Čekas maisi nav šķērslis startēt uz Saeimu
Pirms katrām Saeimas vēlēšanām partiju sarakstos parādās kandidāti, par kuriem rodas jautājumi saistībā ar čekas maisiem. Izņēmums nav arī šoreiz.
Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” savā sarakstā iekļāvusi profesoru ārstu Anatoliju Danilānu (79), kura vārds atrodams atklātībai nodotajā VDK aģentu kartotēkā. Tas izraisījis jautājumu, vai Danilāns vispār drīkst kandidēt Saeimas vēlēšanās.
Kam aizliegts kandidēt
To, kurš un kā drīkst kandidēt Saeimas vēlēšanās, reglamentē speciālais Saeimas vēlēšanu likuma 5. pants, kurā uzskaitītas septiņas personu kategorijas, kuru pārstāvjus nedrīkst pieteikt par kandidātiem un nevar ievēlēt Saeimā. Tās ir:
* personas, kurām likumā paredzētajā kārtībā tiesa ir nodibinājusi aizgādnību;
* izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
* ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta;
* Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības vai ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmušas iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, kas nav atcelts;
* ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki,
* personas, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās,
* sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.
Kā redzams, personām, kuru kartīte ir atrasta čekas maisos, šāda aizlieguma nav.
Sadarbības faktam jābūt pierādītam
Iesniedzot partiju vai politisko apvienību sarakstus, katram kandidātam ir jāaizpilda anketa, kurā ir ietverts arī apliecinājums – “ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs”.
Līdzšinējā prakse rāda, ka tikai kartīte ar personas vārdu netiek uzskatīta par pierādījumu, ka notikusi reāla sadarbošanās, jo tās apstiprināšanai ir nepieciešami arī konkrētas darbošanās pierādījumi. Visai daudzi no šādu kartīšu īpašniekiem ir vērsušies tiesā, un, šādiem pierādījumiem (aģenta ziņojumiem, bijušo VDK darbinieku vai nostučīto cilvēku liecībām) iztrūkstot, tiesai ir jākonstatē, ka šāda sadarbība nav pierādīta.
Kaut gan tiesās šādu izskatīto lietu kopējais skaits ir vairāk nekā 300, tomēr ir tikai daži gadījumi, kad sadarbība ar tiesas spriedumu apstiprināta. Jāatzīmē, ka tagad pēc arhīvu atvēršanas jebkuram ir tiesības vērsties vispirms prokuratūrā – saņemot šādu iesniegumu, piecu dienu laikā jāierosina pārbaudes lieta, kura jāpabeidz divu mēnešu laikā. Šādu iespēju gan īpaši daudz cilvēku nav izmantojuši.
Esot glābis tēvs
Pats Danilāns savu aģenta kartīti publiski nav komentējis, taču, pēc publiskās informācijas, saviem vēlēšanu saraksta biedriem ir stāstījis, ka parakstījies par sadarbību, lai glābtu savu tēvu. Viņam esot draudējis cietumsods, jo vācu okupācijas laikā strādājis par skolotāju.
Saeimas vēlēšanu likuma 15. pantā gan noteikts, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā 20 dienas pirms vēlēšanām oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” jāpublicē ziņas par tiem kandidātiem, “attiecībā uz kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti varētu būt sadarbojušies ar attiecīgajiem dienestiem”.
Pastāvot šādiem likumdošanas principiem, pilnīgi iespējams, ka Danilāna vārds šajā sarakstā nebūs vienīgais.