Mūžībā devies nozīmīgs Latvijas mākslinieks Uldis Zemzaris

Mūžībā aizgājis Uldis Zemzaris, viens no mākslinieku paaudzes līdzās Leo Koklem, Birutai Baumanei, Laimdotam Mūrniekam, kas gleznoja portretus un spēja izprast un atklāt attēlojamo personību īpašo nozīmību.

Latviešu mākslā tas bija īss atklāsmes un cilvēkmīlestības mirklis, kas noritēja pasaules kodolkara draudīgajā laikā. 20.gs.60-70. gados Uldis Zemzaris sev raksturīgajā stilizācijā un triepienā uzsvēra portretējamā acu skatienu, raksturīgo krāsu salikumu un gan gleznās, gan zīmējumos veidoja dzejnieku Imanta Ziedoņa, Māra Čaklā, Ojāra Vācieša, aktrises Elzas Radziņas, Dinas Kuples, baletdejotāja Māra Liepas u.c. portretus.

Uldis Zemzaris vizuālo mākslu sākotnēji apguva J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas Pedagoģijas nodaļā (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola), kur mācījās no 1946.gada (vidusskolas diplomu ieguvis vēlāk - 1953. gadā) un diplomdarbā gleznoja “Gleznotāja Kārļa Buša portretu”.

JRRMV Ulda Zemzara pasniedzēji bija mākslinieki Arnolds Griķis (1908-1988), Imants Prēdelis (1920-1994), savukārt klasesbiedri bija tolaik topošie mākslinieki – scenogrāfs Uldis Pauzers (1933-1982), gleznotājs Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), grafiķi Gunārs Krollis, Izabella Varžapetova (1931-2000), tēlnieks Indulis Ojārs Ranka (1934-2017) u.c.

Līdzās JRRMV no 1948. līdz 1955. gadam mākslinieks studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare) pie pasniedzējiem – gleznotāja, scenogrāfa, LMA rektora Oto Skulmes (1889-1967), gleznotājiem Jāņa Roberta Tillberga (1880-1972), Nikolaja Breikša (1911-1972), Leo Svempa (1897-1975), Eduarda Kalniņa (1904-1988), Ārija Skrides (1906-1987), glezniecības katedras vadītāja Vladimira Kozina, zīmēšanu apguva pie gleznotāja Ugas Skulmes (1895-1963), bet īpaši tuvs pedagogs bija Kārlis Miesnieks (1887-1977).

Uldis Zemzaris diplomdarba gleznojis kompozīciju “Rainis Rīgas Jūrmalā”, vadītājs Eduards Kalniņš. Darba izmērs bija 112x168cm un gleznots eļļas tehnikā uz audekla, LMA atestācijas komisija novērtēja to ar teicamu atzīmi.

Līdzās Uldim Zemzarim studēja gleznotāja, vēlāk – U.Zemzara dzīvesbiedre, Līvija Endzelīna (1927-2008) u.c. Pēc studijām LMA U.Zemzaris bija norīkots strādāt Latvijas Valsts izdevniecībā kā mākslinieks ilustrators vai grāmatu grafiķis.

Uldis Zemzaris izstādēs piedalījās kopš 1952.gada – LPSR dibināšanas gadadienai veltītā izstādē (1955), jauniedibinātajās I-III Jauno mākslinieku izstādēs (1956, 1957, 1958), nozīmīgajā Vispasaules Jaunatnes un studentu festivāla izstādēs (Rīgā, Maskava, 1957), kas viesa demokratizācijas tendenču atdzimšanu Latvijas mākslā un ieskatu mākslas virzībā ārpus PSRS.

Festivāls aktualizēja ideju par jauno mākslinieku aktivitātes rosināšanu un LMS Jauno mākslinieku apvienības/sektora izveidi līdzdarbojoties gleznotājam Leo Koklem (1924-1964) u.c.

