LU un juristi ir neizpratnē: pārsūdz spriedumu prokurora Cinkmaņa plaģiātisma lietā
Latvijas Universitāte (LU) 26. jūlijā ir saņēmusi Administratīvās rajona tiesas Rīgas Tiesu nama apstiprinājumu, ka izskatīšanai pieņemta apelācijas sūdzība par spriedumu prokurora Ulda Cinkmaņa bakaulaura darba plaģiātisma lietā. Bakalaura darba anulēšanu bija pārsūdzējis pats prokurors. Kaut arī tiesa savā spriedumā atzina, ka plaģiāts viennozīmīgi ir bijis, tomēr darba anulēšanu tā atcēla, interpretējot to, kā pārāk senu notikumu. Savukārt LU uzstāj, ka akadēmiskā godīguma pārkāpumam nevar būt noilguma.
Plaģiāts ir bijis, bet ļoti sen
Atgādināsim, ka Administratīvā rajona šī gada 21. jūnijā atcēla LU 2021. gada 13. maija lēmumu par prasības pieteicējam izsniegtā diploma anulēšanu. Vienlaikus tiesa viennozīmīgi atzina, ka Cinkmaņa bakalaura darbā pamatoti ir konstatēts liela apjoma plaģiātisms – citas personas izteiktu vai uzrakstītu domu uzdošana par savējām, nenorādot atsauci uz patieso autoru.
Administratīvās rajona tiesas paziņojumā presē bija teikts: “Vērtējot termiņa saprātīgumu, tiesa ņēma vērā pārsūdzētā lēmuma mērķi nodrošināt akadēmisko godīgumu un sabiedrības uzticēšanos akadēmiskā grāda iegūšanas tiesiskumam, kā arī preventīvo nozīmi atturēt citus studējošos no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas. Tiesa apsvēra, ka bakalaura grāds pieteicējam tika anulēts 13 gadus pēc tā iegūšanas, pieteicēja bakalaura darba ietekme uz zinātnes attīstību nevar tikt uzskatīta par vērā ņemamu, pārsūdzētā lēmuma pieņemšana nav ietekmējusi pieteicējam piešķirto maģistra grādu un jurista kvalifikāciju, LU kopumā spēj nodrošināt akadēmiskā godīguma izmantošanu, turklāt būtiska nozīme ir pašam plaģiāta konstatēšanas faktam. Apkopojot minēto, tiesa atzina, ka pārsūdzētais lēmums nav pieņemts saprātīgā termiņā, tāpēc ir atceļams.”
Jau vēršoties Administratīvajā rajona tiesā un apstrīdot šo LU lēmumu, arī pats Cinkmanis uzsvēra tieši šo 13 gadu ilgo termiņu, kuru laikā viņš esot apzinīgi strādājis – viņam pašam esot iestājusies arī tiesiskā paļāvība, kā arī apziņa, ka viss ir un būs kārtībā. Cinkmanis savā iesniegumā tiesā pat mēģināja apšaubīt pašu faktu, ka augstskolai ir iesniegti materiāli par plaģiātismu tieši viņa bakalaura darbā, jo oriģināls vairs nekur neesot pieejams. Tiesa šo pieņēmumu gan noraidīja.
Bez visa tā prokurors pieprasīja no universitātes arī piedzīt 7 tūkstošus eiro lielu nemantisko kaitējumu. Tomēr fakts paliek fakts – Cinkmanis pats noteikti zināja, ka savā bakalaura darbā ir piesavinājis citu autoru darba augļus un šajā sakarībā runāt par tiesisko paļāvību ir pilnīgi absurdi. Vēl vairāk - jau aizvadītā gada februārī Jauns.lv vērsās pie paša Cinkmaņa pēc situācijas skaidrojuma un toreiz ar ģenerālprokuratūras tā laika preses sekretāres Lauras Majevskas starpniecību tika saņemta sekojoša atbilde: “U. Cinkmanis norāda, ka bakalaura darbu aizstāvēja 2008. gadā, par to saņemts pozitīvs vērtējums un tas nav atzīts par plaģiātu. Tajā gadā jau bija pretplaģiātisma programmas, kas ļauj izdarīt secinājumus - ja viņa darbs būtu plaģiāts, tad tas tiktu konstatēts jau Latvijas Universitātē.”
Toreiz vēlējāmies noskaidrot arī pašā ģenerālprokurora Jura Stukāna viedokli un tad viņš norādīja, ka “tā kā nav saņemti nekādi konkrēti pierādījumi, komentēt baumas vai pieņēmumus viņš nevar.”
Te gan jāatzīmē, ka arī pēc bakalaura darba anulēšanas un tiesas sprieduma Cinkmanis turpina strādāt prokuratūrā un saņemt teju vai 4 tūkstošu eiro lielu atalgojumu mēnesi. Savukārt Stukāns, nesen komentējot šo situāciju, Latvijas Televīzijā pauda, ka vajadzētu reiz likt mieru šim prokuroram - “jaunam zēnam, kurš pēc vidusskolas uzsāka mācības un savā dzīvē pieļāvis kļūdu.” Atgādināsim vien, ka darbu prokuratūrā kā juriste turpina darbu arī bijusī virsprokurore Elita Jurkjāne, kura notiesāta par vainīgu informācijas noplūdē par KNAB operāciju.
