Soda Opermūzikas svētku rīkotāju Daini Kalnu, ar droniem ķersta nekaunīgos šoferīšus un atkal rok Durbes upi: kriminālā province

Turpat netālu turpinās Durbes upes pārrakšanas aizbēršanas noslēpumainie darbi pie tās iztekas no Durbes ezera. Jūnija sākumā to kāds nelikumīgi aizbēra, bet nu paslepen atracis tās aizsprostu.

Uz Jelgavas šosejas pie pagrieziena uz Medemciemu ar droniem ķersta nekaunīgus šoferīšus, bet šoferīši sašutuši, ka Mālpils apkārtnē nekaunīgi uzvedas riteņbraucēji.

Turpinās Durbes ezera un upes postīšana

Jūnija pirmajā pusē Valsts vides dienests (VVD) konstatēja, ka Dienvidkurzemes novadā konstatēja, ka kāda nenoskaidrota persona patvaļīgi aizbērusi Durbes upes izteku no Durbes ezera, un uzdeva novada pašvaldībai nekavējoties atjaunot upē ūdens tecējumu. Tas bija ārkārtējs gadījums, jo tik rupjus šādus vides aizsardzības noteikumu pārkāpumus ar jaudīgu tehniku līdz tam neviens nebija veicis. Drīz vien upes tecējumu atjaunoja un sākās vainīgo meklēšana. Kāpēc un kas upi aizbēris, vēl nav noskaidrots, kad jau atkal pie Durbes upes pastrādāti varas darbi. VVD Jauns.lv informē:

“Viens no pēdējā laikā spilgtākajiem piemēriem attiecībā uz nelikumīgu patvaļu ūdens objektu transformēšanā ir gadījums, kad jūnija vidū Dienvidkurzemē tika aizbērta Durbes upes izteka no Durbes ezera. Šobrīd norisinās izmeklēšana, vainīgā persona vēl nav identificēta, taču 20. jūlijā patvaļīgas darbības konstatētas atkārtoti – kāds nelikumīgi atracis izveidoto upes iztekas aizsprostu.

Šādas nesaskaņotas un nepārdomātas darbības jau atkārtoti rada kaitējumu videi. Izvērtējot riskus un veicot hidroloģisko parametru aprēķinus, VVD lēma upes atrakšanas darbus veikt pēc mazūdens perioda beigām (bet ne vēlāk kā līdz septembra beigām), tādā veidā pēc iespējas mazāk kaitējot zivju resursiem. 

Šobrīd VVD veicis akmeņu krāvuma atjaunošanu ar mērķi samazināt pārmērīgu ūdens aizplūšanu no Durbes ezera. Pašvaldība ir pasūtījusi projektēšanu ūdens līmeņa regulēšanai - zivju ceļa izbūvei, lai nodrošinātu zivju migrāciju un atrisinātu problēmu, kas saistīta ar Durbes ezera ūdens līmeņa pazemināšanos. Tāpat sadarbībā ar pašvaldību tiks lemts par notikuma vietas norobežošanu, lai nepieļautu atkārtotu pārkāpumu izdarīšanu.

Tiek pieļauts, ka pirms vairāk nekā mēneša Durbes upes izteka tika aizbērta tādēļ, lai Durbes ezerā, kuru iecienījuši makšķernieki, paaugstinātu ūdens līmeni, kas esot ļoti zems. Tagad nu kāds sācis darboties pretējā virzienā. Tā kā tuvākās mājvietas ir vairāku kilometru attālumā no Durbes ezera krasta, tad var pieņemt, ka Durbē kāds turīgs un kaismīgs makšķernieks pa nakts melnumu īsteno savas “makšķernieka intereses”.

Vienlaikus jāpiebilst, ka šīs nedēļas sākumā “aktīvi turpinājās darbi pie Durbes ezera apsaimniekošanas noteikumu izstrādes. Ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus izstrādā Daugavpils Universitātes aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” sadarbībā ar SIA “Saldūdeņu risinājumi”,” informē Dienvidkurzemes novada pašvaldība. Laikā, kad VVD konstatēja “nelikumīgo upes iztekas aizsprosta atrakšanu” ezerā notika Hifroekoloģijas institūta īstenotā Durbes ezera “hidrobioloģiskā izpēte un zinātniskā zveja”, tā kā pie vainas varēja būt arī Daugavpils pētnieki.