Zemzaris piedalījies ceļojošas izstāžu ciklā kopā ar gleznotājiem Jāni Robertu Tillbergu, Jāni Medni (1910-1997) Limbažos, Valmierā, Cēsīs u.c., Republikāniskajās portretu izstādēs (kopš 1959 Dailes teātrī, 1964, 1968, 1970, 1981), kas Latvijā  bija iecienītas kā ceļojošās, arī LMS “Mākslas dienas” (kopš 1959, 1961, 1974, 1975, 1976, 1977, 1978, 1979, 1980, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 2000), “Rudens” (kopš 1974, 1975,1976, 1978, 1979, 1980, 1982, 1984, 1986, 1987, 1999), Republikāniskajās marīnistu izstādēs (kopš 1957,1966, 1973, 1977), Viļņas glezniecības sākotnēji biennālēs, vēlāk triennālēs (kopš 1969, 1978, 1981), Baltijas republiku akvareļu izstāde (kopš 1968,1970).

Ulda Zemzara darbi bija iekļauti PSRS Mākslas fonda kolekcijās, kas tikušas eksponētas t.s. “eksporta izstādēs” (Lielbritānijā, Japānā, Vācijā, Francijā, Jaunzēlandē, Itālijā, Polija, Libānā, Austrijā u.c.), bij. LPSR Tēlotājmākslas izstādes, kas veidoja Latvijas mākslinieku atpazīstamību (bij. PTR-Polijā, bij. VDR-Vācija, Bulgārijā, bij. PSRS- Uzbekistānā, Krievijā).

Gleznotājs piedalījies mākslinieku grupas “Neatkarīgie” izstādē (kopā ar Alfeju Bromultu (1913-1991), Intu Dobrāju (1940 - 2020), Kārli Dobrāju u.c. Rīgas Sv.Pētera baznīca, 1995), “Mākslas meistari pavasarim” (Dailes teātris, 2001-2006, kuratore Helēna Medne).

Mākslinieks rīkojis personālizstādes kopš 1958.gada – Limbažos (1958), “Ulda Zemzara gleznu izstāde” (Izglītības un zinātnes darbinieku namā, 1960), (“Mākslinieku nams” 1963, 1965, 1968), Uldis Zemzaris. Jauni stāsti. Jaunas gleznas” (Poligrāfiķu centrālais klubs”, Rīga, 1972), “Uldis Zemzaris” (Tukums; Centrālais literātu nams, Maskava, Krievija, 1974), “Uldis Zemzaris” (bij. Jūrmalas izstāžu zāle, 1976), “Uldis Zemzaris” (Sidneja, Austrālija, 1982), “Senās ainavas” (Dabas muzejs, Rīga, 1983) “U.Zemzaris personālizstāde” (Otava, Kanāda, rīko K.Sīpoliņa fonds, 1984), “Uldis Zemzaris” (Tukuma muzejs, 1983 ar Alvi Zemzari, 1987), “Uldis Zemzars” (Kolumbusa, 1990; Bostona, Ņūjorka, ASV, 1991) “Uldis un Alvis Zemzari” (galerija “Rīgas Vīni”, 1996), “Uldis Zemzaris 70” (LNMM, 1998), “Ģimeniskie motīvi” (LMS galerija, 2003, kuratore Inese Baranovska), ““Atkušņa” Jaunie mākslinieki”” (Alūksnes muzejs, 2004), “Latviskais dabiskums” (RLB, 2008), “Ilzes un Ulda Zemzara gleznas” (Rīgas Sv.Pētera baznīca, 2008), “Priedes un jūra” (Imanta un Intas Ozoliņu izstāžu zālē, Jūrmala, 2008), “Jūrmala un Jūrmalnieki” (Jūrmalas muzejs, 2009) “Ulda un Alvja Zemzaru gleznas” (Rīgas Sv.Pētera baznīca, 2014). 

Uldis Zemzaris bija LMS biedrs kopš 1957.gada un tika uzņemts ar gleznotāju, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja Nikolaja Petraškeviča (1909-1976), Leo Kokles LMA rektora p.i., keramiķa Georga Kruglova (1905-1986) rekomendācijām un LMS valdes priekšsēdētāja Leo Svempa lēmumu.

Par LMS biedra kandidātu Zemzaris izteicis vēlēšanos kļūt jau 1955. gadā par diplomdarba uzrādīto māksliniecisko sniegumu ar LMS valdes priekšsēdētāja, scenogrāfa Artūra Lapiņa lēmumu, tomēr PSRS MS lēmumu noraidīja.

