“Paši brauc labi, bet citi neprot”: 41% iedzīvotāju par lielāko problēmu elektrisko braucamrīku izmantošanā uzskata neuzmanību
Latvijā 41% iedzīvotāju uzskata, ka lielākā problēma, izmantojot skrejriteņus, riteņus un monoratus, ir neuzmanība, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sadarībā ar pētījumu aģentūra "Norstat" veiktā aptauja.
Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi mēnesī izmanto elektriskos braucamrīkus, lai pārvietotos no punkta A uz punktu B, bet vēl 15% lieto tos kā izklaidi.
Savukārt jauniešu vidū šos transportlīdzekļus lieto gandrīz divas trešdaļas aptaujāto. Tāpat kā autovadītāju gadījumā, par vienu no lielākajām problēmām, kas saistītas ar elektrisko braucamrīku izmantošanu, Latvijas iedzīvotāji uzskata pārāk ātru braukšanu un neuzmanību.
"Daudzos pētījumos, tai skaitā Latvijas Universitātē, ir atklāts, ka cilvēki ir pārliecināti, ka, pirmkārt, viņi paši prot labi braukt, un, otrkārt, ka citi dara to sliktāk nekā viņi paši. It kā šķietami niecīga lieta, kura mazā pakāpē mums visiem piemīt, nozīmē, ka mēs atļaujamies uz ceļa uzvesties riskantāk. "Es jau nedaudz varu" – domā cilvēks, bet tas var novest pie ļoti nopietnām sekām un apdraudēt gan paša cilvēka veselību, gan apkārtējo veselību", - komentē Ivars Austers, LU profesors un autovadītāju uzvedības pētnieks Ivars Austers, - „Jautājums vienmēr ir par pakāpi - piemēram, ja mēs prasām vidējam autovadītājam, cik procenti autovadītāju brauc sliktāk par Tevi, viņš atbildēs, ka apmēram 2/3 daļas brauc sliktāk par mani, kas ir pilnīgi neiespējami vidējā līmenī. Tāpat ir ar elektrisko braucamrīku lietotājiem – bieži vien viņiem šķiet, ka var atļauties braukt nedaudz ātrāk nekā būtu prātīgi".
Kopumā Latvijas iedzīvotāji par lielākajām problēmām, kas saistītas ar elektrisko braucamrīku izmantošanu, uzskata pārāk ātru braukšanu - tā norādījis katrs piektais respondents, vēl 24% par problēmu uzskata braukšanu pa trotuāru, bet 41% - neuzmanību. Zīmīgi, ka neuzmanību par problēmu biežāk uzskata cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, bet, piemēram, tie, kam ir 60 līdz 74 gadi, par lielāku problēmu uzskata braukšanu pa trotuāriem - uz to norādījis katrs trešais jeb 36%.
CSDD norāda, ka ar katru gadu satiksmes dalībnieki kļūst arvien dažādāki, līdz ar to katram no tiem būtu lietderīgi iegūt vai atsvaidzināt zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem. Svarīgi zināt, kāda distance ir droša, kā rādīt pagriezienu, apdzīt un šķērsot ceļu. Papildu teorētiskajām zināšanām noderētu arī drošas braukšanas kursi, kuros varētu noslīpēt praktiskās iemaņas bremzēšanā, manevrēšanā, vairāk uzzināt arī par tādām lietām kā bremzēšanas ceļš un inerce.
Tāpat CSDD atgādina, ka saskaņā ar likumdošanu, ar elektroskrejriteņiem var pārvietoties jaunieši no 14 gadu vecuma, kuriem ir iegūtas velosipēda vadītāja tiesības.
CSDD pēdējo gadu dati liecina, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi un velosipēdi gadu no gada stabili pieaug. 2020. un 2021. gadā šādu negadījumu skaits dubultojās.
Arī apdrošināšanas sabiedrības "BALTA" dati apliecina, ka ar šo transportlīdzekļu saistīto negadījumu skaits palielinās un to sekas ir aizvien smagākas. "BALTA" Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva norāda, ka uzņēmuma izmaksāto atlīdzību apjoms par traumām, kas gūtas ceļu satiksmes negadījumos ar elektriskajiem braucamrīkiem pieauga par 22%. Vidējā atlīdzības summa par šāda veida negadījumiem ir ap 400 eiro - gandrīz divas reizes vairāk nekā par citām ikdienas gaitās gūtajām traumām.
Ņemot vērā elektrotransportlīdzekļu lietotāju skaita pieaugumu, kā arī straujo negadījumu skaita kāpumu, periodā no 20. maija līdz 19. jūnijam CSDD un Rīgas dome rīko informatīvo kampaņu "Neesi mērkaķis. Brauc kā cilvēks!", kuras mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumus, kuros iesaistīti mazaizsargātākie satiksmes dalībnieki, kā arī veicināt savstarpēju cieņu un sapratni starp satiksmes dalībniekiem.
