Par Latvijas prezidentu ievēlēts Raimonds Vējonis

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzīto Vējoni Valsts prezidenta amatā ievēlēja piektajā balsojumā, kurā viņu atbalstīja 55 deputāti. Vējonis šajā balsošanas kārtā bija vienīgais kandidāts.

Pret Vējoni nobalsoja 42 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā.

Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies šā gada 7.jūlijā.

Vējonis būs piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.

Kā ziņots, Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti četri kandidāti - Vējonis, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kā arī Saeimas deputāti - partijas "Saskaņa" pārstāvis Sergejs Dolgopolovs un Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars.

Pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem nesaņēma nepieciešamo balsu vairākumu jeb vismaz 51 balsi. Kā pirmais no cīņas par prezidenta krēslu izstājās Bondars. Par Bondaru nobalsoja tikai septiņi deputāti, bet pret bija 89 deputāti. Šīs partijas septiņi deputāti bija solījuši nākamajos balsojumos nepiedalīties, tomēr izrādījās, ka viņi balsojumā piedalās un balso pret visiem kandidātiem.

Nākamais no cīņas par Valsts prezidenta amatu izstājās Dolgopolovs. Par viņu nobalsoja 23 deputāti jeb par vienu mazāk nekā ir "Saskaņas" frakcijā. "Saskaņa" bija solījusi nākamajos balsojumos balsot pret visiem kandidātiem.

Savukārt ceturtajā balsošanas kārtā no cīņas izstājās "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) virzītais Levits. Par viņu pirmajā balsojumā nobalsoja 24, otrajā - 25, trešajā - 26, bet ceturtajā - 26 parlamentārieši. Pirms vēlēšanām viņam atbalstu solīja VL-TB/LNNK frakcija, kā arī vismaz deviņi "Vienotības" deputāti un "No sirds Latvijai" deputāts Ringolds Balodis jeb kopumā viņam tika prognozētas 27 tautas kalpu balsis.

Vējoni pirmajā un otrajā balsojumā atbalstīja 34 deputāti, trešajā - 35, bet ceturtajā - 46 tautas kalpi.

Vējonis jau iepriekš akcentējis, ka viņa prioritātes Valsts prezidenta amatā būs nacionālā vienotība un nacionālā pašapziņa un patriotisms, un sociālais taisnīgums.

Vējonis vairākus gadus strādājis par vides ministru, savukārt kopš 2014.gada strādā aizsardzības ministra amatā. Viņš vairākas reizes ievēlēts par Saeimas deputātu no ZZS saraksta un pašlaik ieņem Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja amatu.

Pirms iesaistīšanās valsts līmeņa politikā Vējonis bijis gan Madonas pilsētas domes deputāts, gan strādājis Skultes ostas valdes locekļa amatā. Līdz 2002.gadam viņš bijis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors.

Vējonis 1989.gadā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē ieguvis biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja izglītību, 1994.gadā Somijā Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā izglītību ūdens un vides pārvaldības jomā, savukārt 1995.gadā LU bioloģijas zinātņu maģistra grādu.

Valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu politiķis norādījis, ka dažādās valūtās uzkrājis 88 547 eiro, bet ienākumos guvis 31 708 eiro. Vējonim pērn piederējušas Eiro rezerves fonda apliecības 21 952 eiro vērtībā.

Vējonim nav parādsaistību, un viņš nav izsniedzis aizdevumus. Ministrs arī norādījis, ka viņam ir uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā.

Vējoņa kandidatūras izvirzīšanas pieteikumu parakstīja vairāki ZZS pārstāvji un partijas "Vienotība" līdere, Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa. No ZZS bija parakstījušies deputāti Ingmārs Līdaka, Augusts Brigmanis, Gundars Daudze, Ainārs Mežulis un Valdis Skujiņš, kuri pārstāv visas četras Zaļo un zemnieku savienības sadarbības partijas.

Pirmo Latvijas Valsts prezidentu Jāni Čaksti ievēlēja 1922.gadā. Viņš atkārtoti tika ievēlēts arī uz nākamo termiņu, tomēr Čakste aizgāja aizsaulē, pirms bija beidzies viņa pilnvaru laiks. Pēc tam par Valsts prezidentu tika ievēlēts Gustavs Zemgals, savukārt pēc Zemgala termiņa beigām par Valsts prezidentu tika ievēlēts Alberts Kviesis. Viņš augstajā amatā tika ievēlēts atkārtoti un savus pienākumus veica līdz pilnvaru termiņa beigām.

1934.gada 15.maijā toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un ģenerālis Jānis Balodis īstenoja valsts apvērsumu, kā rezultātā tika atlaista Saeima, bet jau vēlāk Ulmanis vienlaikus ar premjera amatu uzņēmās pildīt arī prezidenta pienākumus. To viņš darīja līdz padomju okupācijai 1940.gadā.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 5.Saeima 1993.gada 7.jūlijā par Valsts prezidentu ievēlēja Gunti Ulmani. 1996.gada 8.jūlijā Saeima Ulmani ievēlēja atkārtoti uz nākamo termiņu.

Kopš 1999.gada Valsts prezidente bija Vaira Vīķe-Freiberga, atkārtoti amatā viņa tika pārvēlēta 2003.gada jūnijā.

Savukārt 2007.gada 7.jūnijā prezidenta amatā stājās Valdis Zatlers. 2011.gada maijā viņš rosināja atlaist Saeimu, bet 2011.gada 2.jūnijā - netika atkārtoti ievēlēts par Valsts prezidentu.

Par Zatlera pēcgājēju kļuva pašreizējais prezidents Bērziņš, kurš šā gada aprīlī paziņoja, uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā nekandidēs. Šī bija pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlējās nekandidēt otrajam amata termiņam.

Divus prezidenta pilnvaru termiņus pēc kārtas Valsts prezidenta amatā līdz šim nebija pavadījis tikai Zatlers, kuru publiski solīja atbalstīt, taču nepārvēlēja 10.Saeimas deputāti.

Satversmē teikts, ka viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk nekā astoņus gadus pēc kārtas.