Latvijas iekšējā drošība tuvojas kritiski zemam līmenim
Latvijas iekšējā drošība tuvojas kritiski zemam līmenim, jo Valsts policijā, Robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir darbinieku būtisks trūkums. Satraukumu par to pauž iekšlietu ministrs Kristaps Eklons, iepazīstoties ar situāciju dienestos, - trešdien vēsta TV3 Ziņas.
Daļa pamet iekšlietu sistēmu zemā atalgojuma dēļ, bet viņu vietā atrast citus par valsts un iedzīvotāju drošību atbildīgos ir ļoti grūti. Ministrs Eklons uzsver, ka steidzami ir jārīkojas, lai dienestos strādājošajiem radītu pārliecību par algu kāpumu: "Manā rīcībā ir fakti un piemēri, ka mums vairākās jomās ir kritiska situācija. Ir nepieciešams steidzami pieņemt ilgtermiņa mērus, lai novērstu iztrūkumus iekšējās drošības sistēmā. Ir problēmas ar atalgojumu, ir problēmas infrastruktūras jomā, aprīkojuma un tehnikas jomā."
Vienas no sekām spilgti izjūtamas ir Satiksmes drošības pārvaldē. Policistu ir tik maz, ka nav iespējams veikt pilnvērtīgas ceļu patruļas. Teju vai krīze ar ceļu policistu trūkumu ir Rīgā un Rīgas reģionā. Neizdodas nokomplektēt 40% no visiem vajadzīgajiem darbiniekiem. Piemēram, Līgo svētkos un Jāņos uz visu reģionu – Rīga, Ogre, Olaine, Salaspils, Saulkrasti, Sigulda, Baldone – bija tikai divas ekipāžas jeb četri ceļu policisti.
"Šis ir viens no spilgtākajiem piemēriem, cik dramatiska ir situācija. Ja mums ir 40% vakances, tad ir pilnīgi skaidrs, ka nevaram sagaidīt darba rezultātu un drošību uz ceļiem. Situācija uz ceļiem, protams, nekļūst dramatiski sliktāka, bet, pat ja mēs esam tajā pašā līmenī kā pērn, tas nozīmē, ka mēs neuzlabojamies, neattīstāmies. Savā ziņā stāvēšana uz vietas ir regress," norāda iekšlietu ministrs.
Otrs lielākais darbinieku iztrūkums ir Kurzemes reģionā - no 88 darbavietām trūkst 22 ceļu policisti. Zemgales reģionā no 100 štata vietām vakantas ir 16. Valsts Policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis atzīst TV3 Ziņām, ka ceļu policistu trūkuma dēļ nav iespējams pilnvērtīgi veikt patruļas, visaptveroši izķert dzērājšoferus un ātruma pārkāpējus.
"Sekas ir tādas, ka kapacitāte pietrūkst - uzraudzība bremzējas, nevaram nodrošināt policijas klātesamību atseviškos posmos, atsevišķās vietās. Ja notiek ceļu satiksmes negadījums un vajadzīga ceļu policijas klātbūtne, tad palielinās gaidīšanas laiks gan iesaistītajiem dalībniekiem, gan tiek kavēta satiksme kopumā. Ceļu policistu trūkuma dēļ samazinās reaģēšanas iespējas," situāciju raksturo Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks.
Lai atvieglotu ceļu policijai darbu, piemēram, vieglāka satiksmes negadījumā iesaistītie autovadītāji tiek aicināti sastādīt saskaņoto paziņojumu.
Pretējā gadījumā – ja satiksmes negadījums notiek, piemēram, Saulkrastos, tad var gadīties, ka vienīgā pieejamā tuvākā brigāde dzenas no patruļas Ogrē.
Kopumā visā Valsts policijā no sešiem tūkstošiem amata vietu neaizpildītas ir 20%. Iekšlietu ministra skatījumā tā ir krīze valsts iekšējai drošībai, ko var apturēt ar algu kāpumu.
Valsts Policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis norāda: "Ierindas policijas darbiniekam, uzsākot dienestu, vidējais atalgojums pēc nodokļu nomaksas ir apmēram 750 eiro. Runājot ar darbiniekiem, kas atstāj dienestu, kā iemeslu norāda atalgojumu, un viņu vēlamais atalgojums būtu 1200 vai 1300 eiro pēc nodokļu nomaksas. Ja šāds atalgojums būtu, tad darbinieki, iespējams, paliktu dienestā."
Tik strauju algas pieaugumu jau nākamgad, visticamāk, nevarēšot panāk, - TV3 Ziņām saka iekšlietu ministrs. Tiek gan uzsvērta nepieciešamība skaidri parādīt sistēmā strādājošajiem, kā viņu algas tiks palielinātas turpmākos vismaz četrus gadus. Panākta politiskā vienošanās, ka visai iekšlietu sistēmai turpmākajos trīs gados būs paredzēts finansējumus algu kāpumam 20 miljonu eiro apmērā. Nākamgad tas došot apmēram 140 eiro pielikumu.