Atjaunoto lēmumu par LMS kandidāta statusu, ko parakstīja LMS valdes priekšsēdētāja vietniece, gleznotāja, grafiķe Gundega Vaska (1917-2006) apstiprināja 1957.gadā. Latvijas Rakstnieku savienības biedrs Uldis Zemzaris bija kopš 1971.gada.

Ulda Zemzara aktivitāte mākslas dzīvē tika atzinīgi novērtēta no kolēģiem un 1958.gadā mākslinieks tika ievēlēts LMS Revīzijas komisijā, kopš 1960.gada bija LMS valdes loceklis un ticis nozīmēts darbam ar novadu muzejiem kā arī “Mākslinieku/Mākslas dienu” rīcības komitejā gleznotāju Nikolaja Petraškeviča un Ojāra Ābola (1922-1983) vadībā. 1970., 1972.gadā Zemzaris bija atbildīgais par šo pasākumu norisi un viņa darba grupā bija 50 dažādu nozaru mākslinieki.

“Mākslas dienas” norisinājās Latvijas teritorijā, nozīmīga novitāte bija mākslinieku darbnīcu atvērto durvju dienas u.c. sabiedrību iekļaujošas aktivitātes.

Kopš 1968.gadu Zemzaris bija atbildīgs par mākslas propogandu kultūras un audzināšanas nolūkos Latvijā, kas ietvēra izstāžu rīkošanu ar sektora vadītāju, grafiķi Daini Rožkalnu (1928–2018), keramiķi Silviju Šmidkenu u.c. 1982. gadā Uldis Zemzaris vadīja mākslas preses izdevumu komisiju.

Māksliniekam Uldim Zemzarim  par radošiem sasniegumiem 2003.gadā tika piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira un viņš iecelts par ordeņa virsnieku.

Uldis Zemzaris saņēmis arī mākslas nozares un citus apbalvojumus: PSRS Ministru padomes krūšu nozīmīti (1956), PSRS MS Goda rakstu (1959, 1966), LMS diplomu (1971, 1986), LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums Zemzarim piešķirts 1974.gadā, LPSR Augstākās Padomes Goda rakstu (1978, 1988), LPSR KM Goda rakstu (1978), kolhoza “Selga” Goda rakstu (1984), PSRS TSSI zelta medaļu (1985). Uldis Zemzaris bijis apbalvots ar PSRS Valsts medaļu “Par ražīgu darbu” (1970), ordeni “Goda zīme” (1971). Mākslinieks bija VKKF Mūža stipendiāts. 

Uldis Zemzaris literāro darbību uzsāka ar humoresku «Nagla» žurnālā «Padomju Latvijas Sieviete» (1961), vēlāk tika radīti īsprozas darbi ar autora ilustrācijām: “Modeļa pieradināšana” (“Liesma”,1969), “Uzgleznot sevi” (“Liesma”, 1978), “Prieks laipnībā” (“Liesma”, 1983), “Tad es biju mellužnieks” (“Mansards”, 2007) “Zinātājs, Pūciņa, Ūdentiņš un citi jautri stāsti” (“Mansards”, 2008),  “Jūra un krasts. Gleznu albums” (Jūrmalas muzejs, 2011), “Nupat bija rīts” (“Vesta LK”, 2015), "Mākslinieki dzīves ceļā satiktie" (2017). Paraleli tika veidoti raksti periodikai: “Literatūra un Māksla”, “Dzimtenes balss”, “Kultūras diena”, žurnālam “Māksla”, sastādīja un radīja tekstus par māksliniekiem Ģedertu Eliasu, Līviju Endzelīnu, Leo Kokli u.c., arī savu personālizstāžu katalogiem. 

Ulda Zemzara darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), Jūrmalas muzejā, Latvijas Arhitektūras muzejā, Imanta Ziedoņa muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Latvijas Mākslinieku savienība un Jauns.lv izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka, rakstnieka Ulda Zemzara tuviniekiem un kolēģiem.