Sabiedrība

Auto ziņas: uzmanību, bedres! Kā rīkoties, ja asfalts kūst straujāk par sniegu

Jauns.lv

Kad gaisa temperatūra svārstās ap nulli un nedēļu no vietas snieg vai līst, autovadītājiem uzglūn dažādas briesmas - tostarp arī bedres asfaltā. Kā tās pamanīt, no tām izvairīties un bezizejas situācijā izbraukt cauri ar pēc iespējas mazākiem bojājumiem, vaicājām, Drošas Braukšanas skolas direktoram Jānim Vankam.

Auto ziņas: uzmanību, bedres! Kā rīkoties, ja asfa...

"Pirmais, kad braucam, jāparedz ceļš, jāskatās vairāk soļi uz priekšu. Arī segums, pa kuru braucam. Šaubīgos laikapstākļos jāsamazina arī braukšanas ātrums. Mēs nevaram braukt kā pa vācu autobāni. Kur atļauts liels ātrums, un mēs zinām, ka viss ir kārtībā, un ja ne, tad tevi brīdinās 10 km pirms tam, ka kaut kas nav kārtībā. Mums ir tā, ka vakar braucu viss bija labi, šodien braucu un ir bedre," tā Jānis Vanks, DBS autoskolas direktors.

Sniegputenī bedri visdrīzāk pamanīsim tad, kad jau būs pa vēlu. Bet kā rīkoties, ja tomēr to redzam?

“Ja pēkšņi esam bedri ieraudzījuši, viens variants ir apbraukt. Bet, lai to izdarītu, jāpārliecinās, ka  blakus joslās nav automobiļu. Tas ir tad, ja bedre jāapbrauc iebraucot citā joslā.”

Bedres apbraukšana jāveic rāmi, izvairoties no asām kustībām.

“Pilnīgi noteikti stresam nav vietas. Un nervozām darbībām pie stūres arī nē.”

To vieglāk pateikt nekā izdarīt. Un kā rīkoties, ja bedre pamanīta pārāk vēlu?

“Savukārt, ja mēs jūtam, ka bedri nevaram apbraukt un trāpīsim iekšā, tad mazinām ātrumu. Jo mazāks ātrums bedrē iebraucot, jo mazāks bojājums.”

Tātad - bremzējam līdz pēdējam, bet nekādā gadījumā nebremzējam iekšā bedrē!

“Un tieši tieši pirms trāpam bedrē, bremžu pedālis jāatlaiž. Tas var pasargāt no pilnīgi sasista diska un riepas līdz pilnīgi mierīgai pārbraukšanai."

Drošas braukšanas eksperts arī brīdina par novēloti pieņemtiem lēmumiem.

“Ja mēs lēmumu apbraukt haotiski pieņemam pēdējā brīdī un iebraucam bedrē ar jau izgrieztiem riteņiem, tas ir vēl sliktāk.”

Līdzīgi ieteikumi attiecas arī uz peļķu apbraukšanu atkusnī un lietavās.

“Pirmkārt samazinām ātrumu [pirms peļķes]. Ja varam apbraukt, apbraucam. Mēs varam pazaudēt numurzīmi, aplauzt visādas plastmasas apakšā, un vēl ir akvaplanēšanas risks,” rezumē Vanks.

Noslēgumā Jānis Vanks vēlreiz piekodina - visa pamatā ir satiksmes un seguma vērošana tālāk par priekšā braucošo automašīnu.