Latvija atkārtoti uzsver, ka sagaida lēmumus par NATO militāras klātbūtnes palielināšanu Baltijā
Ņemot vērā Krievijas radītos draudus un konfrontējošo politiku reģionā, šogad jūnijā gaidāmajā NATO Madrides samitā ir jāpieņem konkrēti lēmumi par alianses austrumu flanga drošības stiprināšanu, nedēļas nogalē Berlīnē piedaloties NATO ārlietu ministru neformālajā sanāksmē, uzsvēris Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Kā informēja Ārlietu ministrija, NATO ministru neformālā sanāksme Berlīne tika organizēta, lai diskutētu par Somijas un Zviedrijas attiecībām ar NATO, atbalstu Ukrainai un alianses atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu.
Saistībā ar gatavošanos NATO sanāksmei Madridē Rinkēvičs atzīmējis, ka nepieciešams turpināt centienus palielināt dalībvalstu aizsardzības izdevumus, lai nodrošinātu adekvātu finansējumu alianses uzdevumu pilnvērtīgai īstenošanai mūsdienu stratēģiskajā vidē.
"Ir jāuztur pielāgošanas temps, panākot, lai NATO spētu veikt sekmīgu adaptāciju nākamajā desmitgadē," paudis Rinkēvičs.
Kā uzsvēris ministrs, Latvijai ir svarīgi, lai topošā NATO stratēģiskā koncepcija reālistiski un bez ilūzijām atspoguļotu esošo drošības vidi, tās izaicinājums un apdraudējumus. Latvija mudina, lai koncepcijā tiktu atspoguļoti tādi elementi kā Krievijas ilgtermiņa radītie draudi aliansei, uzsvars uz kolektīvo drošību kā NATO pamatuzdevums, alianses turpmāka politiska un militāra adaptācija, transatlantiskā vienotība, jauno tehnoloģiju radītie izaicinājumi, NATO un Eiropas Savienības sadarbība un atvērto durvju politikas apliecināšana.
Tāpat Latvijas interesēs ir NATO stratēģiskajā koncepcijā skaidri norādīt, ka reģiona teritorijas aizsardzībai un Krievijas atturēšanai ir nepieciešamas fundamentālas izmaiņas NATO atturēšanā un aizsardzībā.
Diskusijā par Krievijas karu Ukrainā Latvijas ārlietu ministrs uzsvēris, ka Krievija rada eksistencionālus draudus eiroatlantiskās telpas drošībai.
Rinkēvičs vērtēja, ka nav paredzama Krievijas radīto draudu mazināšanās tuvākajos gados, tāpēc ir svarīgi, lai NATO ilgtermiņa atturēšana un aizsardzība būtu pilnīgāk pielāgotai jaunajai stratēģiskajai realitātei un aktuāliem drošības izaicinājumiem.
"Katrā Baltijas valstī ir nepieciešama apjomīgākā NATO sabiedroto spēku pastāvīga klātbūtne, kas ietvertu apstiprinājumu ar pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmām un citām reģiona kritiski iztrūkstošām spējām," sacījis Rinkēvičs.
Sanāksmē NATO ārlietu ministri uzklausīja arī Somijas un Zviedrijas kolēģu sniegto informāciju par šo valstu valdību sagatavotajiem nacionālās drošības ziņojumiem.
Latvijas ārlietu ministrs pauda atbalstu Somijas un Zviedrijas pēc iespējas ātrākai uzņemšanai aliansē, kas ievērojami veicinās Baltijas jūras reģiona un visā NATO Austrumu flanga drošību, kā arī stiprinās alianses atturēšanas un aizsardzības spējas. Pēc Rinkēviča domām, Somijas un Zviedrija ir tuvākās NATO partnervalstis ar profesionāliem, spējīgiem un NATO standartiem atbilstošiem bruņotiem spēkiem. Latvija iestājas par šo valstu uzņemšanu aliansē, ņemot vērā ģeogrāfisko novietojumu, līdzšinējo sadarbību, kā arī līdzīgo izpratni par apdraudējumu.
