Kremļa propagandisti "piemeklējuši" vectēvus-nacistus virknei rietumvalstu amatpersonu – arī Latvijā

“Nezūdošais nacisms Eiropā”, kā zināms, ir viens no Krievijas iekšējai lietošanai saražotās propagandas stūrakmeņiem.

Ja līdz šim konkrētā tematika visskaļāk tika aktualizēta, izmantojot valsts kontrolētos medijus un “piebarotos” viedokļu līderus, tad kopš 24. februāra, kad Krievijas ilggadējais līderis Vladimirs Putins deva pavēli bruņotajiem spēkiem iebrukt Ukrainā, šādus stāstus arvien brašāk sākuši atstāstīt arī oficiālie Kremļa pārstāvji.

Katram Vācijas ministram izgudrots radinieks-nacists

Aprīlī sociālajos tīklos – kā anonīmu kontu slejās, tā Kremlim draudzīgos ziņu resursos – sāka parādīties foto kolāžas ar Vācijas valdības pārstāvjiem, kuri iemontēti blakus melnbaltām bildēm ar SS komandieriem.

Ierakstos izskanēja apgalvojumi, ka talantīgi vēsturnieki ir atklājuši pašreizējo Vācijas līderu ciešu saikni ar Schutzstaffel – elitāro Hitlera NSDAP partijas iekšējo paramilitāro struktūru, kura parasti tiek saukta par SS un ir atbildīga par prātam neaptveramām zvērībām Otrā pasaules kara laikā.

Šādu ierakstu galvenais vēstījums: Vāciju, gluži kā tolaik, 20. gadsimta sākumā, joprojām vada nacisti, jeb precīzāk – šo noziedznieku pēcteči.

Sociālo tīklu vide ar šādiem vēstījumiem, turklāt šoreiz ne vien krievu, bet arī angļu, vācu, poļu, spāņu, turku un grieķu valodās, bija piepumpēta tik pilna, ka medijiem bija vien jāķeras pie faktu pārbaudīšanas.

Apgalvojumus, ka Vācijas politiķiem – kancleram Olafam Šolcam, finanšu ministram Kristianam Lindneram un veselības ministram Karlam Lauterbaham vectēvi bijuši augsta ranga pārstāvji SS rindās vēl aprīlī aprakstīja vācu medijs "Deutsche Welle".

Runas par katru no pieminētajiem Vācijas politiķiem izrādījās absolūta nepatiesība.

Vācijas kancleram Olafam Šolcam kā vectēvs tika piespēlēts kāds “Frics Šolcs”, kurš Otrā pasaules kara gados it kā bijis SS ģenerālleitnants:

Kā ziņo “Deutsche Welle”, realitātē persona melnbaltajā fotogrāfijā – lai arī līdzīga pašreizējam kancleram – patiesībā ir Frīdrihs Makss Karls Šolcs Edlers Rarance – austroungārs, kurš SS pievienojās 1933. gadā un mira kaujā ar sarkanarmiešiem 1944. gadā, neatstājot aiz sevis nevienu pēcnācēju.

Līdzīgs stāsts bija arī par Vācijas finanšu ministru Kristianu Lindneru. Arī par viņa vectēvu sociālajos tīklos tika nozīmēts kāds Vērmahta komandieris, šoreiz – ģenerālmajors Gerhards Lindners:

Pēcāk gan izrādījās, ka Gerhards Lindners savu dzīvi beidzis astoņdesmito gadu sākumā, kaut kur pašos Vācijas ziemeļaustrumos, kamēr pašreizējā finanšu ministra vecvecāki dzīvojuši valsts rietumos, kur viņiem, kā atceras pats Kristians Lindners, piederējusi beķereja, informē “Deutsche Welle”.

Teju vai identisks ir arī stāsts par Vācijas veselības ministru Karlu Lauterbahu. Viņam gan šo propagandas vēstījumu ietvaros tika piemeklēts “vectēvs-nacists” ar īsti neatbilstošu uzvārdu – Hartmans Lauterbahers.

