FOTO: ar ugunsgrēku rijā atsāk filmas “Zeme, kas dzied” filmēšanu
Spēlfilmas “Zeme, kas dzied” radošā komanda uzsākusi otro filmēšanas posmu. Vidzemē – Tirzā un Inešu pagastā – tiek uzņemtas ainas, kas atklāj aizgājušo laiku sadzīvi un kopā sanākšanas nozīmi sabiedriskajā iniciatīvā, kā arī vēstī par latviešu dziedāšanas kultūru.
Filmēšana noritēs arī kinopilsētiņā Cinevilla, kur speciāli šim projektam vēsturiskajā izskatā rekonstruēta Rīgas Latviešu biedrības nama fasāde.
Pēc filmēšanas noslēguma to būs iespējams apskatīt ikvienam interesentam.
Atsāk filmas “Zeme, kas dzied” filmēšanu
Spēlfilmas “Zeme, kas dzied” radošā komanda uzsākusi otro filmēšanas posmu. Vidzemē – Tirzā un Inešu pagastā – tiek uzņemtas ainas, ...
Savukārt Straupes pilī tiks uzņemtas ainas uz kāpnēm, kas filmas vajadzībām kalpos kā biedrības nama parādes kāpnes.
Jaunais un perspektīvais komponists Jēkabs Jančevskis radījis skaņdarbu tautasdziesmai “Saule, saule, mēnestiņ” – tā sacerēta kā kora dziesma, kas filmā tiek izpildīta vienbalsīgi. Spēlfilmas skaņu celiņam paredzēts radīt vairākus jaundarbus.
“Lai arī lielais darbs pie skaņu celiņa veidošanas vēl tikai priekšā, man bija liels prieks svētdien atrasties filmēšanas laukumā un piedzīvot to, kā aktieri izpilda dziesmu! Biju domājis, ka tas būs daudz grūtāk, taču sniegotajā naktī ap ugunskuru sildošās balsis skanēja pasakaini skaisti!” priecīgi stāsta komponists.
“Saule, saule, mēnestiņ’’ filmā pilda vienojošu funkciju. Nupat uzņemtajās ainās filmas varoņi, sarūgtināti par nodegušo riju, kurā līdz tam aizvadīti dziedāšanas mēģinājumi, apvienojas jauktajā korī. Pie ugunskura filmējās arī aktrise Marta Lovisa Jančevska un pasaulslavenā latviešu operdīva Marina Rebeka. Viņu atveidotās liriskās varones filmā iezīmē sižeta līniju, kurā atklājas Dziesmu svētku sniegtās iespējas latviešu sievietēm pašnoteikties. Tirzā uzņemtās ainas ilustrē un vēstī par tā laika latviešiem laukos, aktualizējot jautājumu par sieviešu nozīmi sabiedrībā un aizraušanos ar dziedāšanu gan kā parastu laika kavēkli ziemas tumšajos vakaros, gan kā dziedējošu un kopīgu aktivitāti. Šo sižeta līniju filmēšanas komanda turpinās uzņemt februāra nogalē Inešu pagastā.
Spēlfilmā piedalās vairāki ārzemju aktieri. Tirzā jau filmējās igaunis Prits Pius (Priit Pius), kurš atveido vienu no galvenajām lomām – diriģentu Jurģi.
Savukārt Straupē aktieru lokam pievienosies Arūnas Valinskas no Lietuvas, bet Cinevillā – poļu aktieris Bohdans Roberts Gracziks (Bohdan Robert Graczyk) un Aleksandrs Okuņevs (Aleksandr Okunev) no Igaunijas.
Otrajā filmēšanas posmā Straupē un kinopilsētiņā Cinevilla tiks uzņemti arī divi masu skati.
“Filma pievēršas būtiskiem aspektiem Dziesmu svētku tradīcijas tapšanā. Tie bija sabiedrību saliedējoši svētki, kuros apvienojās vīriešu un sieviešu kori no teju visiem novadiem. Sieviešu iesaistīšana pirmajos latviešu Dziesmu svētkos bija tam laikam progresīvs solis: viņas nevis palika mājās pie darbiem, bet kopā ar vīriem devās uz Rīgu un piedalījās svētkos. Tieši šī apvienošanās un spēja ātri organizēties, pieņemt neordinārus un ambiciozus lēmumus ir tas, kas tolaik palīdzēja izprast, kas ir latvieši. Arī mūsdienās varam vairāk, ja esam vienoti un drosmīgi savās izvēlēs. Tādēļ ir svarīgi šādus stāstus vēstīt un mudināt apzināties, ko mēs kā tauta spējam un ko jau esam paveikuši,” tā par filmas tapšanas procesu izsakās filmas režisors Māris Martinsons.
Filmas tēlos iedzīvosies arī tādi populāri aktieri kā Vilis Daudziņš, Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, Andris Keišs, Ģirts Ķesteris, Nauris Brikmanis un citi. Scenārija līdzautors – Dainis Īvāns. Par filmas “Zeme, kas dzied” muzikālo noformējumu rūpējas komponists Jēkabs Jančevskis.
Filmas operators Jānis Jurkovskis, kostīmus veido Katrīna Liepa, bet grima māksliniece ir Beata Rjabovska. Filma top studijā “K Films”, tās producente ir Linda Krūkle.
Filmas pirmizrāde gaidāma 2023. gadā, atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 150. gadu jubileju. Filmu atbalsta Latvijas Nacionālais kino centrs un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, filmas tehnoloģijas partneris – SIA “Latvijas Mobilais Telefons”.
