Kas tiek darīts, lai mazinātu Covid-19 testēšanas sistēmas noslodzi? Komentē veselības ministrs
Valdība ir izskatījusi vairākus risinājumus, kā mazināt Covid-19 testēšanas sistēmas noslodzi, kuras dēļ iedzīvotājiem ilgi jāgaida uz testu veikšanu, žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Vaicāts, kas tiek darīts, lai mazinātu esošo testēšanas sistēmas noslodzi, Pavļuts skaidroja, ka pagājušajā un šajā nedēļā valdībā ir skatīti jautājumi, kas varot tikt uzskatīti par testēšanas algoritmu izmaiņām.
"Šodien tika pieņemts lēmums, kas paredz atteikties no laboratorijas testu izmantošanas atsevišķās situācijās. Tāpat tika pieņemts lēmums mazināt tās neērtības, ar ko cilvēki saskaras, kad viņiem saslimšana beidzas ātrāk nekā apturētais sertifikāta termiņš," sacīja ministrs.
Savukārt lai mazinātu Covid-19 pacientu apzvanīšanas sistēmas noslodzi, valdībā plānots lemt par papildu finansējuma piešķiršanu, lai turpinātu pirkt zvana centra pakalpojumu.
Saistībā ar pacientu apzvanīšanas sistēmas noslodzi Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs uzsvēra, ka cilvēki, kuriem ir pozitīvs testa rezultāts, neskatoties uz apzvanīšanas sistēmas noslodzi, tomēr nepaliek bez informācijas, jo uz viņu norādīto telefona numuru īsziņas formā tiek atsūtīta nepieciešamā informācija.
Epidemiologs piebilda, ka nereti kontaktpersonas ir vienos kolektīvos ar saslimušo, tādēļ arī ir pakļautas kopējai rīcībai, kad, piemēram, darba devējs vai izglītības iestādes administrācija informē vecākus vai darbiniekus par to, ka ir bijis kontakts ar saslimušo.
"Protams, ka pie tik liela inficēto skaita, nav iespējams testēšanu nodrošināt visiem. Mēs vairāk domājam par antigēna testu izmantošanu. Paštesti arī šajā gadījumā der, jo, ja tas uzrāda pozitīvu rezultātu, tas nozīmē, ka šis cilvēks noteikti ir inficēts," stāstīja Perevoščikovs, piebilstot, ka ir iespējams paplašināt testēšanas iespējas, vairāk paļaujoties uz antigēnu testiem un paštestiem.
Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka VM arī "vērtē iespēju noteikt prioritātes testu nodošanai, lai tos varētu primāri veikt cilvēki ar Covid-19 simptomiem un ārsta nosūtījumiem". Veselības ministrijā gan iepriekš nekomentēja, vai šādas izmaiņas tiek plānotas, taču norādīja, ka gala lēmumi vēl nav pieņemti.
Veselības ministrs otrdienas preses konferencē, vaicāts par to, vai šādas izmaiņas, testējot primāri tos, kuriem ir simptomi, plānots veikt, tiešu atbildi nesniedza, jautājumu pāradresējot Valsts kancelejas direktoram un Operatīvās vadības grupas vadītājam Jānim Citskovskim, kurš izklāstīja valdībā otrdien veiktos grozījumus, kas, līdzīgi kā iepriekš, paredz plašāku antigēnu testu pielietošanu, taču nav saistīti ar testējamo prioritāšu noteikšanu.
Kā vēstīts, lai samazinātu Covid-19 testēšanas noslodzi, cilvēki, kuriem inficēšanās ar Covid-19 būs noteikta ar antigēna testu, pēc izslimošanas varēs neveikt skrīninga testēšanu 60 dienas pēc inficēšanās noteikšanas un neievērot mājas karantīnu, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi.
"Ņemot vērā pieaugošo laboratoriju slodzi un grūtības saņemt PĶR testu, tiek paredzēts, ka antigēna tests ir pietiekams, lai konstatētu inficēšanās faktu. (...) Pārslimojušajām personām 60 dienu laikā pēc inficēšanās konstatēšanas netiek noteikta karantīna. Tāpat šo 60 dienu laikā netiek veikti skrīninga testi," valdības sēdē grozījumu būtību skaidroja Citskovskis.