Tikmēr VVD arī informē: “Šovasar, īsā laika posmā, VVD konstatējis vairākus pārkāpumus, kas saistīti ar ūdenstilpju tīrīšanu un krastu rakšanas darbiem bez VVD izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem. Cēsu novadā konstatēta Gaujas upes krasta tīrīšana un dīķa rakšanas darbi, kur no dīķa izraktā grunts ir novietota īpaši aizsargājamā biotopa teritorijā. Pārbaudes laikā arī atklāts, ka ir notikusi Pedeces upes gultnes tīrīšana, bet iesniegums VVD par upes tīrīšanu vai padziļināšanu nav saņemts. Līdzīgs pārkāpums konstatēts arī Madonas novadā, kur VVD inspektori, pārbaudot Sakārnīša ezera aizsargjoslas, fiksēja rakšanas darbus ezera krasta daļā. Nelikumīgas darbības konstatētas arī Valkas novada Salaiņa ezerā un Latgalē, Lielajā Stropu ezerā, kur īstenoti ezeru krastu rakšanas darbi bez saskaņošanas ar VVD. Tāpat VVD fiksējis pārkāpumu Vidzemē pie jūras, kur ar ekskavatora palīdzību kāpa tika aizbērta ar melnzemi un laukakmeņiem, tādā veidā palielinot īpašumu uz pludmales rēķina”.

Par mēslošanu norāj papeniekus

Bet Durbes upe nav vienīgā, kura vides aizsardzības jomā sagādājusi problēmas Dienvidkurzemes pašvaldībai. Sliktu piemēru rāda Papes iedzīvotāji, kuriem palaimējies dzīvot leišmalē Baltijas jūras krastā. Būtu priecājušies un sargājuši dabu, bet viņi gan vairāk pieslienas mēslošanai! Tā vismaz liecina Dienvidkurzemes novada domes ieraksts sociālajā tīklā “Facebook”:

“Apzinot situāciju, kāda Dienvidkurzemes novadā ir ar atkritumu apsaimniekošanas līgumiem gan privātīpašumu saimniekiem, gan juridiskām personām, pašvaldības policija veica pārbaudes reidu Papē, secinot, ka lielākā daļa no apsekotajiem nespēja uzrādīt līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas kompāniju. Par šāda līguma neesamību likumdošanā paredzēts naudas sods.

Pašvaldības policijas priekšniece Ieva Ilstere atgādina, ka ikvienam – gan privātīpašumu saimniekiem, gan juridiskām personām šādiem līgumiem, kā to paredz normatīvie akti, ir jābūt obligāti. Lai sakārtotu atkritumu apsaimniekošanas kārtību novadā, līdzīgas pārbaudes turpināsies arī citviet. Personām, kam šādi līgumi nav noslēgti, lai uzzinātu, kurš atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums apkalpo konkrēto teritoriju, vislabāk sazināties ar savas pilsētas vai pagasta pārvaldes vadītāju”.

Ar droniem uz Jelgavas šosejas ķersta pārkāpējus

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki pagājušajā nedēļā ar diviem droniem no gaisa novēroja Jelgavas šoseju pie pagrieziena uz Medemciemu, un bezpilota lidaparāti 14. jūlijā divu stundu laikā - no pieciem līdz septiņiem vakarā notvēra 11 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus. Policija ziņo:

“Policisti ar drona palīdzību uzraudzīja, kā autovadītāji ievēro ceļu satiksmes noteikumus. Šajā laikā tika pieķerti 11 autovadītāji, kuri krustojumā veica kreiso nogriešanās manevru, šķērsojot ceļa horizontālo apzīmējumu nr. 920 jeb nepārtraukto līniju. Ar viena drona palīdzību tika fiksēti četri pārkāpēji, taču ar otra palīdzību septiņi.

Visus 11 autovadītājus likumsargi apturēja un viņiem tika piemērots sods par ceļa apzīmējumu prasību pārkāpšanu jeb pēc Ceļu satiksmes likuma 78. panta 2. daļas – ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā. Par šādu pārkāpumu piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 30 eiro apmērā. Tāpat par šādu pārkāpumu ir paredzēts viens pārkāpumu uzskaites punkts”.

Valsts policija atgādina, ka periodiski ceļu satiksmes drošības un autovadītāju braukšanas kultūras uzlabošanai visā Latvijā, tiek izmantoti bezpilota lidaparāti. Drona palīdzība galvenokārt tiek izmantota agresīvo braucēju, kā arī citu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu fiksēšanai, kā tas bija šajā gadījumā.

