Sarūk Latvijas iedzīvotāju interese par notikumiem Ukrainā. Psihoterapeits: "Vēsturiski karš vairāk ir bijusi vīriešu nodarbošanās"

Tāpat sarūk biežums, ar kādu dienas laikā iedzīvotāji lasa vai klausās ziņas par Krievijas īstenoto karu Ukrainā – jūlijā 33 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju šai informācijai līdzi seko vairākas reizes dienā vai pat biežāk (6 % – nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 27 % – vairākas reizes dienā), kas ir par 14 % mazāk nekā maijā un ievērojami mazāk nekā marta beigās, kad tik bieži šai informācijai līdzi sekoja 74 % respondentu (24 % – nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 50 % – vairākas reizes dienā).

Tāpat jūlija sākumā 17 % minētajiem notikumiem līdzi sekoja 2-4 reizes dienā, 25 % – reizi dienā, 13 % – retāk, 7 % sniedza atbildi, ka šai informācijai   līdzi neseko, bet  vēl 5 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Salīdzinot iegūtos rezultātus pēc dažādām demogrāfiskajām grupām, būtiskākās atšķirības parādās pēc ģimenē lietotās sarunvalodas – latvieši kara notikumiem Ukrainā kopumā seko biežāk. Latviešu vidū vismaz reizi dienā minētajiem notikumiem līdzi seko 79 % respondentu, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 57 %. Latviešu vidū vairākas reizes dienā vai biežāk ziņām par karu Ukrainā seko 36 % (7 % – nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 29 % – vairākas reizes dienā), kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 22 % (4 % – nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 18 % – vairākas reizes dienā). Tāpat krievvalodīgo vidū biežāk ir tādi, kas kara notikumiem Ukrainā neseko vispār – to nedara attiecīgi 20 % krievvalodīgo un 5 % latviešu. 

Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, secināms, ka kopumā vismaz reizi dienā minētajai informācijai līdzi seko 82 % vīriešu un 68 % sieviešu. Vismaz vairākas reizes dienā to dara 39 % vīriešu (8 % – nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 31 % – vairākas reizes dienā) un 28 % sieviešu (5 % – nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 23 % – vairākas reizes dienā). Sievietes nedaudz biežāk norādīja, ka šai informācijai līdzi neseko – attiecīgi to nedara 8 % sieviešu un 6 % vīriešu. Tikmēr 15 % sieviešu informācijai par karu Ukrainā līdzi seko 2-4 reizes dienā, 24 % to dara reizi dienā, bet 18 % – retāk. Vīriešu vidū 2-4 reizes dienā situācijai Ukrainā līdzi seko 18 %, vienu reizi dienā – 25 %, retāk – 8 %. Konkrētu viedokli  nevarēja sniegt attiecīgi 7 % sieviešu un 3 % vīriešu.

Psihoterapeits Andris Veselovskis skaidro, ka vēsturiski karš vairāk ir bijusi vīriešu nodarbošanās, tādēļ viņiem interese par šiem notikumiem varētu būt augstāka, kamēr sievietes vēsturiski ir vairāk tendētas uz bērnu sargāšanu un izvairīšanos no bīstamām situācijām.

Tāpat eksperts norāda, ka ir svarīgi saprast, cik lielā mērā mēs esam apdraudēti. Krievijas īstenotā kara sākumā bija daudz neskaidrības, bet tagad ir vairāk informācijas, datu un apstiprinājumu tam, ka kopumā esam drošībā. Tas cilvēkus mierina, turklāt vismaz daļa ir apdomājusi vai pat sagatavojusies tā sauktajai “X stundai”, vēl daļa meklē veidus, kā palīdzēt gan savai valstij, gan Ukrainai, kas veicina drošības sajūtu. Tāpat cilvēki kopumā pierod pie satraucošās situācijas – ja sākumā karš izraisīja šoku, tad šobrīd cilvēka nervu sistēma ir izstrādājusi aizsardzību – mazāk domāt par karu, bet pieņemt to kā realitāti un koncentrēties uz ikdienas darbiem un atpūtu arī apstākļos, kad joprojām pastāv varbūtības un riski. Veselovskis atgādina, ka pārmērīgs satraukums un nemitīga sekošana ziņām nenāk par labu emocionālajai labsajūtai. Protams, ir svarīgi būt informētiem, bet vienlaikus jāmēģina dozēt uzņemtās informācijas apjomu.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, jūlijā aptaujājot 1478 respondentus.