Mikus Gavars: analīžu roboti ietaupa arvien vairāk laika un resursu
Pandēmijas apstākļos ārkārtīgi strauji attīstījās analīžu nodošanas bezkontakta punktu tīkls un analīžu apstrādes iekšējo procesu automatizācija, un darbs šajā virzienā joprojām dinamiski turpinās, pastāstīja “E. Gulbja laboratorijas” speciālists Mikus Gavars.
Paraugu pieņemšanas robots jeb bezkontakta analīžu pieņemšanas punkts spēj saņemt un izsniegt 300 paraugus dienā – šobrīd darbojas 20 analīžu nodošanas punktu, un to skaits tuvākajā nākotnē kļūs vēl lielāks.
Robotu izmantošanas iespējas strauji paplašinās
“Sadarbojoties ar uzņēmumu “JK Energo”, esam radījuši arī vairākus cita veida robotus, kas automatizē laboratorijas iekšējos procesus. Viens no robotiem reģistrē pacientu paraugus – tas paņem paraugu, noskenē, ievada sistēmā un aplīmē ar uzlīmi. Izveidoti arī roboti šķirošanai un transportēšanai. Automatizācijai pievēršamies ļoti aktīvi, tomēr, protams, daļa analīžu arī nākotnē būs jāsavāc medicīnas personālam,” skaidroja M. Gavars. Tādi ir, piemēram, asins paraugi.
Pēc M. Gavara vārdiem, roboti kļūs arvien pieprasītāki pašsavāktām analīzēm, kuras pacients veic, rūpējoties par savu veselību, bet nevēlas stāvēt rindā laboratorijā. “10% – 20% cilvēku nodod analīzes paši, bez ārsta nosūtījuma, bet aptuveni 40% no analīzēm apmaksā paši pacienti vai privātās apdrošināšanas kompānijas.
Digitalizēs visas iespējamās funkcijas
“Digitalizācija un robotu izmantošana sākotnēji šķiet sarežģīta, tomēr jāsaprot, ka automātiskie procesi paātrina procesus, taupa darbinieku laiku un nodrošina nekļūdīgumu. Tāpēc nozares galvenais izaicinājums šobrīd ir digitalizēt visu, ko var digitalizēt,” sacīja M. Gavars.
Turklāt jāuzlabo nosūtījumu un rezultātu apriti, kas atvieglotu pacienta ceļu medicīnas sistēmā, izsekojamību, novērstu analīžu dublēšanos. Daudz darba jāiegulda arī kvalitātes uzturēšanā un uzlabošanā.
“Digitalizācijas lielo lomu īpaši labi novērojām Covid-19 apstākļos, kad, automatizējot gan fiziskus, gan datoru procesus, ietaupījām ļoti daudz laika. Mēs automatizējām lietas, kas šķietami nav automatizējamas, piemēram, rezultātu interpretācijas, kvalitātes kontroles kritērijus, kas īpaši nav tikuši automatizēti molekulārās bioloģijas jomā. Mums tas izdevās – ļāva uzlabot kvalitāti un arī ietaupīja laiku,” par paveikto gandarīts ir M. Gavars.
Algu jautājums – joprojām aktuāls
Visā veselības aprūpes nozarē joprojām aktuāls ir arī medicīnas personāla atalgojuma jautājums, kas ir steidzami jārisina. “Privātajām veselības aprūpes iestādēm nav jāpieņem likums, lai palielinātu algas, bet kopumā nozare iet vienotā plūsmā, kas ir saistīta ar vispārpieejamajiem finanšu līdzekļiem. Mums, protams, arī ir priekšrocības, jo, ieviešot kādas tehnoloģijas, varam izvēlēties labāko un kvalitatīvāko, pretēji publiskiem iepirkumiem, kur parasti noteicošais ir zemākā cena, kas bieži iet roku rokā ar zemāku kvalitāti,” jomas aktualitātes iezīmēja M. Gavars.
Pārbaudīs arī dzeramo ūdeni un pārtiku
“E. Gulbja laboratorija” šobrīd strādā pie jaunu testu ieviešanas: “Esam uzsākuši dzeramā ūdens izmeklēšanu, attīstām dažādus vides un pārtikas izmeklējumus. Visiem izmeklējumiem cenšamies radīt maksimālu pievienoto vērtību laboratorijas rezultātam - sniegt komentārus, rekomendācijas, nodrošinātu dažādu testu savienojamību. Piemēram, mums ir tādi analīžu paneļi, kuriem jau pāris gadus aprakstu raksta mākslīgais intelekts. Rezultātus beigās, protams, pārskata un secinājumus izdara laboratorijas ārsts,” paskaidroja M. Gavars.
Sadarbība ar Lietuvu un Somiju
Ņemot vērā gūto pieredzi, “E. Gulbja Laboratorija” sākusi veikt testus Lietuvas laboratorijām un pacientiem, ko kaimiņvalstī neveic vai veic par daudz augstāku cenu.
Tāpat tiek veikti citoģenētiskie izmeklējumi pēc Somijas kolēģu pasūtījuma: “Nav noslēpums, ka Latvijā trūkst citoģenētiķu un ģenētiķu, bet izrādījās, ka līdzīga situācija ir Somijā, kur medicīnas sistēma ir daudz labākā formā.”
SIA “E. Gulbja laboratorija”, kurai reģistrētas 69 filiāles visā Latvijā, apgrozījums turpinājis augt piekto gadu pēc kārtas, 2021.gadā sasniedzot jau 76,7 miljonus eiro, liecina “Lursoft” dati. 2020. gadā SIA “E. Gulbja laboratorija” apgrozījums palielinājās par 57,67%, bet pērn piedzīvots kāpums vēl par 88,43%. Ņemot vērā, ka apgrozījuma lielais pieaugums galvenokārt bija tieši uz Covid-19 analīžu rēķina, šogad uzņēmums paredz apgrozījuma kritumu.
Savā vadības ziņojumā SIA “E. Gulbja laboratorija” norādījusi, ka 2021. gadā apkalpojusi 3,4 miljonus pacientu, kas ir par 111% vairāk nekā 2020.gadā. Uzņēmums norādījis, ka plāno paplašināt un attīstīt savu darbību, izmantojot pēdējos sasniegumus medicīnas jomā, sevišķi molekulārās bioloģijas nozarē, turpināt paplašināt zinātnisko pētījumu darbus un piedalīties Latvijas valdības virzītajā e-veselības projektā.
