Eksperts: Krievija varētu nebūt pietiekami spēcīga, lai nopietni apdraudētu NATO dalībvalstis
Patlaban Krievija, visticamāk, nav gatava un pietiekami spēcīga, lai varētu nopietni apdraudēt NATO dalībvalstis, pirms 29. jūnijā un 30. jūnijā gaidāmā NATO samita Madridē aģentūrai LETA norādīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
Lai gan Baltijas valstis no NATO samita gaida lēmumus par alianses austruma flanga stiprināšanu, eksperts atzīmēja, ka, piemēram, jautājums par NATO klātbūtnes Baltijas valstīs palielināšanu nav vienkāršs.
No vienas puses Eiropā notiek karš, bet no otras - Krievija, iespējams, netiek vērtēta kā tūlītējs militārs apdraudējums Baltijas valstīm. Rostoka ieskatā, šo argumentu varētu izmantot valstis, kuras nevēlas palielināt NATO klātbūtni mūsu reģionā.
Rostoka vērtējumā, starp NATO valstīm var būt viedokļu atšķirības, vai Baltijā uz vietas nepieciešami pastāvīgi NATO spēki, vai arī organizācijai turpinās paļauties uz to, ka alianse nepieciešamības gadījumā ātri var pārvirzīt papildspēkus uz Baltijas reģionu, proti, ka šie spēki fiziski varētu atrasties kaut kur citur, bet nepieciešamības gadījumā tos varētu pārvietot. Tad, kā uzsvēra Rostoks, ir jautājums, kādi spēki tie būs, vai tie būs rotējoši, vai tie būs karavīri ar ģimenēm, kas izmaksātu krietni dārgāk.
Pašlaik nav zināms, vai tiks būtiski palielināta ASV karavīru klātbūtne Baltijas valstīs. Tas ir būtiski, jo ASV ir lielvalsts un šīs valsts karavīru atturēšanas efekts varētu būt lielāks. Pēc Rostoka paustā, tie ir jautājumi, uz kuriem jāgaida atbildes.
Eksperts norāda, ja runā par karavīru daudzuma palielināšanu līdz brigādei un ja skatās uz NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā, tad tā vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā bija mērāma ap 1500 karavīriem. Patlaban NATO kontingents Latvijā ir krietni lielāks - tur ir jauni karavīri no Dānijas, lielāks skaits ASV un Kanādas karavīru. Jau patlaban Latvijā atrodas brigādes lieluma vienība.
Bet tikpat labi, Rostoka ieskatā, tas varētu būt arī īstermiņa pasākums, tāpēc ir vajadzīga vienošanās NATO dalībvalstu līmenī par to, ka tai ir jākļūst par pastāvīgu klātbūtni, ne tikai par krīzes laika klātbūtni.
"No Baltijas valstu viedokļa raugoties, ir būtiski palielināt NATO klātbūtni šajā reģionā tieši šobrīd, jo vēlāk šādu lēmumu, visticamāk, nebūs iespējams pieņemt," sacīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors.