Arī Levita padomniekam Kažociņam rados “piemeklēti” nacisti

Tiem, kuri izvēlas ticēt šāda veida apgalvojumiem internetā, drīz vien jāsecina, ka “apbrīnojamas sakritības” rezultātā vectēvi-nacisti pēkšņi uzrodas tieši visiem tiem rietumvalstu politiķiem, kuri nepatīk Kremlim.

Līdzīgi noticis arī ar Polijas bijušo premjerministru Donaldu Tusku. Šeit gan jāpiebilst, ka baumas par Tuska vectēvu faktiski publiskajā telpā klejo jau kopš 2005. gada.

Šīs gadījums ir viens no interesantākajiem, jo Donaldam Tuskam tiešām ir bijis vectēvs vārdā Jāzeps Tusks. Taču viņš piespiedu kārtā, vēl pēc ieslodzījuma divās koncentrācijas nometnēs, tika iesaukts Vērmahta rindās (ne SS rindās), un dezertēja 1945. gadā, atgriežoties Polijā.

Būtiski gan, ka vēstījumā, kurā Donalda Tuska bilde pielikta blakus melnbaltai fotogrāfijai ar kādu SS karavīru, nemaz nav redzams viņa vectēvs, kurš, saskaņā ar propagandas stāstu, bijis augsta līmeņa SS pārstāvis.

Tur iemontēts kāds zema līmeņa SS pārstāvis, kura vārdu “Deutsche Welle” savā faktu pārbaudē nemin.

Taču visinteresantākās, iespējams, ir akrobātiskās manipulācijas ar vēsturi, kādas veiktas, mēģinot nomelnot Latvijas prezidenta Egila Levita padomnieku nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretāru un bijušo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju Jāni Kažociņu.

Vēl šī gada janvārī “YouTube” atrodamais, Krievijā bāzētais “Fonds vēsturiskā atmiņa” ievietoja ap 16 minūšu garu sižetu, kurā, kā pēcāk rakstīja vietējie Kremļa propagandas resursi, “krievu vēsturnieks atklāj šausmīgo Latvijas prezidenta padomnieka noslēpumu”.

Kā jau tas bieži vien ir ar šādiem virsrakstiem, pats video saturs nebūt nebija tik šausmīgs, cik vienkārši melīgs un vēsturisku aplamību pārpildīts.

Visupirms jau jāsaka, ka pats “vēsturnieks”, kurš “YouTube” prezentē savus atradumus, patiesībā ir Kremļa paspārnē strādājošais, minētā fonda līderis Aleksandrs Djukovs.

Pats stāsts par Jāni Kažociņu ir šāds – bērnību viņš pavadījis starp pārliecinātiem nacistiem-latviešu leģionāriem, savukārt darbā pie Egila Levita ticis, jo pats Levits esot beidzis leģionāru organizācijas “Daugavas vanagi” uzturēto Minsteres ģimnāziju Vācijā.

Djukovs ar nelokāmu pārliecību skaidro, ka tieši tāpēc Levits arī ņēmis Kažociņu par padomnieku – jo Latvijā politiku kustina “slepenās nacisma atsperes”.

Konkrētajā sižetā kā Kažociņa radinieks un leģionārs, kurš pēc kara aizmucis uz Austrāliju, uzdots kāds reāls Jānis Kažociņš, kurš tik tiešām bijis leģionārs un dzīvojis Austrālijā, taču kuram nav nekādu radniecīgu saišu ar prezidenta padomnieku un bijušo SAB vadītāju.

Prezidenta kanceleja medijam NRA jau iepriekš apliecināja, ka konkrētie apgalvojumi par Jāni Kažociņu ir augsta līmeņa safabricējums – Kažociņa īstais radinieks, kurš tik tiešām vārdā bijis Jānis Kažociņš, ir miris Latvijā, vēl pirms Otrā pasaules kara sākuma.

Nosauktie nebūt nav vienīgie rietumvalstu varasiestāžu pārstāvji un amatpersonas, kurām pēdējā laikā, acīmredzami ieguldot vērā ņemamu darba apjomu, “piemeklēti” sejā līdzīgi radinieki starp Krievijas propagandā tik bieži piesauktajiem nacistiem.