Variņu pagastā dzīvojošā Aivara mājas apkārtni apsēduši vilki: bail gan par mājdzīvniekiem, gan sevi

"Tepat pie mājas nesen bija - kādu 150 metru attālumā. Nokoda stirnas. Rudenī mēs ar mednieku pēdas izpētījām, viņi tepat apkārt staigā. "

Tā kā pirms aptuveni dekādes vilki nokoduši Aivara suni, viņam tagad bail par saviem jaunajiem četrkājainajiem draugiem. Turklāt regulāri dzirdamā vilku gaudošana radot neomulīgas sajūtas.

"Vilki apskādējuši Variņu pagastu. Man pat bail ar sunīšiem vakaros iet ārā. Vilki staigā tepat apkārt mājai, iet arī apkārt pa mežu. Godīgi sakot, man pašam arī vakaros ir bail iet ārā," stāsta Aivars.

Latvijā jau vairākus gadus medību sezonā ļauts nomedīt vien 280 pelēčus. Valsts meža dienestā norāda, ka nākamajā sezonā skaitu varētu palielināt par 20 indivīdiem.

"Mēs vairāk skatāmies uz uzbrukumiem mājdzīvniekiem. Ir pieaugums par 20 gadījumiem, arī vairāk nogalināto mājdzīvnieku ir. Varbūtība, ka vilks uzbruks cilvēkam ir ļoti minimāla, jo medību dēļ viņam jebkurš cilvēks saistās ar briesmu avotu," skaidro Valsts meža dienesta pārstāvis Valters Lūsis.

Tikmēr Latvijas mednieku asociācijas vadītājs Haralds Barviks atzīst, ka vilku populācija aug: "Mums ir daudzu gadu pieredze, medījot vilkus. Kad par vilku maksāja prēmijas, to uzskatīja par iznīcināmu dzīvnieku, kas nav pareizi, pat tad tos nevarēja iznīcināt. Šobrīd, kad vilks ir zināmā, diezgan stingrā taupības režīmā, redzam, ka šī populācija strauji aug, nes līdzi problēmas, kas ar to saistās. Tas nav labi arī pašai populācijai, ļoti daudzi no nomedītajiem vilkiem ir slimi."

Savukārt mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks norāda, ka šobrīd nevajadzētu strauji palielināt nomedījamo vilku skaitu. "Vēsturiski, kad nomedīto vilku skaits gadā pārsniedzis 300, pēc tam populācija sāk samazināties," norāda institūta pētnieks Jānis Ozoliņš.

Vairāk skatieties augstāk pievienotajā sižetā.