Lembergs lūdz tiesu izlaist viņu no cietuma

Tiesa lēmumu par šo lūgumu paziņos, piektdien 4.februārī plkst.10.

Jau pirms apelācijas instances tiesas sēdes bija saņemts politiķa advokāta Māra Gruduļa pieteikums par apcietinājuma aizstāšanu ar mājas arestu. Ja tiesa noteiktu šādu drošības līdzekli, Lembergs mājas arestā atrastos savā privātmājā Puzē. Tāpat atbrīvošanai no apcietinājuma rosināts noteikt drošības naudu.

Lembergs šodien tiesā, uzturot abus lūgumus, argumentēja, ka pirmās instances piespriestais 60 mēnešu cietumsods nav stājies spēkā, un atbilstoši Satversmei viņš vēl skaitās nevainīgs. Ieslodzījumā viņš kopumā jau ir pavadījis 23 mēnešus.

Cietumsodā pirmās instances tiesa nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā.

Ja šāds pirmās instances spriedums jau būtu stājies spēkā, Lembergs tiktu augstākā soda izciešanas pakāpē un atrastos brīvāka režīma cietumā, taču ņemot vērā, ka viņš vēl nav notiesāts un atrodas apcietinājumā, nekādas priekšrocības nevarot iegūt, skaidroja apsūdzētais.

Lembergs tiesai ilgi un plaši skaidroja savu veselības stāvokli un to, kā tas pasliktinājies tieši apcietinājumā, lai gan veselības problēmas viņam bijušas vēl pirms tam. Rīgas Centrālcietumā Ieslodzījuma vietu pārvalde viņam resursu trūkuma dēļ nevarot nodrošināt atbilstošu fizioterapiju "smagajai mugurkaula slimībai".

Esot apcietinājumā, Lembergs izslimojis arī Covid-19 un kopējais veselības stāvoklis esot slikts. Papildus raizes darot arī bruka, kurai nepieciešama operācija.

Lembergs apgalvoja, ka dzīvojot pastāvīgās sāpēs un ciešanās. "Piemēram, arī šobrīd man sāp galva, tirpst rokas un kājas un tās sāpes praktiski noņemt nevar, jo visu laiku nevar dzīvot uz tabletēm, tad sāp kuņģis," tiešsaistē no Rīgas Centrālcietuma skaidroja Ventspils domes deputāts.

Veselības problēmas 68 gadus vecajam Lembergam vairākus gadus bijušas arī pirms apcietinājuma, taču vismaz tolaik viņam bijusi pieejama atbilstoša veselības aprūpe. Savā dzīvesvietā Lembergam esot pieejams atbilstošs aprīkojums ārstniecības nodrošināšanai un, ja viņš saņem atbilstošu aprūpi, tad esot cerības uz stāvokļa uzlabošanos.

Fizioterapijas neveikšana varot viņu ātri padarīt par pirmās grupas invalīdu, apgalvoja Lembergs un atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem viņam jau bija noteikta invaliditāte, taču viņš vēlāk to nav pagarinājis.

Tiesa interesējās, kāds ir Lemberga materiālais stāvoklis drošības naudas iemaksai. Lembergs atbildēja, ka, ieskaitot pensiju un Ventspils deputāta algu, uz rokas mēnesī saņemot aptuveni 6000 eiro. Tāpat viņam esot par vairākiem tūkstošiem eiro mēnesī izīrējama māja Rīgā.

Tajā pašā laikā Lembergs norādīja, ka, neskatoties arī uz sievas, Ventspils domes deputātes Kristīnes Lembergas ("Latvijai un Ventspilij") ienākumiem, ģimenei ir pietiekami lieli izdevumi par mājas uzturēšanu laikā, kad pieaugušas elektrības cenas. "Knapi savelkam galus kopā, jo situācija ir radikāli mainījusies," piebilda Lembergs.

Ja tiesa izlems par drošības naudu, Lembergs meklēšot kādu, kas naudu samaksātu viņa vietā. LETA pārliecinājās, ka šāda iespēja ir likumīga. Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona.

Drošības naudas maksātājam jāiesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošs dokuments, kā arī rakstveida paziņojums par iemaksātās naudas izcelsmi. Šim paziņojumam jāsatur informācija par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai.

Kritizējot pirmās instances lēmumu, saskaņā ar kuru viņam piemērots apcietinājums, jo pastāv risks sprieduma nepildīšanai, Lembergs norādīja, ka šādi apgalvojumi ir melīgi.

Prokurors Aivis Zalužinskis tiesai pauda viedokli, ka Lemberga lūgumam par drošības līdzekļa maiņu nav pamata un tas noraidāms. Pirmās instances tiesa, piemērojot apcietinājumu, ir minējusi kritērijus šādam drošības līdzeklim, un lietas dalībniekiem tie ir zināmi, norādīja prokurors.

Viņš argumentēja, ka tikai Ieslodzījuma vietu pārvaldes mediķi var sniegt ziņas, kas liecinātu, ka Lemberga turpmākā atrašanās apcietinājumā nav iespējama, pamatojoties uz veselības stāvokli. Prokurors šādus mediķu slēdzienus lietas materiālos neatrodot.

"Saprotu, ka [apsūdzētā] vēlmes ir plašākas, tomēr tiesai ir jāvadās no kompetentām medicīnas personām," uzsvēra prokurors.

Ja tiesa izlems Lembergam piemērot mājas arestu, šī nebūs pirmā reize. 2007.gadā toreizējam Ventspils mēram apgabaltiesa apcietinājumu aizstāja ar mājas arestu, kurā viņš pavadīja vairākus mēnešus.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa kā pirmā tiesu instance pērn 22.februārī toreizējam Ventspils domes priekšsēdētājam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsodā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā un mājas arestā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 2008.gada 22.februārim.

Pirmās instances tiesa arī nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Lembergu tiesa 19 apsūdzības sadaļās atzina par vainīgu, bet 21 sadaļā attaisnoja. Lembergu atzina par vainīgu kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā dalībā mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijas.

Savukārt attaisnots viņš tika dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.

Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju. Viņš atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kā arī neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Savukārt kādreizējam Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007.gadā.

Sormuli tiesa atzina par vainīgu kukuļņemšanas atbalstīšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Lemberga dēlam un Sormulim iepriekš noteiktos ar brīvības atņemšanu nesaistītie drošības līdzekļi tiks atcelti, tikai stājoties spēkā spriedumam.

Tāpat tiesa nolēma kriminālprocesu daļā par Ventspils uzņēmēja Jurija Bespalova noziedzīgajām darbībām izbeigt sakarā ar noilgumu. Bespalovs 2012.gadā nomira.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā instance šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā. Nākotnē par apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.