Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Biedrības "Tautas kalpi" sastāvā pamanāmākie ir bijušais Aglonas pagasta padomes deputāts Aivars Smans un Starptautiskā skaistumkonkursa “Miss & Mrs. Top of the World” rīkotāja Kristīne Lindenblate. (Foto: Ekrānuzņēmums no "Facebook",)

Covid-19 aktīvisti pārņem prokrievisko "Jauno saskaņu", uzliek patriotiskāku nosaukumu un sola startēt vēlēšanās 9

Sabiedrība
2022. gada 18. jūlijā 05:25 2022. gada 18. jūlijā 05:25 | Papildināts, 2022. gada 18. jūlijā 16:00
  Edvīns Rakickis | Jauns.lv
Visai interesanti manevri pēdējo nedēļu laikā novēroti dažu Latvijas biedrību un jaundibinātu sīkpartiju vidū. Covid-19 pandēmijas mēnešos ar dažādām protesta akcijām izcēlusies biedrība “Tautas kalpi”, spriežot pēc visa, pārņēmusi grožus skandalozajā partijā “Jaunā saskaņa” un sola iet Ungārijas ceļu. Kas vēl – sarunas par lētāku gāzi ar Krievijas varas pārstāvjiem jau esot sāktas.

Covid-19 pandēmijas spicē netrūka protesta akciju, demonstrāciju, sapulču un gājienu, kuros atsevišķi Latvijas politiskās vides personāži vairoja savu atpazīstamību, kritizējot valdību un tās politiku slimības izplatības ierobežošanai.


Starp tiem, kā zināms, lielākoties izcēlās bijušais, skandalozais satiksmes ministrs un uzņēmējs Ainārs Šlesers un pašreizējais Saeimas deputāts Aldis Gobzems.

Gobzemam atkārtoti pulcēt lielas masas padevās vislabāk, taču arī Šlesers, neskatoties uz knapāku sniegumu šajā ziņā, izpaudās pietiekami regulāri.

Covid-19 vakcīnas, ierobežojumi, drošības pasākumi – populisti ķērās klāt visam, vainojot pie varas esošās partijas nekompetencē un vienlaikus vairojot daļā sabiedrības ticību dažādām sazvērestības teorijām, viltus ziņām un normalizējot pandēmijas ierobežojumu neievērošanu.

Kas ir “Tautas kalpi”?

Starp lielajām zivīm peldēja pietiekami daudz mazāku – dažādi pašpasludināti viedokļu līderi, evaņģēlisti, izbijuši politiskie censoņi un citi.

Starp visiem arī biedrība, kura sevi dēvēja par “Tautas kalpiem”. Tās sastāvā pamanāmākie ir bijušais Aglonas pagasta padomes deputāts Aivars Smans un starptautiskā skaistumkonkursa “Miss & Mrs. Top of the World” rīkotāja Kristīne Lindenblate.

Dažādās Covid-19 aktīvistu protesta akcijās “Tautas kalpi” biedrojās ar tādiem personāžiem kā SIA “Memory Water” dibinātājs Jānis Pļaviņš, kura seja kādu laiku rotāja biedrības furgonu, bet nu ir nomainīta ar mūziķa Gaita Lazdāna seju.

Smans bija manāms arī Aināra Šlesera rīkotajos protestos, biedrojoties ar skandalozo bijušo diplomātu Rūdolfu Brēmani.

“Tautas kalpi” ar savu klātbūtni tika manīti arī Alda Gobzema lielajās, spontānajās “ielās iziešanās”.

Pērn 7. augustā – “Baltic Pride 2021” pēdējā dienā – Lucavsalā noritēja muzikāls festivāls “Ģimenes svētki”, kurā, biedrojoties ar Aināram Šleseram labi zināmā garīdznieka Alekseja Ļedjajeva vadītās “Jaunās paaudzes” pārstāvjiem, piedalījās arī Aivars Smans.

Draugos ar Lietuvas finanšu afēristu?

