Par vidusskolnieces apsaukāšanu tiesa soda kopmītnes dežuranti
Zemgales rajona tiesa šogad atstājusi spēkā administratīvo sodu – brīdinājumu – kādai vidusskolas dienesta viesnīcas dežurantei, kura audzēkni nosaukusi par prostitūtu.
Pagājušā gada vasarā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka 2019. gada rudenī sieviete, pildot dienesta viesnīcas ēku dežurantes pienākumus, izturējās emocionāli vardarbīgi pret izglītojamo, nosaucot meiteni par prostitūtu.
Inspekcija nolēma par administratīvo pārkāpumu izteikt brīdinājumu. Tika iesniegta sūdzība, taču inspekcijas vadība lēmumu atstāja negrozītu. Ņemot vērā lietas materiālos minēto un Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos norādītā vārda prostitūcija skaidrojumu, inspekcijas ieskatā bērna nosaukšana par prostitūtu ir uzskatāma par pazemošanu un personas cieņas aizskaršanu.
Dežurante par inspekcijas lēmumu vērsās tiesā. Sūdzībā tiesai minēti vairāki argumenti. Viens no tiem bija, ka inspekcija veikusi sarunas ar audzēkņiem un sarunu protokolā viena no izglītojamām personām norādījusi, ka dežurante nosaukusi par “mauku vai prostitūtu”, jo pusaudze atpūtas istabā uzturējusies ar draugiem un uzgūlusies viņiem uz kājām, jo nebija kur apsēsties. Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka saskaņā ar inspekcijas secinājumiem dežurante nosaukusi konkrēto meiteni par prostitūtu, jo viņa aizgājusi pēc telefona lādētāja.
Dežurantei nav bijis saprotams, kāpēc inspekcija izvēlējās sarunām tieši lietas materiālos minētās meitenes, kas ir attiecīgi tieši iesaistītas pārkāpumos kopā ar konkrēto jaunieti. Sievietes ieskatā lēmumā ir daudzas amatpersonas personīgās domas un subjektīvie secinājumi, lieta nav izmeklēta kvalitatīvi un objektīvi.
Pati jauniete skaidrojusi, ka tajā brīdī jutusies pazemota un aizskarta viņas pašcieņa, viņa nav zinājusi un sapratusi, kāda iemesla dēļ šādā vārdā dežurante viņu nosaukusi.
“Tiesa atzīst, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ka šāda rīcība, nosaucot meiteni par prostitūtu, ir aizskārusi viņas kā bērna pašcieņu un izraisījusi negatīvas emocijas – aizvainojumu un pazemojumu, tādējādi kaitējot viņas emocionālajai veselībai, kas tiesas ieskatā ir atzīstama par emocionālu vardarbību Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpratnē,” teikts spriedumā.
