Liepājas pludmalē redzētais valzirgs tagad manīts Slīteres Nacionālā parka jūras piekrastē

Valzirgu nacionālā parka piekrastē ir apsekojuši Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) darbinieki.

Pārvaldes vecākais eksperts, zoologs Vilnis Skuja uzsver, ka, lai arī dzīvnieks ir ievainots un ir redzams, ka tam nav pietiekami biezs tauku slānis, tas patlaban nav bezpalīdzīgā stāvoklī un tam nav nepieciešams sniegt palīdzību. Labākā palīdzība ir dzīvnieku netraucēt, tam netuvoties tuvāk par 10 metriem, nedzīt to atpakaļ jūrā un ļaut tam atgūt spēkus.

Lai arī valzirgi cilvēkus neuztver kā barības objektus, tomēr, ja cilvēks pienāk tam pārāk tuvu, aizskar to un stiepj savu roku tam pretim, dzīvnieks aizstāvoties var iekost.

Ja dzīvnieks tiek manīts citās piekrastes zonās, DAP aicina ziņot, rakstot uz e-pastu "kurzeme@daba.gov.lv".

Baltijas jūra valzirgam nav piemērota, jo šeit nav atrodama ierastā ēdienkarte - lielās gliemenes, garneles, krabji, mīkstie koraļļi, jūras gurķi un citas ziemeļu jūrām raksturīgās radības.

Valzirgs zem ledaina ūdens var uzturēties līdz pusstundai, neelpojot svaigu gaisu. Tādēļ viņa zemādas tauku slānis var sasniegt pat 15 centimetrus. Un rodas priekšstats, ka dzīvnieka masa padara to lēnīgu. Tomēr mednieka instinkti ļauj tam sasniegt lielus ātrumus. Savukārt dzīvnieka ilkņi var sasniegt pat metra garumu. Tie lieti noder brīžos, kad jāizcērt āliņģis, nepieciešams izkāpt ledainā krastā vai cīņas laikā.

Daudzas tautas ir medījušas valzirgus, izmantojot tā gaļu, taukus un ādu sadzīvē. Pēdējās desmitgadēs populācijas līdzsvaru izjauca profesionālie mednieki, kuri apdraudēja Atlantijas okeāna ziemeļos mītošo valzirgu populāciju un tuvināja tos izmiršanas robežai. Šis dzīvnieks joprojām tiek atzīts par apdraudētu. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka valzirgs lēni vairojas un dzīvo teritorijās, kuras tiek piesārņotas ar naftu un ķīmiskiem atkritumiem.