Mēs pajautājām 20 valstsvīriem, cik lieli ir viņu komunālo pakalpojumu rēķini. Atbildēja divi
Pēdējo nedēļu laikā ne bez pamata sabiedrību ir satraukušas samērā pēkšņi samilzušās komunālo pakalpojumu izmaksas. Internetā ne mazums cilvēku dalās ar sev adresētajiem rēķiniem, mēģinot viens otru pārsteigt un vienlaikus, domājams, arī izpelnīties līdzjūtību. To, cik daudz viņi šobrīd maksā par siltumu un gaismu, pavaicājām arī virknei nejauši izvēlētu Saeimas deputātu.
Jauns.lv kopumā sazinājās ar 20 parlamentā ievēlētajiem tautas pārstāvjiem, vispirms vaicājot, kādus komunālos pakalpojumus viņi saņem un cik par to beidzamajā reizē ir samaksājuši.
Šādas interesēšanās pamatā bija vēlme noskaidrot, cik ļoti sabiedrību satraukusī situācija ar komunālo pakalpojumu sadārdzināšanos ir ietekmējusi tos, kuriem ir uzdevums spriest par atbalsta sniegšanu.
Saņemtie rēķini (arī augstu valsts amatpersonu gadījumā) tomēr ir izteikti privāta padarīšana, tamdēļ laikam jau nav pamata brīnīties, ka no 20 uzrunātajiem atbildējuši ir tikai divi deputāti – Aleksandrs Kiršteins (NA) un Krišjānis Feldmans (JKP).
Taču, ņemot vērā jautājuma aktualitāti, tomēr gaidījām jūtami lielāku atsaucību no ievēlētajiem deputātiem.
“Ēka ir 250 kvadrātmetru platībā. Gāzes apkure 155 eiro, elektrība kopā ar “Baltcom” internetu – 115 eiro. Ēdiena gatavošana arī notiek, izmantojot elektrību. Tātad kopā 270 eiro,” savu situāciju ar komunālajām izmaksām detalizēti ieskicēja Kiršteins.
Deputāts Krišjānis Feldmans norādīja, ka šobrīd dzīvo energotaupīgā jaunā projekta dzīvoklī.
“Platība ir 90 kvadrātmetru. Daudzbērnu ģimenes statuss dod atlaidi. Elektrība – vidēji 400 kilovatstundas – galā maksā 30 eiro. Apkure ir no AS “Rīgas siltums” – ap 100 eiro,” pastāsta Saeimas deputāts Feldmans.
Kādu atbalstu iedzīvotājiem grasās piedāvāt valdība?
Par bērniem un studentiem līdz 24 gadu vecumam četru mēnešu periodā – no janvāra līdz aprīlim – izmaksās atbalstu 50 eiro mēnesī, paredz otrdien valdībā atbalstītais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums.
Atbalsta sniegšana valstij kopumā izmaksās 79 587 200 eiro.
Prognozētais atbalsta saņēmēju skaits ir 397 936 personas, tajā skaitā - 17 383 bērni vecumā līdz vienam gadam, 349 754 bērni, par kuriem tiek saņemts ģimenes valsts pabalsts, 505 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un 53 bērni uz vecāku iesnieguma pamata, 178 nepilngadīgas personas ar alternatīvo statusu, 27 482 studenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri studē augstskolā vai koledžā, 2581 bērns 16-17 gadu vecumā, kas nemācās.
Atbalstu studentiem, ja tie ir sasnieguši 18 gadu vecumu, piešķirs pašai personai.
Papildus, lai nodrošinātu kompensējošā atbalsta izmaksu, nepieciešamas izmaiņas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas tehnoloģijas sistēmās, izmantojot ārējo izstrādātāju pakalpojumus provizoriski 50 cilvēkdienu apmērā. Izmaiņas IT sistēmās izmaksās 23 595 eiro. Līdz ar to, kopējais nepieciešamais finansējuma apmērs kompensējošā atbalsta izmaksai Labklājības ministrijai tiek prognozēts 79 610 795 eiro apmērā.
Valdības sēdē Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Kristafers Zeiļuks minēja, ka neizprot iemeslu, kādēļ pabalstu ziņā tiek apdalīti laulāti studējošie. Labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP), uz to atbildot, pauda, ka šāds precizējums būtu atbalstāms.
Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzīmēja, ka priekšlikums nebūtu atbalstāms.
Reirs skaidroja, ka gadījumā, ja valdība atbalstītu Studentu apvienības priekšlikumu, būtu jāveic likuma pārrēķins un jāprecizē tā anotācija, kas nozīmē, ka otrdien likumu atbalstīt nevarētu.
Tāpat viņš minēja, ka jebkāda atbalsta paplašināšana nozīmētu valsts ārējā parāda palielināšanu.
Tāpat valdības locekļi neatbalstīja arī Zeiļuka priekšlikumu paaugstināt gadu slieksni, līdz kuram studējošie varētu saņemt atbalstu.
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums vēl būs jāapstiprina Saeimā.
