Aizdomas par Avena, Mazepina un Mordašova mēģinājumiem apiet sankcijas

Vairāki no sankcionētajiem gan publiski steiguši paziņot par līdzdalības samazināšanu vai aiziešanu no biznesa, kas saistīts ar Eiropas Savienību. Tomēr Latvijas Uzņēmumu reģistrs jau vismaz trīs šādus kaimiņzemes bagātnieku iesniegumus uzskatīja par gana aizdomīgiem, tāpēc iespējamo sankciju pārkāpšanu tagad vērtē tiesībsargājošās iestādes. Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” zināms, ka gadījumi saistīti ar Pjotru Avenu, Alekseju Mordašovu un Dmitriju Mazepinu. “de facto” arī konstatēja dīvainības divu ar Mazepinu saistītu Latvijas termināļu īpašnieku struktūras izmaiņās.

Kā SIA “Riga Fertilizer Terminal” (RFT) patiesais labuma guvējs Uzņēmumu reģistrā ir norādīts Krievijas uzņēmējs Dmitrijs Mazepins, kas ir iekļauts sankciju sarakstos. Viņa Latvijas partneri ir SIA “Rīgas tirdzniecības osta” (RTO), kurā darbojas Aināra Šlesera un Andra Šķēles ģimenes locekļi. Savukārt uzņēmumā “Ventamonjaks” starp Mazepina partneriem ir Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš.

Koncerna “Uralhim” vadītājs Dmitrijs Mazepins bija starp tiem uzņēmējiem, kas Ukrainā sāktā kara pirmajā dienā tika parādīti Kremlī sapulcē pie uzbrukumu sākušā Krievijas līdera Vladimira Putina. Audiencē pie Putina viņš šogad bija vismaz otro reizi – televīzijas sižeti par viņa viesošanos Kremlī tika rādīti arī janvārī. Tomēr oligarhu pirmajā sankciju sarakstā februāra beigās Mazepins iekļauts vēl netika. Tajā viņš kopā ar dēlu, bijušo “Formulas 1” braucēju Ņikitu Mazepinu, nonāca 9.martā.

Par Mazepinu-vecāko sankciju sarakstā minēts, ka viņš kā minerālmēslu ražotāja “Uralchem” īpašnieks un izpilddirektors ir iesaistīts ekonomikas nozarēs, kas nodrošina būtisku ieņēmumu avotu Krievijas valdībai, kura ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju. Turklāt viņa piedalīšanās Kremļa sanāksmē liecinot, ka viņš ir Putina tuvāko aprindu loceklis.

Tieslietu ministrija šonedēļ pavēstīja, ka Ņikitam Mazepinam Latvijā pieder divi īpašumi, informācija par kuriem nosūtīti tiesām, lai tos iesaldētu. “de facto” noskaidroja, ka viens no tiem ir 100 kvadrātmetru plašs dzīvoklis Rīgā, Elizabetes ielā, ko viņš par 700 tūkstošiem eiro nopirka pirms septiņiem gadiem 16 gadu vecumā.

Daudz vairāk īpašumu arestēti saistībā ar Dmitriju Mazepinu. Viņš ir patiesais labuma guvējs četrās Latvijas firmās. Vienai no tām – SIA “Uralkali Trading” – pieder iespaidīgs autoparks. Visi 11 transportlīdzekļi, arī šogad reģistrētie motocikls un “Mercedes-Benz” (MB) elektromobilis, kā arī divus gadus jaunā “mobilā māja” “MB Actros Motorhome”, šobrīd ir arestēti. Tas nozīmē, ka tos nevar pārdot, uzdāvināt vai kā citādi atsavināt.

“Uralkali Trading”, tāpat kā SIA “Uralchem Trading”, nodarbojas ar tirdzniecību. Fiziski jūtamāk sankcijas skar divus termināļus Rīgā un Ventspilī – jau minētos RFT un “Ventamonjaks”. Mazepina ienākšana Rīgā tika gatavota jau vairāk nekā pirms desmit gadiem, bet Ventspilī viņš kā investors parādījās 2014. gada otrajā pusē – jau pēc Krimas aneksijas. Starp viņa Latvijas partneriem “Ventamonjakā” ir bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš.

