Studējošos un augstskolu absolventus aicina neiesaukt valsts aizsardzības dienestā
Studējošos un augstāko izglītību ieguvušos jauniešus nevajadzētu iesaukt jaunveidojamajā valsts aizsardzības dienestā (VAD), uzskata Latvijas Studentu apvienība (LSA), kas šādu aicinājumu nosūtījusi Aizsardzības ministrijai (AM).
AM ir pieteikusi plānu Latvijā ieviest VAD, kas būtībā līdzinātos obligātajam militārajam dienestam. VAD būtu iespējami vairāki dienesta veidi - dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībās, dienests Zemessardzē, augstskolu studentu speciālā militārā apmācība un alternatīvais dienests.
Dienestu paredzēts attiecināt uz visiem 18 gadu vecumu sasniegušajiem pilsoņiem-vīriešiem, tostarp tiem, kuri studē.
Kā informēja LSA sabiedrisko attiecību vadītāja Izabella Rumkovska, LSA domes sēdē 6.augustā vienbalsīgi apstiprināja pozīciju, ka VAD primāri esot jāorganizē, dienestu neattiecinot uz studējošajiem un augstāko izglītību ieguvušajiem jauniešiem.
Ko praksē māca rezerves karavīriem?
Kopš kara Ukrainā Latvijā būtiski palielinājusies interese par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rīkotajām brīvprātīgo rezervistu apmācībām. Kā tās notiek, un ...
LSA dome aicina ministriju "objektīvi izvērtēt jauniešu skaitu" un organizēt iesaukšanu pēc brīvprātības principa. Studentu skatījumā, pēc tam, kad būtu veikts "objektīvs izvērtējums par iesaucamo vietu skaitu", tas vietas, kuras nebūtu aizpildījuši brīvprātīgie, varētu aizpildīt izlozes kārtībā, vienlaikus šajā izlozē neiekļaujot personas, kas iegūst vai ir ieguvušas augstāko izglītību. Studējošie VAD tiktu iesaukti tikai pēc brīvprātības principa.
Studenti pārstāvji savā argumentācijā klāsta, ka Latvijā "jau pastāv augsta ranga speciālistu trūkums, kas valsti ir novedis pie kvalificēta darba spēka iztrūkuma vairākās nozarēs, piemēram, medicīnā, pedagoģijā, inženierzinātnēs un citās jomās".
Kā kaujas laukā. Karavīri un zemessargi Cēsīs mācās glābt dzīvības
Cēsīs, militārajā bāzē “Pipariņi” norisinās karavīra paplašinātās pirmās palīdzības karavīra-glābēja kurss, kuru organizē Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rota. Kursa ...
Balstoties uz kvalificēta darba spēka trūkumu, ir iespējams novērot stagnāciju valsts ekonomiskajā attīstībā, sociālajā aprūpē, izglītībā un citās jomās, kas ir svarīgas valsts pamatfunkciju veikšanai kā miera periodā, tā karadarbības laikā, savu argumentāciju turpina LSA. Studējošo un absolventu iesaukšanas gadījumā šīm personām tikšot ierobežotas iespējas realizēt savu turpmāko profesionālo attīstību, kas atbalstītu valsts ekonomisko, zinātnes un citu jomu izaugsmi.
LSA kritizē VAD paredzēto atalgojumu 300 eiro mēnesī, uzsverot, ka "šāds atalgojuma apmērs nav pietiekams salīdzinājumā ar Latvijas šī brīža ekonomisko situāciju, lai jaunietis pēc dienesta spētu nodrošināt sev izdzīvošanu".
Lai motivētu jauniešus stāties VAD, LSA mudina paredzēt atlīdzību, kas pēc dienesta ļautu dzēst studiju kredītu, un izmantot dažādus atbalsta mehānismus, tostarp, iegūt pilnībā finansētu augstāko izglītību sevis izvēlētā studiju programmā Latvijā, konkurētspējīgu atalgojumu, pabalstus un citus mehānismus.
Vienlaikus LSA klāsta, ka kopumā valstī esot nepieciešams stiprināt izpratni par valsts aizsardzību un kritiski svarīgo nozaru nozīmību dažādu valsts drošības apdraudējumu priekšā un esot jāizvērtē iespējas kvalitatīvi papildināt kritiski svarīgo nozares studiju kursu saturu ar mācību vielu, kas valsts apdraudējuma gadījumā izglītību ieguvušam speciālistam ļauj piedalīties valsts aizsardzībā.
Papildus esot jāizvērtē iespējas papildināt obligāti apgūstamo civilās aizsardzības studiju kursu ar tēmām, kas ir nozīmīgas, lai veicinātu pareizu un operatīvu sabiedrības rīcību krīzes situācijās. LSA arī mudina veikt plašu vispārēju sabiedrības izglītošanu par rīcību krīzes situācijās un iespējām, kā iegūt padziļinātas zināšanas par sevis un līdzcilvēku aizstāvību.
