Tiesa nepieņem Lemberga pieteikto noraidījumu tiesas sastāvam

Tāpat tiesa nepieņēma šajā krimināllietā cietušā, uzņēmēja Aināra Gulbja pieteikto noraidījumu vienam no apelācijas instances tiesas sastāva tiesnesēm - Sandrai Amolai.

Tiesa šodien paziņoja, ka abi pieteikumi ir nepamatoti un nepastāv pamats to pieņemšanai.

Lēmums atsevišķi nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa otrdien kā apelācijas instance sāka skatīt Lemberga krimināllietu un šajā tiesas sēdē Lembergs pieteica noraidījumu tiesas sastāvam.

Lembergs, piesakot noraidījumu tiesas sastāvam, argumentēja, ka viņa sīvais politiskais oponents, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pērn maijā presē paudis izteikumus, no kuriem secināms, ka Lembergs ir vainīgs viņam inkriminējamos nodarījumos un pirmās instances tiesa viņam pamatoti piemērojusi drošības līdzekli apcietinājumu.

No minētā izrietot, ka Bordāns vēl pirms pilna sprieduma pieejamības zinājis tiesas spriedumu, piedalījies tā sagatavošanā un paudis viedokli par pieejamo drošības līdzekli. Tāpat Bordānam kā amatpersonai esot plašas iespējas ietekmēt tiesnešu karjeru, kā, piemēram, "galvu reibinoša karjera" ir bijusi apgabaltiesas tiesnesei Irīnai Jansonei, kuras vadībā pērn tiesa pasludināja spriedumu Lembergam.

Lembergs pauda uzskatu, ka Rīgas apgabaltiesas sastāvs, būdams atkarīgs no Bordāna daudzos jautājumos, nevar objektīvi izskatīt šo lietu, neatcels viņam apcietinājumu un netaisīs attaisnojušu spriedumu.

Otrdien noraidījumu vienam no apelācijas instances tiesas sastāva tiesnesēm - Sandrai Amolai - pieteica arī šajā krimināllietā cietušais, uzņēmējs Ainārs Gulbis. Uzņēmējs argumentējis, ka 2006. gadā tolaik vēl Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas priekšsēdētāja Amola taisījusi lēmumu, izskatot Lemberga sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

LETA arhīvs liecina, ka Lemberga aizstāvība arī pirmajā tiesu instancē vairākkārt bija pieteikusi noraidījumu tiesas sastāvam.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa kā pirmā tiesu instance pērn 22. februārī toreizējam Ventspils domes priekšsēdētājam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008. gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā un mājas arestā atradās no 2007. gada 14. marta līdz 2008. gada 22. februārim.

Tāpat pirmās instances tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Lembergu tiesa 19 apsūdzības sadaļās atzina par vainīgu, bet 21 sadaļā attaisnoja. Lembergu atzina par vainīgu kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā dalībā mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijas. Savukārt attaisnoja viņu dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.

Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju. Viņš atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kā arī neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Savukārt kādreizējam Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007. gadā. Sormuli tiesa atzina par vainīgu kukuļņemšanas atbalstīšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Lemberga dēlu un Sormulim iepriekš noteiktos ar brīvības atņemšanu nesaistītos drošības līdzekļus gan atcels, tikai stājoties spēkā šādam spriedumam.

Tāpat tiesa nolēma kriminālprocesu daļā par Ventspils uzņēmēja Jurija Bespalova noziedzīgajām darbībām izbeigt sakarā ar noilgumu. Bespalovs 2012. gadā nomira.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā instance šo lietu sāka skatīt jau 2009. gadā. Nākotnē par apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.