Pēc izskanējušās kritikas pārvērtēs 112 sistēmas uzlabojumu izmaksas
Pēc izskanējušās kritikas Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centrs ar ekspertiem pārrunās plānotos uzlabojumus 112 sistēmā un, visticamāk, pārrēķinās tiem nepieciešamo finansējumu, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījumā min, ka Ministru kabinets IeM piešķīris līdz 660 000 eiro, lai uzlabotu "112.lv" tīmekļvietni un mobilo lietotni "112 Latvija", kā arī sistēmas infrastruktūru. Tomēr IT nozares eksperti publiski pauduši šaubas par izmaksu pamatotību.
IeM Informācijas centra priekšnieks Āris Dzērvāns raidījumam atzina, ka pēc tikšanās ar sistēmas izstrādātājiem un ekspertiem varētu tikt vērtēts, kas tieši sistēmā jāuzlabo un cik tas maksās. Viņš norādīja, ka gadījumā, ja nepieciešamais finansējums būs mazāks, iestāde par to būšot ieinteresēta.
Nepieciešamība uzlabot sistēmu radās pēc gadījumiem martā un maijā, kad, vienlaikus pieslēdzoties lielam skaitam lietotāju, 112 mājaslapa un lietotne pārstāja darboties. Kā skaidroja Dzērvāns, sistēma sākotnēji bijusi paredzēta tikai dažiem simtiem lietotāju dienā, bet pēc šūnapraides paziņojumiem izveidojušies strauji pieprasījuma pīķi.
Pēc pirmajām problēmām veikti tehniski uzlabojumi, lai vienlaikus sistēmai varētu pieslēgties līdz 10 000 cilvēku, taču līdzīgas problēmas atkārtojās. Tādēļ secināts, ka platforma jāpārbūvē, lai tā spētu darboties arī situācijās ar ļoti lielu lietotāju skaitu.
IeM skaidro, ka 112 platforma paredzēta kā papildinājums šūnapraides sistēmai, kas ir galvenais iedzīvotāju informēšanas kanāls. Vienlaikus ministrijā atzīst, ka nav precīzu datu par to, cik lielu sabiedrības daļu šī platforma sasniedz.
Raidījumā norādīts, ka mobilajā lietotnē reģistrējušies nedaudz vairāk nekā 175 000 lietotāju, kas ir nepilni 10% no Latvijas iedzīvotājiem. Platformā pieejama informācija par rīcību krīzes situācijās, taču konkrēti rīcības algoritmi dažādās situācijās parādījušies tikai nesen.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētniece Ieva Bērziņa raidījumam pauda, ka valsts institūcijām būtu vairāk jāvērtē komunikācijas efektivitāte, jo liela daļa iedzīvotāju informāciju par rīcību krīzes situācijās iegūst sociālajos tīklos, kur pastāv dezinformācijas riski.
2024. gada Eirobarometra pētījums liecina, ka krīzes situācijām gatavi jūtas tikai aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju.
"No piešķirtā finansējuma 160 000 eiro plānots novirzīt mājaslapas un lietotnes uzlabošanai, bet pārējo summu - infrastruktūras stiprināšanai, tostarp serveriem un drošībai," vēsta raidījums.
Vienlaikus valdība neatbalstīja IeM lūgumu piešķirt vēl 180 000 eiro jaunu amata vietu izveidei darbam ar sistēmu, un ministrijai šie līdzekļi būs jāmeklē no saviem resursiem, atgādina raidījums.