Jauns.lv vēl šī gada sākumā piefiksēja, ka “Tautas kalpi” pārstāvis atradās ciemos pie Lietuvas skaļākā Covid-19 aktīvista un valdības kritiķa Antana Kondrota brīdī, kad policija ieradās viņa mājā, lai izpildītu tiesas rīkojumu – piemērot Kondrotam divu gadu cietumsodu saistībā ar notiesājošu spriedumu krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts finanšu afērā.

Arī paša Smana pagātnē ir saķeršanās ar likumsargiem. Vēl 2000. un 2001. gadā viņš tika apsūdzēts Latvijas pasu viltošanā, pēc Krimināllikuma panta par dokumentu viltošanas organizēšanu.

Šī tiesāšanās ilga vairākus gadus, un 2007. gada oktobrī kļuva zināms spriedums – Latgales apgabaltiesa atstāja spēkā Preiļu rajona tiesas spriedumu, kas paredzēja Aivaru Smanu sodīt ar 1440 latu naudas sodu un citu incidentā iesaistīto – Valēriju Firsovu – ar 1560 latu naudas sodu.

Tolaik publiski tika runāts arī par Aivara Smana kā valsts amatpersonas salīdzinoši iespaidīgajiem skaidras naudas uzkrājumiem – 520 000 ASV dolāru un 128 000 eiro, kurus Smans deklarēja 2005. gadā, stājoties amatā.

Togad kopumā par 69 valsts amatpersonu skaidrā naudā uzkrātajiem līdzekļiem pastiprināti interesējās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Vaira Vīķe-Freiberga “ir pretīga”, bet Zelenskis – “nodevējs”

Kristīnes Lindenblates vārds plašākā sabiedrībā atkārtoti izskanēja tieši pēc viņas piesliešanās Covid-19 aktīvistu biedrībai.

Jāpiebilst, ka kritiku Lindenblate izpelnījās arī pēc 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad kārtējā no saviem “TikTok” video paziņoja, ka nenostājas nevienā pusē, ka Latvijas bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir “pretīga, nekaunīga sieviete, kas ir atveduši šeit NATO, iznīcinājusi praktiski mūsu valsti”.

Lindenblate paguva arī nosaukt Ukrainas valsts prezidentu Volodimiru Zelenski par savas valsts nodevēju.

Kaut kad pēcāk Lindenblates sociālajos tīklos parādījās vispārīgs atvainošanās ieraksts: “Neatkarīgi no tā, kas mēs esam, kā mēs domājam un kāds ir mūsu viedoklis, paliksim cilvēki! Nevairosim naidu savā starpā, pārtrauksim šodienas agresiju, bet vienkārši turpināsim mīlēt viens otru no sirds uz sirdi. Mīlu savu Latviju, mīlu cilvēkus tajā un vēlos prasīt piedošanu ikvienam, kuru esmu kādreiz aizvainojusi! Lai miers uz Zemes!”

Komā ieslīgusi prokrieviska partija pamostas ar latviskāku nosaukumu

Taču “Tautas kalpi” ir un paliek biedrība, kas saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nedrīkst tajās piedalīties.

Proti, likums nosaka, ka kandidātu sarakstu drīkst iesniegt “likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru”.

Tieši tāpēc izbrīnīja Smana un Lindenblates iepriekšējās nedēļas paziņojums, ka viņiem “nu beidzot ir partija” – “Tautas kalpi Latvijai” –, kura kandidēs 14. Saeimas vēlēšanās.

Ielūkojoties Uzņēmumu reģistrā, turklāt redzams, ka tā dibināta nevis kaut kad nesen, bet gan vēl 2003. gadā.

Uz mirkli noraidot teoriju par laika un telpas ietekmēšanu ar maģijas palīdzību, atlika vien ielūkoties tikko kā “Facebook” pieteiktās jaunās partijas Uzņēmuma reģistrā atzīmēto izmaiņu vēsturē, lai saprastu, kas par lietu.

Datubāze atklāj, ka faktiski raugāmies uz prokrievisko politisko darboņu Jāņa Kuzina un Jura Žuravļova savulaik pārstāvēto “Jauno saskaņu”, tikai ar nomainītu nosaukumu un pilnībā nomainītu valdi.