SIA “Ventamonjaks” 45% īpašnieces AS “Halcyon Capital” padomes priekšsēdētājs Austriņš no Lemberga kategoriski norobežojas – nekādu saimniecisku attiecību ar viņu neesot un visus lēmumus Austriņš pieņemot pats: “No šodienas skatu punkta ir grūti novērtēt situāciju pirms astoņiem gadiem. Tolaik sadarbība ar Krievijas izejvielu nozari joprojām bija pieņemama gan Latvijā, gan citviet Rietumeiropā. Man nav zināms, ka Aivaram Lembergam būtu bijusi jebkāda loma Dmitrija Mazepina lēmumos ieguldīt Latvijā.”

Pats Lembergs par “Uralhim” ienākšanu Ventspilī 2014. gada septembrī savā preses konferencē domē bija visai gandarīts: “Termināla nākotne ir saprotamāka, ventspilniekiem, kas tajā strādā, arī nākotne tāda skaidrāka. Man liekas, ka priekš Ventspils šāda te investora ienākšana ir pozitīva.”

Saskaņā ar žurnālā “Ir” savulaik rakstīto par “Rīdzenes” sarunām, dažus gadus iepriekš Lembergs ar Aināru Šleseru apsprieduši gaidāmo tikšanos ar Mazepinu saistībā ar Kundziņsalā tolaik vēl tikai iecerēto minerālmēslu termināli. Ar “Rīgas tirdzniecības ostu” tolaik nevienam no viņiem oficiāli nekāda sakara nebija. Kādā no sarunām Šlesers par Mazepina koncerna ienākšanu saka: “Es esmu par, jo viņi [“Uralhim”] šeit ir iekšā un tad uzreiz dod vilkmi visam pārējam.”

Žurnālā “Ir” aprakstīta arī kāda cita saruna starp Šleseru un toreizējo RTO valdes priekšsēdētāju Ralfu Kļaviņu: “Kļaviņš ziņo Šleseram, ka Mazepins ir ticies ar Krievijas vicepremjeru Sečinu (Putina tuvāko līdzgaitnieku – red.), kurš sākumā bijis skeptisks par projektu Rīgā, bet Mazepins tagad esot pārņēmis personisku kontroli. Tāpēc tagad esot pēdējais brīdis nolēkt no projekta, saka Kļaviņš, bet, ja to uzņemas, tad viss būs jāizdara līdz galam, pat ja atļauju kavēšanas gadījumā nāktos veikt nelikumīgu būvniecību.”

Televīzijas sižetos no RFT atklāšanas 2013.gada decembrī redzams, ka tajā piedalījās gan Šlesers, gan Lembergs. Tagad Šlesers atteica “de facto” interviju par šo tematu, sakot, ka esot gatavs runāt tikai televīzijas tiešraidē. Uz piedāvājumu interviju laist savā tiešraidē sociālajos tīklos, kuros politiķis pēdējā laikā ir visai aktīvs, Šlesers neatbildēja.

Trīs dienas uz “de facto” jautājumiem nereaģēja arī “RFT” un “Ventamonjaka” valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats, kurš trešdienas vakarā tomēr izplatīja divas ļoti līdzīgas relīzes par katru no uzņēmumiem. Tajās apgalvots, ka Kipras uzņēmuma “Uralchem Freight Limited” dalībnieku struktūrā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Līdz ar to par abu termināļu pastarpināto līdzīpašnieku 1. martā esot kļuvis Šveices konfederācijā reģistrēts uzņēmums “SVIZRAA SA”. Mazepins kopš minētā datuma patiesā labuma guvējs termināļos vairs neesot – tagad tas esot kāds “Bhidwal Aamer Atta”, kura valstspiederību uzņēmumi nemaz nemin. Viņš esot ilgstoši aktīvs ķīmisko produktu biznesā, un nu saskatījis potenciālu termināļu esamībai viņa aktīvu portfelī.

“de facto” gan secināja, ka informācija par, visticamāk, multimiljonu darījumā iesaistīto “Svizraa SA” tā mājaslapā ir visai skopa vai pat nepatiesa. Mājaslapa izskatās taisīta steigā, pat skata pēc neaizpildot tekstus, bet klientu atsauksmēs ir gan viltojumi, gan ar Mazepinu saistīta firma. Viena no norādītājām kontaktpersonām ir acīmredzami neeksistējoša, jo tās bilde ir no fotobankas un norādītie kontakti nedarbojas.

