Ukraiņu kultūras centra vadītājs: Lēmums noteikt 9. maiju par Ukrainas upuru piemiņas dienu ir pareizs

Viņš atzina, ka ir tikai par šādu lēmumu.

Jautāts, vai saistībā ar šo lēmumu 9. maijā, kad Krievijā tiek svinēta Uzvaras diena, nevarētu notikt provokācijas un konflikti, Timkivs pieļāva, ka provokācijas būs. Taču "Džerelo" priekšsēdētājs sacīja, ka konflikti ir jāpārvar un jāparāda, ka Latvija un Ukraina ir Eiropa, ka valstis ir vienotas.

Timkivs uzsvēra, ka Latvija ir kopā ar Ukrainu un arī Latvija pārdzīvo tās sāpes, ko izjūt Ukraina.

"Ja kādam tas nepatīk, Krievijā ir daudz vietas. Tie, kas iebilst, var kārtot čemodānus, kā to kādreiz lika latviešiem, un doties uz savu vēsturisko dzimteni. Viņus šeit neviens netur," sacīja Timkivs.

Kā ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu", kas paredz par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu noteikt šī gada 9.maiju.

Pieņemto likumu parlamentā virzīja koalīcijas deputāti Mārtiņš Šteins (AP), Juris Pūce (AP), Ainars Latkovskis (JV), Krišjānis Feldmans (K) un Raivis Dzintars (NA).

Tāpat pēc Šteina priekšlikuma noteikts pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegums 2022. gada 9. maijā un 10. maijā.

Likuma mērķis ir vērst Latvijas sabiedrības uzmanību uz Krievijas sākto militāro agresiju Ukrainā un solidarizēties ar Ukrainas tautu cīņā par Ukrainas valsts suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti. Ar šo likumu šogad 9.maijs visā Latvijas teritorijā noteikts par Ukrainas upuru piemiņas dienu, godinot pret Ukrainu sāktās Krievijas militārās agresijas rezultātā cietušos un bojāgājušos Ukrainas civiliedzīvotājus un bruņoto spēku militārpersonas.

Šajā piemiņas dienā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām jānovieto Latvijas valsts karogs sēru noformējumā, bet Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences, Saeimas galvenās ēkas un Ministru kabineta ēkas - līdzās Latvijas karogam sēru noformējumā jānovieto Ukrainas karogs.

Tāpat šajā dienā valsts un pašvaldību iestādes publiskus izklaides un svētku pasākumus nerīkos un arī pašvaldības neizsniegs atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Pašvaldībām arī būs jāanulē atļauju publiska pasākuma rīkošanai šogad 9.maijā, ja tāda izsniegta līdz likuma spēkā stāšanās dienai.

Noteikts, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt sapulces, gājiena vai piketa norisi, izņemot gadījumus, ja sapulces, gājiena vai piketa veids un mērķis atbilst minētās piemiņas dienas raksturam.

Likums spēku zaudēs šogad, 11. maijā.

Likuma autori arī atgādina, ka 9. maijā bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju. Arī Latvijā joprojām daļa Latvijas sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.

Pirms pandēmijas šajā dienā katru gadu tika rīkots publisks pasākums pie Uzvaras parkā esošā pieminekļa, Rīgā, kā arī citās Latvijas pilsētās.