Iedzīvotāji varēs apskatīt renovēto Mākslas muzeju vēl pirms oficiālās atklāšanas

Kā šodien žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR), iedzīvotāji varēs aplūkot renovētās telpas, pirms tajās tiks izstādītas ekspozīcijas. Muzeja direktore Māra Lāce papildināja, ka šī ir ierasta un pozitīva prakse arī citviet, atklājot muzejus. Plānots, ka LNMM durvis apmeklētājiem oficiāli varētu vērt 2016.gada 4.maijā, norādīja Lāce.

Muzeja pārstāvji pastāstīja, ka pie muzeja satura veidošanas jau strādā vairākas darba grupas, kurās iesaistīti arī potenciālie lietotāji, lai LNMM galvenās ēkas atvēršana būtu īpašs notikums ikvienam. LNMM atjaunotā pastāvīgā ekspozīcija pirmo reizi aptveršot Latvijas mākslas vēstures kopainu visa 19. un 20.gadsimta garumā. Savukārt jaunā izstāžu zāle tiks atklāta ar Latvijas laikmetīgās mākslas celmlauža Miervalža Poļa plašo personālizstādi.

Pastāvīgā ekspozīcija atradīsies muzeja vēsturiskajā ēkā un būs izvietota divos stāvos. To iecerēts veidot pēc hronoloģiski stilistiskā principa, secīgi atspoguļojot Latvijas mākslas vēstures vispārējo attīstību, ar raksturīgu darbu kopām un unikāliem meistardarbiem izceļot katra perioda būtiskākās parādības un autorus, kā arī novitātes gan saturā, gan formveidē.

Ekspozīcija sāksies ēkas trešajā stāvā ar ieskatu Baltijas mākslā 19.gadsimta pirmajā pusē, ko turpinās sadaļa, kas veltīta Latvijas profesionālās mākslas skolas izveidei un nozīmīgākajām norisēm laika periodā no 19.gadsimta otrās puses līdz 20.gadsimta vidum. Tā būšot atkalredzēšanās ar meistardarbiem, kurus radījuši latviešu nacionālās glezniecības skolas veidotāji Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls un Johans Valters, vadošie klasiskā modernisma pārstāvji Jēkabs Kazaks, Jāzeps Grosvalds, Valdemārs Tone, Romans Suta un Aleksandra Beļcova, gleznieciski ekspresīvie Jānis Tīdemanis, Ģederts Eliass, Kārlis Padegs un citi autori.

Muzeja otrais stāvs atvēlēts ilgi gaidītam notikumam Latvijas mākslas dzīvē - 20.gadsimta otrās puses ekspozīcijai. Hronoloģiskā attīstībā sociālistiskais reālisms, skarbais stils, tā dēvētais sociālistiskais modernisms parādot, ka Latvijas mākslas evolūcija pakāpeniski tuvojusies Eiropas mākslas tendencēm, kuras no 1980.gadu vidus kļūst par laikmetīguma mērauklu Latvijas kultūras telpā. 20.gadsimta otrajā pusē Latvijā mākslai bija īpaša loma, jo tā pauda arī tādus garīgus ideālus, kas bija brīvi no ideoloģijas. Par spīti šajā periodā valdošajai sociālistiskā reālisma doktrīnai, Latvijas mākslinieki radījuši stilistiski daudzveidīgus, izcilus mākslas darbus. Skatītājam būs iespēja satikties ar Jāņa Pauļuka, Džemmas Skulmes, Edgara Iltnera, Borisa Bērziņa, Ausekļa Baušķenieka, Līvijas Endzelīnas, Leo Kokles, Maijas Tabakas, Imanta Lancmaņa, Miervalža Poļa, Līgas Purmales un daudzu citu, kopumā ap četrdesmit, mākslinieku darbiem.

