“Kārtējais pamuļķis!” Dmitrijs Medvedevs nolamā bijušo Latvijas iekšlietu ministru Māri Gulbi un draud viņam
Bijušais Krievijas prezidents, pašreizējais Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs savā “Telegram” kontā nereti agresīvi uzbrūk rietumvalstu līderiem. Šoreiz viņa redzeslokā nonācis bijušais Latvijas iekšlietu ministrs, jurists Māris Gulbis.
Iemesls Medvedeva dusmām uz Gulbi ir pašlaik aktuālais un kara mānijas pārņemtajai Krievijai sāpīgais jautājums ar tranzīta ierobežojumiem, kurus Lietuva attiecinājusi uz salīdzinoši straujas ekonomiskās attīstības skarto Krievijas eksklāvu – Kaļiņingradas apgabalu.
Atsevišķi Krievijas mediji ziņo, ka TV kanāla “Rīga TV24” Māris Gulbis nesen pateicis – konkrētie no Eiropas Savienības (ES) sankcijām izrietošie ierobežojumi esot pirmais Eiropas un NATO solis, lai atņemtu Krievijai Kaļiņingradas apgabalu.
Saulainais svētdienas rīts Sočos pie Putina un Medvedeva
Rīta treniņš, steika cepšana un sarunas pie kafijas - Krievijas prezidenta Vladimira Putina un premjera Medvedeva vasarīgās 30.augusta brokastis Soču ...
Medvedevs gan nolamā Gulbi, gan piedraud viņam
Te gan uzreiz jāprecizē, ka Gulbis faktiski runāja par signāliem, kurus viņaprāt Rietumi sūta Krievijai kontekstā ar tās sagrābtajām zemēm Ukrainā, tostarp Krimas pussalu.
Kopumā Gulbis “Rīga TV24” raidījuma ietvaros norādīja, ka Rietumu līderi ir “pārāk mīksti” attiecībā pret Krieviju un tās izvērsto politiku.
Lai tur vai kā – šķiet, ka šāda retorika, kuru teju vai regulāri piekopj gan paši Krievijas imperiālistisko ambīciju pārņemtie viedokļu līderi, gan arī atsevišķas valsts amatpersonas – galīgi nav patikusi Dmitrijam Medvedevam.
Ukrainas kara pastmarkas: “Labvakar, mēs no Ukrainas!”
Ukrainas pasts “Ukrpošta” (“Укрпошта”) jūlija vidū apgrozībā laidīs jaunu pastmarku, kura, domājams, kļūs par tikpat lielu filatēlijas panākumu, kā marta ...
Krievijas valstsvīrs – acīmredzot norādot, ka runāt par dažādu zemju atkarošanu, balstoties sen pagājušu gadsimtu kartēs un dokumentos, drīkst tikai Krievija, – kārtējo reizi atvēris savu “Telegram” kontu un ierakstījis skarbu vēstījumu Mārim Gulbim, viņu vārdā gan neminot:
“Tur kāds kārtējais pamuļķis, bijušais ministrs no Latvijas, sūtīja signālu, ka NATO un Eiropas Savienība mums taisās atņemt Kaļiņingradu. Acīmredzot iedzēris vai apēdis ko sliktu. Rosina sākt trešo pasaules karu. Atjēgsies – sāks baidīties no katras čaboņas pie durvīm. Un pareizi vien darīs. Atmiņa mums ir laba…”
Kā redzams, augstās Krievijas valsts amatpersonas teksta beigās salasāmi arī visnotaļ neslēpti draudi Gulbim.
Māris Gulbis iekšlietu ministra amatu ieņēma no 2002. gada 7. novembra līdz 2004. gada 9. martam.
Šis gan, domājams, nav ne pirmais, ne pēdējais ļoti agresīvais domugrauds Medvedeva cītīgi izmantotajā “Telegram” kontā.
Situācija ar Kaļiņingradu:
Jau ziņots, ka Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai" naktī uz sestdienu (18. jūniju) pārtrauca īstenot vairāku Krievijas preču tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu, jo uz šīm precēm attiecas Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas pret Krieviju.
Lietuvas dzelzceļa kompānija par to ir informējusi apgabala vadību, paziņoja Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs.
ES noteiktais aizliegums attiecas uz gandrīz 50% no visām kravām, kas Kaļiņingradas apgabalam tiek piegādātas no citiem Krievijas reģioniem, tostarp uz būvmateriāliem, cementu un metāliem.
Aļihanovs paziņoja, ka tagad Ustjlugas-Baltijskas prāmju līnijā būs vajadzīgi papildu kuģi preču piegādei.
Viņš apgalvoja, ka Lietuva, aizliedzot preču tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu, ir rupji pārkāpusi savas iestāšanās ES noteikumus.
Pēc Bučas pilsētas atbrīvošanas no Krievijas karaspēka uz ielām atklājas okupantu kara noziegumi [Brīdinām - nepatīkami skati!]
No Krievijas spēkiem atbrīvotās Kijivas apgabala Bučas pilsētas ielās visur guļ līķi, cilvēki nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi ...
Krievija tikmēr atbildē situāciju raksturoja kā “vairāk nekā nopietnu” un informēja, ka patur tiesības aizstāvēt savas nacionālās intereses.
Krievija arī apsolījusi pilnībā ignorēt Lietuvas skaidrojumus, ka tā vien izpilda ES sankcijās paredzēto.
Kopš šī Lietuvas lēmuma aktualizējies arī jautājums par tā dēvēto “Suvalku koridoru” – militārā kontekstā potenciāli apgrūtinošu, aptuveni 100km garu Lietuvas robežlīniju ar Poliju, kas šķir Krievijai draudzīgo Baltkrieviju no Kaļiņingradas apgabala.
Eksperti jau gadiem norāda, ka militāra konflikta gadījumā, Krievija, visticamāk, mēģinātu iegūt kontroli pār šo teritoriju, tādējādi izolējot Baltijas valstis no ES un NATO.
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas anklāvs, kas robežojas ar Baltijas jūru, Lietuvu un Poliju.
Dzelzceļa pasažieru satiksme ar to tiek īstenota caur Lietuvas teritoriju bez izmaiņām, bet lidmašīnas lido virs Baltijas jūras, jo ES valstu gaisa telpa Krievijai ir slēgta.
ES jūnija sākumā pieņēma sesto sankciju paketi pret Krieviju, cita starpā paplašinot fizisko un juridisko personu sarakstu, uz kurām attiecas divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta ierobežojumi.
Tika paplašināts arī preču un tehnoloģiju saraksts, kuras var veicināt Krievijas aizsardzības un drošības sektora tehnoloģisku pilnveidošanu. Tajā tika iekļautas 80 ķimikālijas, kas var tikt izmantotas ķīmisko ieroču ražošanai.
