Valdība nespēj pārņemt Lemberga lietā arestēto mantu

Rīgas apgabaltiesa pirms gandrīz diviem gadiem atcēla Meroni no arestētās mantas glabāšanas, jo tiesu nepārliecināja Meroni atskaites un policija bija sākusi izmeklēšanu par iespējamu mantas izšķērdēšanu.

Tiesa lika Meroni nodot arestēto mantu Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA). Bet ātri bija skaidrs, ka aģentūrai tā nebūs viegla pastaiga. Meroni sūdzējās, ka aģentūra viņu nesaprot un sūta vēstules latviski, ko savukārt nesaprot viņš.

NVA nolēma piesaistīt palīgus – izsludināja konkursu advokātiem un auditoriem. Pieteicās četri pretendenti, bet 21. februārī iepirkuma komisija konkursu pārtrauca. Oficiālais iemesls - aģentūrai noteiktais uzdevums par mantas nodošanu glabāšanā ir atcelts.

Ne aģentūra, ne Iekšlietu ministrija (IeM), aizbildinoties ar slepenību, nekādus skaidrojumus savai rīcībai nesniedza, un aicināja ar visiem jautājumiem vērsties pie tiesas, kas izskata Lemberga lietu.

Rīgas apgabaltiesa “de facto” atzina, ka nekas nav mainījies - 2020. gadā pieņemtais lēmums par mantas pārņemšanu no Meroni aizvien ir spēkā, bet par rezultātiem tiesa klusē. 

“Krimināllietu tiesas kolēģija ir saņēmusi IeM informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu tiesas lēmuma izpildi”. (..) IeM tam ir noteikusi  ierobežotas pieejamības statusu. Minētais ziņojums ir pievienots kriminālprocesa materiāliem. (..) Minēto apsvērumu dēļ žurnālistiem nav iespējams iepazīties ar šiem lietas materiāliem,” rakstiski atbildēja tiesnese Sandra Amola.

Bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva (A/P) raidījumam atklāja, ka MK šoziem lēma par tālākajām darbībām mantas pārņemšanā, bet detalizēti viņa nevarot stāstīt, jo jautājums skatīts slēgtā sēdē.

“Protams, arī tiesas lēmums ir spēkā, par to nav šaubu, bet MK konkrēti pieņēma lēmumu par to, kā mēs tālāk virzāmies, pildot šo tiesas lēmumu,” skaidroja Golubeva.

Par lemto zināms vien tas, ka valdība, piemēram, uzdeva Tieslietu ministrijai (TM) strādāt pie jauna likumprojekta arestētu kapitālsabiedrību daļu pārvaldībai. Termiņš gan neliecina par steigu - dokuments jāsagatavo līdz decembrim. TM gan uzsver, ka šis uzdevums viņiem nav saistīts tikai ar Lemberga lietu un vispirms jāveic izpēte par citu valstu pieredzi.

Prokurors Aivis Zalužinskis, kas uztur apsūdzību pret Lembergu, nav informēts, ka kaut daļu no arestētās mantas teju divu gadu laikā būtu izdevies no Meroni pārņemt. “Acīmredzot, nespēj izpildīt,” viņš nosaka.

Tieši ģenerālprokuratūra 2007. gadā uzticēja Meroni kā bijušajam Lemberga advokātam glabāt krimināllietā arestēto mantu, kuras vērtība lēsta simtos miljonos eiro. Kādā stāvoklī manta pašlaik ir, prokurors nevar pateikt.

“Lai varētu atbildēt uz šo jautājumu, ar to kā reiz būtu jānodarbojas NVA, kurai ir pienākums izpildīt tiesas nolēmumu. Kāda manta pašlaik dabā eksistē, kur viņa atrodas, vai ir pārņemama?” saka Zalužinskis.

Raidījums jau ne reizi minējis, ka Meroni lielos Ventspils tranzīta uzņēmumos pārvalda ne tikai iespējamās Lemberga daļas, bet nu jau vairākus gadus aiz citiem īpašniekiem kā patiesā labuma guvēja noformēta šveicieša uzticības persona. Naudas plūsmas reizēm ir tik necaurskatāmas, ka auditori atsakās likt parakstu zem gada pārskatiem. Piemēram, “Ventbunkerā” revidenti šaubījās par 70 miljonu eiro atgūšanas iespējām.

Meroni nepiekrita “de facto” sniegt interviju, bet atsūtīja parakstītu paziņojumu. “Tieslietu sistēma Latvijā ir acīmredzami nepilnīga attiecībā uz arestētajiem aktīviem un to pārvaldību Lemberga krimināllietā,” raksta Meroni. Viņš uzsver, ka nav taisnība apgalvotais, ka viņš pretlikumīgi atsakās nodot arestēto aktīvus.

Meroni atzīmē, ka policijas krimināllieta par mantas izsaimniekošanu ir izbeigta un tā nebija ierosināta tieši pret viņu. To Meroni atzinis lietas prokurors, par ko “de facto” pārliecinājās.

Meroni notikušajā saskata sazvērestību. Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks Ģits Mundurs, kas parakstījis policijas vēstuli tiesai par iespējamu mantas izšķērdēšanu no Meroni puses, ir vīrs tiesnesei Irīnai Jansonei, kas vēlāk viņu atstādināja no mantas pārvaldīšanas.

“Izskatās, ka izbeigtā krimināllieta varētu būt bijusi iniciēta, lai radītu ieganstu parakstītāja [Meroni] noņemšanai no mantas pārvaldnieka amata,” viņš raksta.

Ar ierosinājumu sākt izmeklēšanu, Meroni vērsies gan Iekšējās drošības birojā, gan prokuratūrā, bet abas iestādes problēmu nesaskatīja.

Pieskaroties mantas atdošanas procesam, Meroni atkārto jau iepriekš teikto, ka aģentūra nepiekrīt viņa priekšlikumiem, bet neko vietā nepiedāvā. Viņš arī atzīmē, ka daļa akciju sertifikātu neatrodas pie viņa, bet pie tiesas, tāpēc nevar tos nodot.

Jāatzīmē, ka ne visas izmeklēšanas, kas saistītas ar Meroni rīcību, ir izbeigtas. Policija pērn pēc tiesas lūguma ierosināja kriminālprocesu par tiesas 2020. gada lēmuma nepildīšanu, proti, mantas neatdošanu.