Kopš 13. jūlija partija “Jaunā saskaņa” pārsaukta daudz patriotiskāk – “Tautas kalpi Latvijai”, bet tās valdē Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā nonākušo Žuravļovu, kā arī Jāni Kuzinu nomaina personas, kuru sejas ir uz biedrības “Tautas kalpi” furgona, – Aivars Smans, Kristīne Lindenblate un Gaitis Lazdāns.

Foto: Ekrānuzņēmums no Ur.gov.lv
Foto: Ekrānuzņēmums no Ur.gov.lv
Foto: Ekrānuzņēmums no Ur.gov.lv

Tādējādi – izmantojot lielākoties aizmirstas, šajās dienās ne pārāk aktīvu prokrievisku aktīvistu dibinātas partijas čaulu – “Tautas kalpi” aktīvisti paspējuši ielēkt pēdējā vagonā uz 14. Saeimas vēlēšanām.

Vērts gan atcerēties, ka vēl nesen iepriekš minēto lietuviešu aktīvistu Antanu Kondrotu uz Latviju paaicināja Smans un viņa domubiedri, kuru vidū uz brīdi bija citas sīkpartijas “Stabilitātei!” līderis, bijušais Rīgas domnieks Aleksejs Rosļikovs.

Jāsecina, ka ar Rosļikova partiju veiksmīga turpmākā sadarbība gan neizvērtās.

Viss esot elementāri

Centrālajā vēlēšanu komisijā Jauns.lv darīja zināmu, ka partijai, kuru nu sauc “Tautas kalpi Latvijai” ir dota pieeja sava kandidātu saraksta un citu nepieciešamo dokumentu ievietošanai, gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām.

Par to, vai partija tiešām līdz tām tiks, vēl ir jālemj, izskatot partijas dokumentus un kandidātu atbilstību.

Jauns.lv sazinājās arī ar biedrību “Tautas kalpi”, lai lūgtu skaidrot, kā veidojusies pēkšņā sadarbība ar “Jaunā saskaņa” pārstāvjiem.

“Tur viss ir elementāri. Sen bija beidzies [“Jaunā saskaņa”] valdes termiņš, valde vairs nebija kā tāda un ievēlēja jaunu valdi, un viss. [...] Mums piedāvāja pārņemt partiju, jo viņiem neesot, kas vada. [...] Viņi nevarēja iesniegt dokumentus, nekādus pārskatus viņiem neņēma pretī, jo viņiem valdes vairs nebija,” telefonsarunā norādīja jaunā partijas valdes locekle Lindenblate.

Viņa apgalvoja, ka tieši iepriekšējie “Jaunās saskaņa” pārstāvji – tostarp Jānis Kuzins – nāca pie biedrības ar šo iniciatīvu.

Diskusijas ar “Putina padomnieku”, partijā aicināts arī Lembergs

Jauns.lv sazinājās arī ar Jāni Kuzinu, lai uzzinātu viņa komentāru par izmaiņām politiskajā spēkā un gūtu apstiprinājumu tam, ka tieši partijas vecā valde ir nākusi klajā ar priekšlikumu “Tautas kalpiem”.

Kuzins telefonsarunas laikā atbildi sāka sniegt, skaidrojot, ka jaunizveidotā partija, kurā, cik noprotams, būs arī viņš, bet nebūs Jura Žuravļova, būs “Ungārijas stila veidojums”.

“Gribam iet Ungārijas ceļu, paliekam NATO, bet runājam ar Krieviju par gāzes cenām, attīstīsim Latvijas rūpniecību, saimniecību. Ir pieaicināti LSDSP bijušie biedri, “Brīvai, stiprai Latvijai” biedri, ”KPV" bijušie biedri, Edgars Kramiņš ir paudis gatavību būt ar mums, un esam uzrunājuši arī Aivaru Lembergu, taču pagaidām nav saņemta atbilde,” informē Kuzins.

Pēcāk viņš atkārtoti uzsver, ka jaunizveidotais politiskais spēks būs nopietns un jau notiekot sarunas ar Krieviju par gāzes cenām.

“Ar Putina padomnieku [...], neteikšu pagaidām precīzi, ar ko,” par šīm sarunām apgalvo Kuzins.

