Briģis: "Pēc 1.aprīļa mums noteikti jāsaglabā stingrākas prasības nekā citur"
Covid-19 ierobežojumu atcelšana pēc 1.aprīļa palielinās cilvēku pašu personisko atbildību par savu veselību, pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.
Patlaban cīņā pret Covid-19 vakcinācija Latvijā ir aizgājusi otrajā plāna, turklāt, jo ilgāks laiks pagājis pēc tās, jo mazāk izteikts ir efekts, īpaši, ja tā ir bijusi bāzes vakcinācija. Briģa ieskatā, viens no efektīvākajiem aizsardzības līdzekļiem pret Covid-19 ir maskas, taču ne mazāk būtiska ir arī roku mazgāšana.
Viņš uzvēra, ka, mazinoties epidemioloģiskās drošības prasībām, katram cilvēkam pašam jāpiedomā par savu aizsargāšanos pret saslimšanu. Visvairāk tas attiecas uz vecāka gada gājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām - šiem cilvēkiem vajadzētu papildu izvairīties no vietām, kur varētu būt paredzams liela cilvēku skaita pulcēšanās risks, kā arī nēsāt masku neatkarīgi no tā, vai tā tiek vai netiek prasīta.
Pie Rīgas pils norit Covid-19 aktīvistu rīkotais "brīvības konvojs"
"Pēc 1.aprīļa mums noteikti jāsaglabā stingrākas prasības nekā citur par testēšanu, masku nēsāšanu tādās institūcijās kā slimnīcas, pansionāti, sociālās aprūpes centri. Šajās iestādēs uzturas augsta riska populācija, kam ir lielāks risks saslimt ar Covid-19. Tāpat šīm personām īpaši vajadzētu rekomendēt balstvakcināciju," uzsvēra Briģis, norādot, ka trešā vakcīna varētu pasargāt no smagiem gadījumiem un glābt cilvēku dzīvības.
Kā liecina Covid-19 saslimstības un slimnīcu noslogojuma rādītāji, ir cerības domāt, ka šāda tendence turpināsies, un ierobežojumu atcelšana no 1.aprīļa nepasliktinās kopējo epidemioloģisko situāciju, uzskata Briģis.
Cilvēki Rīgā steidz pavadīt laiku Covid-19 pandēmijas laikā atvērtajās restorānu terasēs
Arī sestdien, 8. maijā, Rīgā netrūka cilvēku, kas steidza izmantot iespēju, jo otro dienu kā atvērtas restorānu terases.
Briģis uzsvēra, ka, ņemot vērā sabiedrības vēlmi kontaktēties, apmeklēt lielākus pasākumus, ierobežojumi nedos vajadzīgo efektu. Tāpat vajadzīgo efektu nedos arī aicinājums vakcinēties, jo cilvēkiem pietrūkst motivācijas to darīt, uzskata epidemiologs.
Kā piemēru viņš minēja Rietumeiropu, kur pretēji situācijai Latvijā, epidemioloģiskā situācija pasliktinās, un, iespējams, to var saistīt ar Covid-19 ierobežojumu atcelšanu un masu pasākumu rīkošanu. Tajā pašā laikā tas var būt ir saistīts ar omikrona apakšveida BA2 izplatīšanos, kamēr Latvijā tas konstatēts jau pirms kāda laika, pauda Briģis.
