Nākamgad 9. un 12. klasēm gaidāmi jaunas formas centralizētie eksāmeni
Noslēdzoties jaunā mācību satura ieviešanai, 2023. gadā 9. un 12. klasēm gaidāmi jaunas formas valsts pārbaudes darbi, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē stāstīja Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Liene Voroņenko.
Jauno mācību saturu šogad sāks ieviest atlikušajās pamatskolas un vidusskolas klasēs, līdz ar to reformētā satura ieviešana būs pabeigta un mainīsies arī pārbaudes darbi. Voroņenko atzina, ka ir vairāki virzieni, kur mācību sistēmu nepieciešams turpināt attīstīt.
Kā VISC darba prioritātes šim gadam tika nosauktas gatavošanās eksāmena nokārtošanas sliekšņa pacelšanai, mācību resursu kvalitātes un pieejamības nodrošināšana un darbs pie Covid-19 pandēmijas seku apzināšanas un mazināšanas.
Diskutējot par jaunā mācību satura ieviešanu, izglītības ministre Anita Muižniece (JKP) atzina, ka viss nav noticis gluži precīzi pēc plāna, kas pamatā saistāms ar pandēmijas ietekmi uz mācību procesu. Kā pozitīvu aspektu viņa izcēla savus vērojumus, ka mazinoties sabiedrības neapmierinātība ar jauno mācību saturu.
Sēdē piedalījās arī vairāku izglītības asociāciju pārstāves - Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Ludmila Belogrudova, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas pārstāve Mārīte Seile, Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas pārstāve Inga Linde un Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas (LVLSA) pārstāve Anita Vanaga, kuras uzsvēra, ka jaunā mācību satura ieviešana veiktos sekmīgāk, ja dažādu jomu eksperti būtu izstrādājuši mācību satura "pamatkomplektus".
Šādu materiālu izveide ne tikai atvieglotu skolotāju darbu, bet arī vienādotu mācību saturu visās Latvijas skolās. Tam piekrita arī deputāts Aigars Bikše (AP), kurš novērojis, ka skolotāji daudzos priekšmetos pašlaik daudz nodarbojas ar dažādu mācību materiālu apkopošanu un apskatīšanu, kas patērē diezgan daudz laika, kuru nevajadzētu zaudēt, ja tas būtu izdarīts centralizēti.
VISC pārstāve Voroņenko piekrita, ka būtu nepieciešams pārejas posmā veidot šādus mācību resursu komplektus.
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza savukārt mudināja veikt pirmos izvērtējumus, ko ir devusi mācību satura reforma, jo pirmās izmaiņas notika jau pirms trīs gadiem. Izglītības un zinātnes ministrijai arī vajagot nākamajā budžeta ieplānot finansējumu, lai segtu mācību resursu un tehnoloģiju izmaksas.
Savukārt LVLSA pārstāve pauda šaubas par latviešu valodas eksāmena mutiskās daļas lietderību un tā ietekmi uz noslogoto skolotāju darba grafiku.
