Dabas aizsardzība un tās vērtību saglabāšana ir būtisku pārmaiņu priekšā, brīdina Dabas aizsardzības pārvalde

Pārmaiņu nepieciešamību nosaka ne tikai Eiropas Savienības (ES) regulas un jaunais "zaļais kurss", bet arī cilvēku dzīvesveida un ieradumu maiņa, kas vērsta uz aktīvu iesaistīšanos dabas saglabāšanas aktivitātēs un biežāku došanos dabā.

Līdz ar to aizvien nozīmīgāka kļūst kompromisu un jaunu risinājumu meklēšana, lai rastu līdzsvaru starp sabiedrības, ekonomiskajām, privātajām un dabas aizsardzības interesēm.

Ezeriņa uzsver, ka pērn ir pabeigta Dabas skaitīšana jeb dabas vērtību inventarizācija, ļaujot apjaust, kādas un cik lielā apjomā dabas vērtības Latvijā sastopamas. Tas būs pamats turpmākajiem lēmumiem par aizsardzības pasākumu stiprināšanu vai mazināšanu.

Ir izstrādāti un apstiprināti pieci sugu aizsardzības plāni, pabeigti lauku darbi biotopu apsekošanā un izstrādāti 16 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plāni. Pašlaik notiek precizēto datu apstrāde un vēl noslēdzošo deviņu dabas aizsardzības plānu izstrāde jau esošām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Pievienotā vērtība veiktajai dabas skaitīšanai ir 52 jaunatklātas sugas Latvijā - divas augu sugas, septiņas sūnu, 12 ķērpju, 15 gļotsēņu un 16 sēņu sugas. Jaunatklāto sugu skaits turpina pieaugt, jo to apstiprināšanu veic ārvalstu eksperti un vēl nav saņemti atzinumi par visām konstatētajām jaunajām sugām.

Daļa jaunatklāto sugu ir retas ne tikai Baltijas, bet arī Eiropas mērogā, piebilst DAP pārstāve.

Turpinot iesāktos darbus, kā arī risinot jaunas aktuālas tēmas un problēmas dabas aizsardzībā, DAP kopā ar partneriem sākusi vairākus jaunus projektus, tādējādi piesaistot būtisku finansējumu dabas aizsardzības sistēmas uzlabošanai valstī.

Pagājušajā gadā ar Kohēzijas fonda atbalstu sākts pēdējo gadu vērienīgākais projekts biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanai un apsaimniekošanai ar ambiciozu mērķi - līdz 2023.gada beigām plānots īstenot dabas vērtību apsaimniekošanu un atjaunošanu aptuveni 1700 hektāros 30 dažādās "Natura 2000" aizsargājamās teritorijās, kā arī 13 aizsargājamās alejās.

Kopējā labvēlīgā ietekme tādējādi ir prognozēta gandrīz 14 000 hektāru lielai īpaši aizsargājamo teritoriju platībai. Darbu veicēji atjaunos pļavas, virsājus, pelēkās kāpas, parkveida ganības un mežus, uzlabos retu sugu dzīvotņu stāvokli, kā arī atjaunos vairākus upju straujteču posmus un veicinās bioloģiskās daudzveidības un ainaviskās vērtības vairošanu Rāznas ezerā.

Savukārt projektā "Life For Species" piesaistītais finansējums, iesaistoties nozares ekspertiem, sniedz iespēju izstrādāt jaunu pieeju Latvijas aizsargājamo sugu saraksta aktualizēšanai un nepieciešamo aizsardzības pasākumu noteikšanai.

Nākamajos gados ir plānotas aktivitātes, kas palīdzēs stiprināt ekspertu un valsts iestāžu kapacitāti sugu saglabāšanas jautājumos, tai skaitā pilnveidojot Dabas datu pārvaldības sistēmu "Ozols", kā arī veicinās sabiedrības izpratni par šīm īpašajām Latvijas dabas vērtībām - apdraudētajām sugām.

"Life Reef" projekta komanda jau devusies vairākas ekspedīcijas jūras izpētē, kas ļāva secināt, ka līdz šim izmantotās jūras dziļuma kartes ir neprecīzas. Proti, Baltijas jūra ir dziļāka, nekā tas līdz šim bijis domāts. Ir novērotas arī interesantas parādības, piemēram, jūras snigšana.

Ar "Life LatViaNature" projekta palīdzību DAP apvienojusi desmit institūcijas, kas kopīgi meklē risinājumus aktuālajiem dabas daudzveidības saglabāšanas izaicinājumiem.

Pērn veikti būtiski priekšdarbi invazīvo sugu apkarošanai un izplatības mazināšanai Latvijā - izveidots Invazīvo sugu pārvaldnieks "http://bit.ly/invazivs", kas dod iespēju ikvienam ziņot par konstatētajam invazīvajām sugām savā apkārtnē.

