"Cik var raudāt?!" Latviete Danuta šausmās no likteņa triecieniem
Danuta traģisku sakritību dēļ zaudējusi divus bērnus un mammu. Viena meita noslīka, māte un otra meita gāja bojā ugunsgrēkā. Neskatoties uz visām nelaimēm dzīves laikā, sieviete nenolaiž rokas un turpina dzīvot, Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Danuta. "Esmu izgājusi cauri visām nelaimēm un bēdām, visiem dubļiem. Es kritu un cēlos atkal," saka Danuta.
Pēc šķiršanās ar dzerošo vīru Danuta pārcēlās uz Daugavpili, kur atrada pagaidu mieru. Tomēr grūtības viņai sekojušas visu dīvi. "Es joprojām nevaru saprast, kā gāja bojā mana meitiņa, noslīka," atceras Danuta. Liktenīgajā dienā sieviete strādāja dārzā, kad pie viņas pieskrēja bērni un sacīja, ka Līga noslīka.
Sākumā Danuta padomāja, ka meitenes joko, bet kad pieskrēja pie dīķa, saprata, ka notikusi traģēdija. Izvilkt meitenes ķermeni glābēji varēja tikai iestājoties vakaram.
"Es meklēju atbildes trīs gadus. Bet nevarēju atrast, kāpēc 2020. gadā ugunsgrēkā gāja bojā mana otra meita. Mātes istabā es nemaz nevarēju ieiet. Tur viss bija melns, kā ellē, visur liesmas. Dega viss..." stāsta sieviete.
Ugunsdzēsēji izvilka Danutu no degošās ēkas. Viņa sāka gaidīt, kad izvedīs citus, jo mājā palika viņas meita un māte. Dēlu pirms tam paglāba kaimiņi.
"Es redzēju, kā no degošās mājas pirmo iznesa manu mammu, tur neko vairs nevarēja izdarīt. Bet pēc tam meitu. Tas bija šausmīgi. Bet tajā bīdī es biju priecīga, ka dēls palika dzīvs."
Nams aizdegās astoņās minūtēs. Iemesls – īssavienojums. Iedzīvotāji nāca palīgā ar apģērbu, mantām, ziedojumiem. Atnesa tik daudz, ka Danuta pārējo noziedoja Sarkanajam Krustam. Pats grūtākais – izdzīvot bez siltuma, ūdens un elektrības.
"Kad tev nav maizes, tu ej pastrādāt pie kaimiņiem un viņi dod tev gabalu maizes. Viņi tevi pabaro," atzīstas Danuta. Reizē ar to visu, pērnā gada beigās Danutas dzīvē notika vēl viena nelaime. Ziemassvētkos nomira viņas brālis. Sirds apstājās miegā, lai gan viņš nekad neesot sūdzējies par veselību.
"Vēl suni man notrieca mašīna. Vispār ļoti slikts gads bija," sacīja Danuta, piebilstot, ka neskatoties uz visu, dzīvē jācenšas būt optimistam. "Cik var raudāt? Nu cik var raudāt?! Vajag priecāties. Jo citādi kāpēc mēs vispār eksistējam šajā pasaulē?" cenšoties pasmaidīt saka Danuta.
