Zinātnieki atklājuši satraucošas parādības cēloni Antarktīdā, kuras sekas var ietekmēt visu pasauli
Zinātnieki paziņojuši, ka ir atraduši izskaidrojumu dramatiskajai jūras ledus samazināšanai ap Antarktīdu, kas turpinās jau gandrīz desmit gadus.
Antarktīda, kas ilgi tika uzskatīta par planētas pēdējo ledaino bastionu, tagad strauji zaudē savu aizsargājošo ledus segu. Pētnieki ir aprakstījuši "trīskāršu klimata haosa triecienu", kas ir mainījis okeāna līdzsvaru ap Antarktīdu un izraisījis plašu jūras ledus zudumu, teikts CNN rakstā. Gadu desmitiem zinātnieki uzskatīja, ka Antarktīda būs ievērojami izturīgāka pret klimata pārmaiņām nekā Arktika.
Tomēr situācija dramatiski mainījās pēc 2015. gada, kad jūras ledus ap kontinentu pārstāja paplašināties un sāka strauji sarukt. Līdz 2023. gadam jūras ledus platība bija sarukusi līdz aptuveni 691 000 kvadrātjūdzēm. Tas nozīmē ledus segas zudumu platībā, kas ir lielāka nekā Grenlande.
Pat šogad rādījumi joprojām ir vieni no zemākajiem gandrīz 50 novērojumu gados. Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā "Science Advances", aprakstīti vairāki procesi, kas ir izsituši okeānu ap Antarktīdu no klimatiskā līdzsvara. Autori to sauc par "klimata haosa trīskāršu triecienu".
Pētnieki uzskata, ka izmaiņas sākās pirms vairākām desmitgadēm ar spēcīgākiem rietumu vējiem visā kontinentā. Zinātnieki to skaidro ar pieaugošajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un ozona cauruma ietekmi virs Antarktīdas. Sākotnēji spēcīgākie vēji atdzesēja okeāna virsmu, bet vēlāk process mainījās. Sākot ar 2015. gadu vēji sāka nest siltāku, sāļāku ūdeni no okeāna dziļuma uz virsmu, un šis siltums sāka paātrināt jūras ledus kušanu.
Pēc vairāku gadu ilgas ledus segas samazināšanās sistēma iegāja jaunā fāzē. Samazinātās ledus segas dēļ okeāna virsma sāka saglabāt vairāk siltuma un sāļuma, vēl vairāk kavējot jauna ledus veidošanos. Zinātnieki uzskata, ka reģions ir iegājis unikālā klimata ciklā.
Pētījums atklāj arī atšķirības starp kontinenta daļām: Austrumantarktīdā galveno lomu spēlē siltā ūdens pacelšanās no okeāna dziļuma, savukārt Rietumantarktīdā būtiska ietekme ir atmosfērai – siltais gaiss un mākoņi aiztur siltumu ūdens virsmas tuvumā. Ledus darbojas kā dabisks spogulis, atstarojot saules enerģiju atpakaļ kosmosā. Kad tas kūst, tumšā okeāna virsma sāk absorbēt vairāk siltuma, pastiprinot globālo sasilšanu. Turklāt jūras ledus aizsargā piekrastes ledājus un ledus vairogus no iznīcināšanas, ko izraisa viļņi un siltais ūdens.