Jauno izstāžu zāli pazemes apjomā ir plānots atklāt ar mākslinieka Miervalža Poļa personālizstādi "Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība". Izstāde būšot pirmā tik plaša autora darbu skate. Poļa radošās aktivitātes lauku raksturo konceptuālas pārdomas par realitātes iluzoro dabu, identitātes meklējumiem, indivīda un sabiedrības pašrefleksiju. Jau vairāk nekā četrdesmit gadus šis intelektuāli nemierīgais, azartiskais mākslinieks ir spēcīgi ietekmējis Latvijas vizuālo kultūru, reizē būdams tās avangardā un stiprinot izpratni par klasiskajām vērtībām. Viņa postmodernie darbi un performances kļuvuši par plaši atpazīstamām laikmeta estētisko un sociālpolitisko pārmaiņu zīmēm, ievadot laikmetīgās domāšanas modeli padomju perioda mākslā.

Otra muzeja atklāšanas izstāde, kura tiek plānota 2016.gada rudenī, būs latviešu mākslas klasiķa Jaņa Rozentāla (1866-1916) daiļrades retrospekcija. Izstāde būšot galvenais akcents vecmeistara 150.gadu jubilejas pasākumu programmā. Rozentāls ir viens no nacionālās glezniecības skolas pamatlicējiem un Baltijas mākslas modernizētājiem 19. un 20.gadsimtu mijā. Daudzpusīgā gleznotāja biogrāfija un daiļrade ietverot sava laika latviešu mākslinieku sociālās un nacionālās emancipācijas stāstu un atklāj saiknes ar Eiropas moderno virzienu idejām un jauninājumiem.

Pēc rekonstrukcijas muzejā būs pilnībā atjaunota un restaurēta vēsturiskā ēka, veikta telpu paplašināšana ar jaunu pazemes apjomu, veidojot mūsdienīgu infrastruktūru un vidi mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai, izstāžu darbībai, sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai. Apmeklētāju ērtībām būs pieejamas atpūtas zonas, bezvadu internets, bērnu nodarbību telpa, muzeja suvenīru veikals un kafejnīca.

Ieejas biļetes cenu nav plānots paaugstināt, vienīgi noapaļot pēc eiro ieviešanas, pastāstīja Lāce.

Kā ziņots, būvnieki sola šoruden pabeigt LNMM renovāciju un vēl lielāku darbu izmaksu sadārdzinājumu neprognozē. Kopumā pašlaik ir pabeigti apmēram 60% no paredzētajiem būvdarbiem.

Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Burovs skaidro, ka būvniecības darbi noslēgsies, kā vēstīts iepriekš - šā gada 28.oktobrī, bet atjaunotās ēkas pieņemšana ekspluatācijā notiks 1.decembrī plkst.11.

Kopējā projekta platība ir 8249 kvadrātmetri, tostarp esošā muzeja ēkas platība ir 4704 kvadrātmetri, bet jaunās ēkas platība - 3545 kvadrātmetri.

Jau ziņots, ka sākotnēji LNMM restaurācijas darbus bija plānots pabeigt šā gada vidū, taču kļuva zināms, ka būvdarbi ieilgs apmēram par pusgadu, jo bija nepieciešami jauni tehniski risinājumi izbūvē.

Muzeja ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves projekta pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments, būvprojekta autors ir Lietuvas arhitektu birojs "Processoffice", savukārt būvniecības un restaurācijas darbus veic būvfirma "Re&Re". Līgums par LNMM rekonstrukciju, restaurāciju un paplašināšanu starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un SIA "Re&Re" tika parakstīts 2013.gada 22.janvārī.

LNMM ēkā sākti rekonstrukcijas un restaurācijas darbi, kuru gaitā līdzās muzejam parka pusē tiks izbūvēts divstāvu pazemes apjoms ar restaurācijas darbnīcām, noliktavām un trim jaunām izstāžu zālēm. No sākotnēji plānotajām projekta izmaksām - 35 miljoniem eiro - 22 miljoni eiro bija Rīgas domes finansējums, 13,1 miljons eiro - Eiropas Savienības līdzekļi, bet valsts piešķirtais finansējums ir 346 000 eiro. Pašlaik projekta izmaksas jau sadārdzinājušās par aptuveni 1,2 miljoniem eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Papildu izmaksas sedz pašvaldība.

LNMM galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 10a celta laikā no 1903.gada līdz 1905.gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis bez kapitālā remonta bija kalpojis jau 107 gadus.