Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

 

FOTO: ļaudis ierodas uz Jāņa Kalniņa operas "Hamlets" pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā 6

Kultūra
13. janvārī 22:36 2022. gada 13. janvārī 22:36
  Jauns.lv
2022. gada 13. janvārī pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā piedzīvoja latviešu opermūzikas darbs – Jāņa Kalniņa (1904-2000) muzikālā traģēdija “Hamlets”.

Jaunuzvedumu veido izrādes muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Kristīna Vuss (Kristina Wuss), scenogrāfs Andris Eglītis, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, horeogrāfs Agris Daņiļevičs un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis. Iestudējuma patrons ir Latvijas Nacionālās operas ģilde (ASV).

Galvenajās lomās – Raimonds Bramanis vai Andris Ludvigs (Hamlets), Jānis Apeinis vai Rihards Mačanovskis (Klaudijs), Evija Martinsone vai Inga Šļubovska-Kancēviča (Ofēlija), Ilona Bagele vai Dana Bramane (Ģertrūde).

“Ķerties pie Šekspīra slavenās traģēdijas – tā latviešu komponistam bija liela uzdrīkstēšanās. Jānis Kalniņš pats radīja “Hamleta” libretu, skaidri saredzot, kā darbs dzīvos uz skatuves, spilgti izvēršot simfoniskās epizodes lielajās masu ainās un operas finālā. Operā redzam Jāņa Kalniņa rokraksta esenci – gan dziļi romantisku un spilgtu tēlu pasauli, gan asprātīgu un humora pilnu ilustratīvu mūzikas valodu, gan garīgi piepildītu un dziļi filosofisku pasaules uztveri,” operu raksturo jauniestudējuma muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš.

Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” pirmiestudējums Jāņa Zariņa režijā Latvijas Nacionālajā operā notika 1936. gadā ar pašu komponistu pie diriģenta pults. Atkārtoti, nu jau muzikāli pārveidotā redakcijā, iestudējums Jāņa Zariņa režijā tika īstenots 1943. gadā. Abos uzvedumos titullomu dziedāja ievērojamais latviešu tenors Mariss Vētra, bet Klaudija lomu – harizmātiskais baritons Ādolfs Kaktiņš. Jaunais iestudējums būs šīs operas trešais uzvedums Latvijas Nacionālajā operā.

“Opera “Hamlets” tika pabeigta 1935. gadā, rakstīta gan Latvijā, gan Austrijā. Tas bija laiks, kad Latvijas komanda guva uzvaru 1. Eiropas čempionātā basketbolā, par tautas saziedotiem līdzekļiem tapa Brīvības piemineklis un Parīzes Trokadero muzeja Eiropas galeriju atklāja ar Baltijas valstu tautas mākslu. VEF drīz sāka ražot savu radio VEF Super Lux MD/37 ar skalu Eiropas kartes veidolā. Laiks ne gluži tādā mērogā izgāzies no eņģēm, kā tika teikts par karaļvalsti Dāniju. Pēkšņi rodas laika tunelis, kas savieno dažādo gadsimtu mirkļus: 16.gs. (drāma) – 1935. gads (opera) – 21.gs.(gleznas). 10 ainās ar ļoti dažāda garuma starpspēlēm uzmanības centrā ir sirdsapziņas tēma, kas balansē uz Lielās skatuves ripas. Šekspīrs šo tēmu personificē vismaz 20 dažādos tēlos, komponists Kalniņš iztiek ar mazāk personāžiem. Gribas to visu pastāstīt baltā krāsā, ledus atkušņa situācijā,” stāsta operas režisore Kristīna Vuss. Viņas radošo rokrakstu Latvijas Nacionālās operas skatītāji iepazinuši operu “Alčīna” (1998) un “Dons Žuans” (1999) iestudējumos.

Scenogrāfs Andris Eglītis operas “Hamlets” scenogrāfijai radījis astoņus lielformāta gleznojumus – skatuves iekarus. Lai to paveiktu, mākslinieks izmantojis dažādus pašdarinātus instrumentus, lielformāta otas un tehniskās konstrukcijas.  “Man bija interesanti pārskatīt skatuves glezniecības iespējas. Kāda ir tās vieta mūsdienās, kad drukas un projicēšanas iespējas ir bezgalīgas? Glezniecības jēga varētu būt tās fiziskumā. Ir krāsa, triepiens, elementu izteiksmība. Ar caurspīdību tā tiek uzsvērta, izcelta un parādīta. Man bija svarīgi, ka šīs gleznas nav tikai palielinātas skiču reprodukcijas, bet top procesa gaitā, kurā viens krāsas slānis vai līnija rāda ceļu uz nākamo. Pārsteidzoši, bet viss, ko iepriekš iztēlojos šajā procesā – sākot ar gaismošanu, beidzot ar instrumentiem – darbojas,” stāsta scenogrāfs.

“Latvijas Nacionālās Operas ģilde ASV sveic Latvijas Nacionālo operu un baletu ar nozīmīgu un jaunu devumu Latvijas kultūrai – Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” iestudējumu. Ģildei ir liels gods būt šī iestudējuma Patronam un liels prieks, ka Jāņa Kalniņa meistardarbs pēc gandrīz 80 gadiem atkal skanēs uz mūsu Baltā nama skatuves. Operas “Hamlets” atgriešanās Latvijas Nacionālajā operā jaunā, dinamiskā veidolā ir sen gaidīts notikums. Lai skanīgs un ilgs mūžs J. Kalniņa operai “Hamlets” mūsu Baltajā namā un ārpus tā!” saka Latvijas Nacionālās operas ģildes prezidents Ivars Slokenbergs. Latvijas Nacionālā opera un balets izsaka lielu pateicību Latvijas Nacionālās operas ģildei, kuras atbalsts operas “Hamlets” iestudējuma radīšanā ir nepārvērtējams.

Operas “Hamlets” nākamās izrādes notiks 16., 18. un 21. janvārī.

Citi šobrīd lasa

Jā, te var labi nopelnīt! Gints Vīns aicina Latvijas uzņēmējus sākt darboties Gruzijā 4
"Pēdējos gados neesmu saaukstējies, un tas mani biedē!" - Dr. Tereško par tējām un brīnumlīdzekli, kas būtu jālieto katram 2
Gribēja bērnu pulciņu, bet nebija neviena... Kāda patiesībā bija leģendārā Anna Brigadere
Skatīt visus komentārus