Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas sabiedrības saliedētība augusi vai palikusi nemainīga, uzskata 59% iedzīvotāju
Latvijā 59% iedzīvotāju uzskata, ka kopš Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā sabiedrības saliedētība ir augusi vai palikusi nemainīga, liecina Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pasūtījumā veiktās socioloģisko pētījumu centra SKDS aptaujas dati.
Kā informēja SIF pārstāve Zane Jēkabsone, aptaujas dati rāda, ka katrs trešais jeb 34% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sabiedrība patlaban ir sašķeltāka nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Turklāt sabiedrības saliedētību biežāk kritiski vērtē krieviski runājošie iedzīvotāji.
No Latvijas iedzīvotājiem, kas ikdienā ģimenē izmanto latviešu valodu, 43% atzīst, ka sabiedrība pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir kļuvusi saliedētāka, 23% norāda, ka palikusi tādā pašā līmenī kā pirms kara, savukārt 26% vērtē, ka sabiedrība ir kļuvusi sašķeltāka. Kritiskāk uz sabiedrības saliedētību pēc kara sākuma skatās tie Latvijas iedzīvotāji, kas ikdienā izmanto krievu valodu ģimenē - 49% uzskata, ka sabiedrība kļuvusi sašķeltāka, 8% - saliedētāka, bet 36% uzskata, ka sabiedrības saliedētība ir palikusi tādā pašā līmenī kā pirms kara.
Veiktās aptaujas dati arī rāda, ka pārliecinoši lielākā daļa respondentu jeb 80% kopumā neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. 8% respondentu kopumā atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Savukārt no tiem, kas ikdienā ģimenē sarunājas krievu valodā, 53% neatbalsta karu Ukrainā, 20% to atbalsta, bet 26% respondentu bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.
SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce atzīmē, ka ilgstoši bija ierasts par krieviski runājošo sabiedrības daļu domāt kā par vienotu, lielu, vienādu uzskatu masu, taču tā tas nav bijis iepriekš un nav arī patlaban. Viņas ieskatā, aptaujas dati spilgti demonstrē to, ka vislielākā viedokļu šķelšanās ir novērojama tieši krieviski runājošo cilvēku vidū - vairums neatbalsta karu Ukrainā, savukārt ievērojama daļa ir apjukusi, nonākot pretrunās ar to, kam līdz šim ir ticējuši.
Pēc Pūces paustā, pēc neatkarības atjaunošanas integrācijas politikā ir izdarīti būtiskākie priekšdarbi - pieaugusi latviešu valodas prasme, kā arī veidota vienota vēstures izpratne un veicināta mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta Latvijai, ko ataino arī socioloģiskie dati, taču joprojām ir, kur augt.
Tūkstoši Rīgā piedalās gājienā Ukrainas atbalstam un pret Putinu 2022. gada 5. martā
Tūkstoši Rīgā piedalās gājienā Ukrainas atbalstam un pret Putinu 2022. gada 5. martā.
"Tieši piederības sajūta Latvijai šobrīd ir ļoti nozīmīga. Emocionāli uzlādētā atmosfērā svarīgi ir neatgrūst cilvēkus, kuri jūtas piederīgi mūsu valstij, bet pēc ilgiem gadiem Krievijas informatīvā telpā vēl formulē savu viedokli attiecībā uz notikumiem Ukrainā.
Labākais, ko varam šobrīd darīt, lai palīdzētu šim viedoklim veidoties, ir mierīgi un cieņpilni sarunāties un kopīgi iestāties par vienotām vērtībām un demokrātiju," norāda Pūce.
Viņa akcentē, ka iepriekš integrācijas politika bija fokusēta uz konkrētu rīcības mērķu sasniegšanu - valodas apguve, piederības sajūta, vienota vēstures izpratne. Patlaban uz to jau skatās plašāk. Sabiedrības saliedētība, kas balstīta vienotās demokrātijas vērtībās, politikas līmenī veidojusies tikai pēdējo divu gadu laikā, pieņemot Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam un sākot to īstenošanu.
SIF sekretariāta direktore skaidro, ka pamatnostādnes nodrošina nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pēctecību, kā arī atbilst Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. līdz 2027. gadam prioritātes "Vienota, droša un atvērta, sabiedrība" mērķiem un uzdevumiem. Tās veidotas, ievērojot saliedētas sabiedrības politikas virsmērķi - tā ir nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, kuras pastāvēšanas pamats ir Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības, latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa.
Ļaudis gatavojas gājienam "Kopā par Ukrainu! Kopā pret Putinu"
Pamatnostādnes paredz rīcības virzienus, kuros veicami ieguldījumi, lai Latvijas iedzīvotāji būtu zinošāki, aktīvāki, piedalītos un līdzdarbotos valsts attīstībā septiņu gadu laikā. Tajās noteiktie rīcības virzieni ir nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, integrācija. Pamatnostādnes paredz SIF kā lielāko saliedētības politikas īstenotāju Latvijā.
Pūce norāda, ka mūsdienu sabiedrības vajadzībām ar līdzšinējo pieeju ir par maz, jo liela sabiedrības daļa ir apguvusi un lieto valodu, kā arī jūtas piederīga Latvijai. Viņas ieskatā, turpmāk jāskatās plašāk caur sabiedrības saliedēšanas prizmu.
SIF sekretariāta direktore norāda, ka sabiedrības saliedētība balstās Satversmes vērtībās, eiropeiskās vērtībās un izpratnē, ka Latvijas valstiskums, neatkarība un drošība ir mūsu pamats, gan mūsu kopīga, gan katra individuāla atbildība un pienākums. Sabiedrības saliedētība nodrošina cilvēktiesības, viedokļu dažādību un ļauj visām sabiedrības grupām sasniegt savu potenciālu, tā arī aizsargā mazaizsargātās grupas, tostarp bērnus, seniorus, cilvēkus ar invaliditāti. Tas ir laikietilpīgs un konstants darbs, pie kā valstij ir jāstrādā katru dienu, pauž SIF sekretariāta direktore.
Aptauju veica pētījumu centrs SKDS laika periodā no 17. marta līdz 21. martam.
