Pokaiņos ar smago traktortehniku izbraukā svētvietas
Vēsturiskajā Pokaiņu mežā "Latvijas Valsts meži" sākuši vēl aktīvāku darbību, ar smago traktortehniku izbraukājot svētvietas, kuras arhoeologi vēl nav līdz galam izpētījuši. Sašutumu par situāciju pauž gan vietējie meža pazinēji, gan arī eksperti, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Dienas ziņas".
Jau vairāk nekā 20 gadus ar mītiem apvīto un tūristu iecienīto Pokaiņu mežu apsaimnieko "Latvijas Valsts meži", kuri šajā sākuši veikt intensīvu saimniecisko darbību, izmantojot arī vidi nesaudzējošo smago traktortehniku. Lai arī tiek solīts tūrisma infrastruktūru neaizskart, vietām ar sūnām apaugušiem un uzreiz nepamanāmiem vēsturiskajiem akmeņu krāvumiem jau traktors brauc pāri.
Sarūgtinājumu par šādu soli LTV pauž vēsturnieks, arheologs Guntis Zemītis: "Tur tiešām ir kapu uzkalniņš, kas ir otrā, piektā gadu simtā - parasti tādus veido, kā arheologi saka – agrajā dzelzs laikmetā. Jebkurā gadījumā šis vēsturiskais pamatojums tur ir, un šādas agrārās sistēmas Latvijā ir diezgan maz apzinātas, noteikti būtu saudzējamas. Nākotnē to ļoti nožēlosim."
Arī Pokaiņu meža bijusī gide un grāmatas "Pokaiņu mežs" autore Anita Biseniece skaidroja, ka par spīti arheologu rekomendācijām meža izstrāde Pokaiņos notiek nesaudzīgi un nepārdomāti. "Ja ik pa 50 metriem tagad ir izbrauktas harvestera pēdas, tad visām tām eglēm, kuru saknes ir šajā harvestera ceļā, nākamajā gadā mizgrauzis būs iekšā un nākamajā gadā te atkal būs sausie koki, ko atkal varēs ņemt ārā..."
Meža pazinēju nepamet arī bažas par izbraukātajiem seno akmeņu krāvumiem, kuri līdz šim meža neskartajās vietās atrasti ap 2000.
Biseniece norādīja: "Tur harvesters ir braukājis krustu šķērsu, viņš tās kaudzītes ir izmīcījis, pārbraucis pāri. Mums bija sarkanie mietiņi pie kaudzītes sasprausti, viņi visi ir pa gaisu aizgājuši."
Viņa skaidroja, ka 2009. gadā tika uzrakstīti apsaimniekošanas noteikumi, kas paredzēja – lai nesabojātu ko tādu, ko mēs vēl nezinām, šeit drīkst strādāt tikai ar rokas darba instrumentiem.
"Latvijas Valsts meži" sola, ka nekas mežā nemainīšoties un vēl piebilda, ka tagad ieeja mežā būs par brīvu. Tomēr meža izstrāde jeb koku ciršana tajā ir paredzēta.
"Plānojot mežistrādi, protams, mēs rēķināmies, ka mēs nebraucam pa takām. Ja tur ir jāšķērso un nav citu iespēju, tad to darām pa vienu vietu. Ja tajā vietā rodas kādi bojājumi, tad plānojam to salabot. Bet, plānojot saimniecisko darbību, mēs plānojam, lai mazinātu ietekmi uz apkārtni un apmeklētājiem. Mežs prasa rūpes un darbu, tāpēc te ir laiku pa laikam jāatgriežas un jāstrādā," skaidroja "Latvijas Valsts mežu" Zemgales reģiona meža apsaimniekošanas vadītājs Jānis Zitāns.