“Nemirstīgie” Mālpils velosipēdisti

Savukārt mālpilieti Juri Bickovski saniknojuši mazāk ātri, bet ne mazāk nekaunīgi ceļu satiksmes dalībnieki – riteņbraucēji. Viņš sociālajā tīklā “Facebook” ierakstījis par diviem ciskudriļļu minējiem:

“Brauc blakus, uz skaņas signālu nereaģē. Kamēr nevienas citas mašīnas nav, piebraucu blakus, saku, ka šie pārkāpj Ceļu satiksmes noteikumus, bet tas, kas ceļa vidum tuvāk, saka, ka nepārkāpjot gan.

Un tā turpina ceļu blakus, kā divi balodīši, ārpus apdzīvotas vietas, uz Siguldas-Mālpils ceļa, pie “Siksnām”, kur redzamība nekāda, jo asā līkumā māja. Nemirstīgi laikam!”.

Jāatgādina, ka , ka atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 200. pantam velosipēdu vadītājiem, ja nav velojosla, jābrauc jābrauc pa attiecīgā virziena brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai. Šo noteikumu ārpus apdzīvotām vietām drīkst neievērot tikai gadījumos, lai kādu apbrauktu vai apdzītu, vai pavadot bērnus, kas jaunāki par 12 gadiem;

Te jāpiebilst, ka riteņbraucēji Mālpilī arī piespieda noteikumus pārkāpt autovadītājiem, kuri sekoja aiz viņiem: lai viņus apbrauktu šoferim nācās savu spēkratu pārstūrēt pāri nepārtrauktajai baltajai līnijai. Pārgalvīgo riteņbraucēju rīcība izraisīja arī nelielu “Facebook” lietotāju diskusiju:

Agris Freifalts: “Kraukšķi! Tā viņus dēvē Francijas dienvidos”.

Vilhelms Klincāns: “Tādus pamuļķus ātri vien nobrauc.

Un, kā jūtas 50-tonnīgās fūres šoferis, jā pretī brauc cits transportlīdzeklis. Satiksmes noteikumi liedz uzbraukt nepārtrauktajai līnijai - to divu nejēgu dēļ bremžu pedālis jāmin grīdā, lai ātrumu no 90 km/h samazinātu līdz 15 km/h, glābjot pamuļķu dzīvības. Bet pēc tam krietni jānodedzina dārgās degvielas, lai atkal uzņemtu ātrumu 90 km/h. Ja fūrei aizmugurē brauc citas fūres, tad ekstremāli jābremzē visai kolonnai”.

Kuldīgas policisti soda Opermūzikas svētku rīkotāju Daini Kalnu

Siguldas Opermūzikas svētku rīkotāju, ārstu Daini Kalnu sadusmojuši Kuldīgas novada pašvaldības policisti, kuri viņam uzlikuši 30 eiro sodu. Kuldīgas laikraksts “Kurzemnieks” raksta, ka 18. jūlijā pulksten 16.00 pilsētas bibliotēka notika Daiņa Kalna nule klajā nākušās grāmatas “Nepārvaramā” atvēršana. Īsi pirms pasākuma sākuma pie bibliotēkas ar savu auto pieripināja pats autors.

Viņš redzējis, ka tur ir stāvēšanas ierobežojums līdz divām stundām darbdienās no pulksten 7.00 līdz 17.00, bet pārējā laikā ne. Dainis Kalnis nospriedis, ka auto logā nav jānoliek zīmīte ar laika norādi, jo pēc loģikas viņš noteikumus nevar pārkāpt – automašīna atstāta stundu pirms divu stundu ierobežojuma beigām. Tomēr pēc pasākuma, atgriežoties no grāmatas atvēršanas, viņš ieraudzījis pie stikla pielikto soda kvīti par 30 eiro.

Dainis Kalns uzskata, ka šāda formāla kārtības sargātāju rīcība Kuldīgai godu nedara. Viņaprāt, ilguma ierobežojuma mērķis nav iekasēt vairāk naudas. Tas domāts tam, lai stāvvietu izmantotu vairāk autovadītāju un mašīnas tajā neatstātu ilgstoši. Ja arī laika norādes logā nebija, policisti to varēja loģiski izsecināt vai ieskatīties videonovērošanas kamerās.

“Par satiksmes noteikumu pārkāpšanu jāsoda pēc būtības, nevis zīmīšu dēl. Ne jau tā nauda man rūp, bet attieksme. Esmu daudz braukājis, nekas tamlīdzīgs nekur nav piedzīvots. Tas sabojā iespaidu par Kuldīgu, kas tiek slavēta kā mākslas un kultūras pilsēta,” savu neapmierinātību “Kurzemniekam” pauda Dainis Kalns.