"Es izgāzos. Piedodiet!" Kozins par "Panorāmas" sižetu, kurā Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas svilpējus atspoguļoja nevietā

Atvainošanos mikroblogošanas vietnē "Twitter" publiski paudis sižeta autors Iļja Kozins, kurš gan jāatzīmē, ka ir arī Latvijas žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs. "Par manu vakardienas sižetu "Panorāmā". Aizrāvos ar sižeta māksliniecisko noformējumu. Tā bija kļūda montēt svilpēju bildi kopā ar Akurāteres dziesmu. Kaut arī man nebija tāda nodoma, es tomēr esmu sagrozījis realitāti, kas ir pret manas profesijas standartiem. Lūdzu, atvainojiet," raksta Kozins.

Viņš norāda, ka tobrīd licies "mākslinieciski forši likt šo dziesmu virsū svilpējiem." "Īpaši vārdus "palīdzi, Dievs, mūsu latviešu tautai". Proti, palīdzi mums pārvarēt savstarpējās nesaskaņas. Cilvēki to tā nenolasīja. Tātad es izgāzos. Piedodiet," atzīst Kozins.

Mirklis, kad "Panorāmas" sižetā tika atspoguļota Akurāteres uzstāšanās:

Akurāteres uzstāšanās bez montāžas:

Jāatzīmē, ka šī nav pirmā reize, kad Kozins savā darbībā pieļauj rupjas, neprofesionālas kļūdas. 2021.gada 28.oktobra raidījumā “Panorāma” publiskotajā sižetā par konferenci “Medijpratība. Ceļakartes.” viltusziņu izplatības ilustrācijai viņš izmantoja medijus, kas viltusziņas neizplata.

Jauns.lv jau ziņoja, ka ceturtdien, 20. janvārī, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas okupācijas muzeju organizēja Gunāra Astras piemiņai veltītā pieminekļa “Nebaidies!” atklāšanu.

Tēlnieka Gļeba Panteļejeva radītais piemineklis atrodas Baumaņa skvērā – pretī ēkai, kur šobrīd atrodas Rīgas apgabaltiesa un kurā Latvijas slavenāko brīvības cīnītāju 1983. gadā notiesāja LPSR Augstākā tiesa.

Ap norobežoto laukumu, bruņojušies ar filmēt gatavām viedierīcēm un atsevišķiem plakātiem, bija sapulcējušies vairāki aizvadītajos Covid-19 pandēmijas mēnešos slavu ieguvuši aktīvisti, sazvērestību teoriju sludinātāji un viltus ziņu izplatītāji.

Sākoties prezidenta Egila Levita uzrunai, abās laukuma malās stāvošie aktīvisti teju vai kā pēc pavēles unisonā sāka svilpt, izmantojot līdzi paņemtas svilpītes, un izkliegt kritiku valsts galvas virzienā.

Svilpšana līdzīgi atsākās, kad uz skatuves kāpa tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Piemineklis būs kā simbols Astras paustajām vērtībām, inteliģencei un ilgām pēc neatkarības, vēl pirms neveikli noritējušās ceremonijas pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Latvijas neatkarības aizstāvi Gunāru Astru tiesāja divas reizes – 1961. un 1983. gadā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu attaisnoja abās lietās. 1993. gada 18. novembrī Rīgā pie toreizējās TM ēkas Brīvības ielā 34 tika uzstādīta Astram veltīta piemiņas plāksne.

Savukārt 2020. gada 14. jūlijā Ministru kabinets atbalstīja iniciatīvu par pieminekļa celšanu Gunāram Astram.

2020. gada decembrī Saeima izskatīja priekšlikumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu šim mērķim no valsts budžeta un to atbalstīja.

Pieminekļa atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, uzrunas teica arī Gunāra Astras brālis Leons Astra, kā arī 1991. gada barikāžu biedrības prezidents Renārs Zaļais un pieminekļa autorstēlnieks Gļebs Panteļejevs.

Pērn 22. oktobrī latviešu brīvības cīnītājam Gunāram Astram būtu apritējis 90 gadu.

Gan pagājušā gada nogalē, gan šogad tiek organizēti pasākumi viņa piemiņas godināšanai, pasludinot šo laika posmu par Gunāra Astras gadu.