Savukārt cilvēks, kuru “de facto” sazvanīt tomēr izdodas – kā kuģu fraktēšanas menedžeris “Svizraa SA” mājasalapā norādītais Ivans Sevrjukovs, ar firmu saistīts bijis tikai īsu brīdi: “Tā bija salīdzinoši jauna firma, kā es saprotu. Neko daudz es komentēt nevaru, jo detaļas nezinu. Es kā algots darbinieks nostrādāju tur no janvāra līdz februārim, sanāk, līdz 23. datumam. (..) Es pats esmu Ukrainas pilsonis. Pēc tam, kad mēs Odesā izdzirdējām pirmos sprādzienus, mēs ar ģimeni bijām spiesti pamest valsts teritoriju. Man šobrīd bez visām šim firmām ir citas rūpes. (..) Es biju pirmais darbinieks, lūk... Un, izskatās, arī pēdējais. Tāpēc neko jums pateikt nevaru.”

“Ventamonjaka” līdzīpašnieks Austriņš “de facto” gan minēja, ka viņiem jaunais patiesais labuma guvējs esot zināms kā kompānijas “Quest Group DMCC” pārstāvis. Šī firma bāzēta Dubaijā un Ženēvā un esot reģionā pazīstama kā bāzes eļļu tirdzniecības uzņēmums.

Taču izskaidrot to, kāpēc bija jāveido viltus lapa Šveices kompānijai, nespēja neviens no termināļu pārstāvjiem Latvijā. Arī RFT un “Ventamonjaka” valdes priekšsēdētājs Skadats, kurš, tomēr sazvanīts, apgalvoja, ka Šveices uzņēmums neesot fiktīvs, un solīja vairāk pastāstīt klātienes intervijā. Bet dienu vēlāk sazvanāms vairs nebija. Viņš vien atrakstīja jaunu e-pastu, kurā apgalvo: šobrīd komentēt kaut ko vairāk gan par pagātnes notikumiem, gan par nākotnes plāniem vairākuma dalībnieka – Kipras “Uralchem Freight Limited” – pusē vienkārši neesot iespējams pilnīgākas informācijas trūkuma dēļ.

Jau kara pirmajā dienā, 24. februārī izmaiņas patiesajos labuma guvējos iesniedza ar Mazepinu saistītā SIA “Uralkali Trading”. Uzņēmumu reģistrā (UR) tās gan vēl netika apstiprinātas – firmai ir dots laiks novērst trūkumus iesniegumā līdz maija beigām. Savukārt informācija no abiem termināļiem reģistrā ienāca tikai šonedēļ, un tos vērtēt iestāde sola īpaši rūpīgi – jo tā jau ir saskārusies ar aizdomīgiem gadījumiem.

“Šobrīd, uz šo dienu jau ir trīs gadījumi, un tie ir trīs dažādi gadījumi, tātad, par trīs dažādām sankcionētajām personām. Un visi gadījumi tiek pastiprināti izvērtēti, un arī sniegta informācija tiesībsargājošajām iestādēm,” stāsta UR galvenā valsts notāre Guna Paidere. “Gadījumi ir, kā teikt, samērā svaigi, marta laikā iesniegti, ir arī februāra beigas. Un visi ir gadījumi, kur patiesie labuma guvēji mainās, un tie pamatojumi ir dažādi, bet tās jau ir detaļas, ko mēs publiski nekomentēsim. (..) Katrā gadījumā, es gribu teikt, ka arī UR pašlaik dokumentus vērtē pastiprināti, un šaubu gadījumā tulkojam par labu sankcijām.”

“de facto” zināms, ka iestāžu uzmanību ir pievērsis Mazepins – vēl pirms jaunākajiem “Svizraa SA” notikumiem. Patiesos labuma guvējus vēlējušies mainīt, un, iespējams, tādējādi aizdomas par sankciju apiešanu radījušas arī Pjotra Avena Klauģu muižu apsaimniekojošā firma un SIA “Severstal Distribution”, kuras patiesais labuma guvējs ir Aleksejs Mordašovs. Latvijas uzņēmumu pārstāvji uz “de facto” jautājumiem par to, vai gribēja mainīt patiesos labuma guvējus, atbildes nesniedza. Jāpiebilst, ka Krimināllikumā atbildība ir paredzēta gan par nepatiesu patieso labuma guvēju norādīšanu, gan par sankciju apiešanu.

Sankcionētajiem Krievijas oligarhiem Latvijā ne tikai iesaldē īpašumus, kontus un transportlīdzekļus, bet pārtrauc arī citādu sadarbību. Piemēram, pēc “de facto” intereses par Pjotram Avenam pastarpināti piederošam uzņēmumam līdz 2042. gadam iznomātām milzīgām meža platībām Madonas novadā, “Latvijas Valsts mežu” valde nolēma zemes nomas līgumus izbeigt pirms termiņa.