Uz aicinājumu apstiprināt, ka partija tiešām priekšvēlēšanu laikā sarunājas ar Krievijas valdības pārstāvi, Kuzins atbild apstiprinoši, bet no sīkākiem komentāriem atkārtoti izvairās.

Saistītās ziņas

Bijušie politiķi, diplomāti, Kremļa propagandisti un citi – kas ir pazīstamākie Gobzema protestu atbalstītāji? 20
FOTO: saskaņietis Kabanovs Saeimā skatās “Z” propagandu datorā, tad stāvus aplaudē Zelenskim 1
VIDEO: teātra izrāde ar prezidenta Egila Levita sašaušanu – tā dievticīgie sekotāji Jāņos reklamējuši Šlesera partiju 1

Pret bijušo partijas “Jaunā saskaņa” valdes locekli Juri Žuravļovu pērn VDD Rīgas tiesu apgabala prokuratūrai nodeva procesu saistībā ar aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību.

Bijušais "Jaunā saskaņa" pārstāvis Juris Žuravļovs. (Foto: Ekrānuzņēmums)

Sociālajos tīklos Žuravļovs reiz izpelnījās ievērību arī ar pozēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanu videoklipā, kurā bija ģērbies T kreklā ar Vladimira Putina ģīmi, rokās turēja AKS-74 triecienšautenei līdzīgu priekšmetu un pie krūtīm bija piespraudis Georga lentu.

Arī Jānis Kuzins atpazīstamību iemantoja ar līdzīga spektra izdarībām. Vēl 2017. gadā “TV3 Ziņas” vēstīja par viņa ieceri – veidot Latvijā sarkanajiem partizāniem, tostarp par nežēlīgu Latgales ciema iedzīvotāju nošaušanu notiesātajam kara noziedzniekam Vasilijam Kononovam, veltītu pieminekli.

Kādreizējais Jūrmalas domes deputāts Jānis Kuzins. Pārdēvētā politiskā partija ar jauno valdi būšot pēc "Ungārijas stila". (Foto: Lita Krone/LETA)

Šādi plāni ātri vien atrada lielu atbalstu Krievijas medijos.

Tobrīd “TV3 Ziņām” Kuzins pauda, ka mediji viņu esot nedaudz pārpratuši – iecere bijusi veidot pieminekli visiem sarkanajiem partizāniem, taču tolaik viņš pauda, ka uz piemiņas plāksnes jābūt arī kara noziedznieka Kononova vārdam.

Lindenblate: "Kuzina apgalvojumi ir pilnīgs izdomājums"

Tikmēr šokā par lielu daļu Kuzina sastāstītā ir jaunās partijas valdes locekle Lindenblate.

Viņa atkārtotā telefonsarunā ar Jauns.lv norāda, ka Kuzins šobrīd ir palicis partijā vien kā biedrs un viņam, pirmkārt, neesot tiesību šādi komentēt partijas plānus un rīcību.

"Viss viņa pateiktais ir absolūts blefs, izdomājums. Esmu droša, ka viņš to nav darījis skaidrā prātā," piebilda Lindenblate, kura neslēpj, ka pēc šāda izgājiena tiks izvērtēts, vai Kuzinu paturēt partijas biedra statusā.

Lindenblate norāda, ka partijai ar jaunu valdi un nosaukumu nu ir pavisam cita vīzija. Kuzina teiktais par sarunām ar Krievijas valdībai pietuvinātiem cilvēkiem, kā viņa apgalvo, esot pilnīgas muļķības.

No viņas teiktā var noprast, ka Kuzins sevi partijas valdei paskaidrojis, informējot, ka kaut kas tāds ir bijusi viņa personīga iniciatīva.

Lindenblate arī apstiprina, ka partija šobrīd vāc komandu vēlēšanām un 500 nepieciešamie biedri tās sastāvā ietilpst.

Citi šobrīd lasa

Princis Džordžs vismaz vēl desmit gadus neuzņemsies karaliskos pienākumus. Tā grib viņa vecāki
Skandālā ierautas "Tutas lietu" lapsiņas. Cīņā par lupatu lelli iesaistās pat policija
Igaunija norāda uz Latvijas kļūdām elektrovilcienu iegādē un sola tās nepieļaut
Skatīt visus komentārus