LU un juristi ir neizpratnē
Jāatzīmē, ka jau uzreiz pēc šī Administratīvā tiesas sprieduma LU nebija šaubu par tā pārsūdzēšanu, un rektors Indriķis Muižnieks toreiz teica: "Mēs konsultēsimies ar juristiem un šis Administratīvas tiesas spriedums noteikti tiks pārsūdzēts. Tiesa nav ņēmusi vērā ļoti būtisku aspektu – gan pēc starptautiskajiem, gan universitātes akadēmiskās izglītības kanoniem, tāda veida pārkāpumam kā plaģiāts - nav noilguma. Vēl absurdāks ir apgalvojums, ka plaģiatoriem ar laiku varētu rasties tiesiskā paļāvība, kura būtu jārespektē. Līdz ar to nevar būt noilguma arī sekām, kas rodas pēc šāda pārkāpuma konstatēšanas."
Apelācijas prasības sagatavošanā piedalījies arī viens no Latvijas redzamākajiem advokātiem Lauris Liepa un, lūk, viņa komentārs par Cinkmaņa lietu: “Plaģiāts, ko akadēmiskā vidē sauc arī par literāru zādzību, ir cita autora tekstu citēšana, “aizmirstot” norādīt oriģinālo autoru. Latvijas tiesu praksē secināts, ka plaģiāts ir sabiedriski bīstams un rupjš autortiesību pārkāpums, kas liecina par labu tikumu trūkumu tā veicējam (sk. Senāta 2009. gada 6. oktobra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKC-1012/2009 7. punktu).
Tiesa atzina, ka universitāte bija tiesīga un kompetenta atcelt Cinkmanim labvēlīgo lēmumu par bakalaura diplomu, ja viņš tā izdošanu panācis ar prettiesiskām darbībām. Tiesa secināja, ka universitātes komisija detalizēti izvērtēja strīdīgo bakalaura darbu, lai faktiski konstatētu teksta sakritības ar citiem avotiem un vispusīgi vērtēja konstatēto sakritību būtiskumu, apjomu un ietekmi uz akadēmiskā darba rezultātu. Tiesa atzina, ka Cinkmanis, pieļaujot plaģiātu savā bakalaura darbā, ir veicis prettiesiskas darbības, un rezultātā ir saņēmis bakalaura diplomu, proti, Cinkmanis bakalaura grāda piešķiršanu panācis ar prettiesiskām darbībām.
Tiesa atzina, ka ņemot vērā Cinkmaņa prettiesiskās darbības, viņam nevarēja rasties tiesiskā paļāvība (sprieduma 12. punkts). Neskatoties uz to, pirmās instances tiesa uzskatīja, ka trīspadsmit gadu laika posms kopš diploma izsniegšanas radījis Cinkmanim tiesisko paļāvību un tā ir aizsargājama.
Tomēr šāds secinājums ir kļūdains. Tiesību doktrīnā un tiesu praksē atzīts, ka tiesiskās paļāvības uz aizsardzību nav, ja pārkāpējs ir zinājis, ka tam labvēlīgais lēmums ir nelikumīgs, jo tas pieņemts tieši pārkāpēja prettiesiskas darbības rezultātā.
Nav šaubu, ka cita autora darba piesavināšanās šajā gadījumā nav notikusi nejauši vai neapzināti. Anulētā diploma saņēmējs apzināti iekļāva savā bakalaura darbā cita autora tekstus, nenorādot patieso tekstu autoru. Ja patiesais autors būtu norādīts, Cinkmaņa darbu nevarētu atzīt par oriģinālu un bakalaura grāda cienīgu.
Tieši tāpēc LU apstrīdēja pretrunīgo pirmās instances tiesas spriedumu. Plaģiāta aizliegums ir ne tikai precīzi noformēts un pašsaprotams LU studiju standarts. Augstākās izglītības centrālā ass ir akadēmiskā godīguma prasības studiju procesā. Tie ir godīgi un līdzvērtīgi spēles noteikumi visiem studējošajiem. Vēl jo svarīgāk - tas ir augstākās izglītības diploma svaram un augstskolas reputācijai. Katrs šāds gadījums grauj augstākās izglītības prestižu un, protams, arī sabiedrības uzticību diplomētajiem speciālistiem.
Šis turklāt ir īpašs gadījums, jo plaģiators ir ieguvis jurista diplomu. Literārais zaglis šobrīd ir prokurors, kuram ir jāaizstāv sabiedrība no pārkāpējiem un bez kompromisa jāvēršas arī pret zagļiem. Negodīgi iegūtā diploma anulēšanu principā būtu jāprasa ne tikai universitātei, bet arī prokuratūrai, ja tā konsekventi rūpētos par juridisko profesiju reputāciju.
Šobrīd ne tikai universitātei, bet arī jurista ētikas speciālistiem ir mulsuma sajūta. Mēs atzīstam, ka zagt svešu tekstu ir nepareizi un par to jāsaņem sods. Ja pārkāpējam paveicas, ka viņa plaģiātu savlaicīgi nepamana, viņš no soda var izsprukt un bez jebkādām sekām dzīvot tālāk. Tas nav labs vēstījums. Ne studējošiem, ne sabiedrībai."