Paralēli tam sagatavotas vadlīnijas sugu iekļaušanai Latvijas invazīvo sugu sarakstā, kas ir pirmais solis, lai pamatotu agresīvo svešzemju sugu iekļaušanu Latvijas oficiālajos sarakstos un radītu priekšnoteikumus aktīvai rīcībai to izskaušanā, pārvaldībā un finansējuma piesaistē.

Ir izstrādāts Mazo grantu konkursa priekšlikumus invazīvo sugu apkarošanai - ar šīs programmas atbalstu turpmākajos gados zemju īpašniekiem būs iespēja testēt dažādas, pašu izvēlētas un vēl nepārbaudītas invazīvo sugu izskaušanas metodes, lai sniegtu ieguldījumu efektīvāko metožu, piebilst Ezeriņa.

Līdzīgi kā iepriekš arī pagājušajā pavasarī bija vērojami lieli zosu bari tīrumos, kur putni atpūtās un uzņēma barības vielas turpmākajam ceļam.

Nemedījamo putnu migrācija ir visas Eiropas problēma, kur katra valsts meklē savus individuālos risinājumus, tāpēc turpinās diskusijas par migrējošo zosu kompensāciju aprēķiniem, meklējot piemērotāko modeli, un visticamāk nākotnē varētu būt jauni risinājumi.

Jau otro gadu Latvijā tika pieļauta migrējošo zosu letāla atbaidīšana no sējumiem un kopumā DAP izsniedza atļaujas 142 saimniecībām kopumā 1000 indivīdu ieguvei. Taču saņemtās atskaites liecina tikai par 26 nomedītām zosīm.

Pērn pieteikumi kompensāciju saņemšanai par postījumiem augkopībai, biškopībai un lopkopībai bijuši divas reizes mazāk nekā 2020.gadā. Ezeriņa pieļauj, ka to, visticamāk, ietekmēja ieviestās izmaiņas kompensāciju aprēķinos, kas bija ilgi gaidīts lēmums.

Jo līdz šim zivjaudzēšanā vienādas kompensācijas tika piemērotas dīķa īpašniekam gan par vienu konstatēto jūraskraukli, gan par pussimts šo ēdelīgo putnu.

Pašlaik visās nozarēs, kur nemedījamo un migrējošo sugu pārstāvji var nodarīt zaudējumus, kompensācijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80% apmēru no aprēķinātajiem zaudējumiem.

Lielu izaicinājumu un vienlaicīgi arī mācību stundu radīja divi lāči ar neadekvātu uzvedību, skaidro DAP. Tie sākotnēji ēda plūmes Valkas novada piemājas dārzos, bet vēlāk, meklējot barību, ārdīja bišu stropus, siltumnīcas un nekautrējās ielūkoties tuvējo iedzīvotāju māju logos.

DAP, apzinot plašu starptautisko pieredzi, kā arī iesaistot rīcības grupā dažādu iestāžu ekspertus gan no Latvijas, gan Igaunijas, sekmīgi izdevās abus lāčus iemidzināt, izšķirt un nogādāt uz nomaļākiem mežu masīviem Valkas un Smiltenes novados.

Kopš pagājušā gada 23.oktobra DAP vairs nav saņēmusi nevienu ziņojumu par šo lāču atkārtotu mēģinājumu tuvoties viensētām.

Taču šī situācija aktualizējusi vairākus turpmāk risināmos jautājumus, proti, atbildības sadalījums starp institūcijām līdzīgu situāciju risināšanā, ja konfliktā nonāk cilvēka drošība un savvaļas dzīvnieka neadekvāta uzvedība, Latvijā pieejamais aprīkojums un karantīnas novietnes savvaļas dzīvnieku gūstīšanai un terminētai turēšanai nebrīvē, kā arī sabiedrības izpratne par rīcības sekām, ja savvaļas dzīvnieku mazuļi tiek pašrocīgi audzināti mājās un pēcāk palaisti brīvībā.

Dabas izglītības jomā īstenotās aktivitātes parāda, ka Latvijā būtiski pieaug sabiedrības līdzdalība un vēlme iesaistīties dabas saglabāšanas aktivitātēs, kas liecina par pagrieziena punktu sabiedrības domāšanā un attieksmē pret dabas vērtībām, uzskata DAP.

Ļoti augsts iesaistes līmenis konstatēts pavasarī, saņemot ziņojumus par liedagā manītajiem roņu mazuļiem, proti, kopumā 500 ziņojumi divu mēnešu laikā, kā arī piesakoties kā brīvprātīgajiem, kas palīdzēs krupjiem šķērsot autoceļus, lai droši varētu turpināt savu migrācijas ceļu.

Neraugoties uz pulcēšanās ierobežojumiem, pērn īstenotas 13 talkas, lai uzlabotu dažādu biotopu stāvokli vai likvidētu invazīvās sugas. Pērn DAP saņēmusi ziņojumus par 453 dabā konstatētiem dižkokiem, pārsniedzot 2020.gada ziņojumu skaitu.

Kā arī jaunveidotajā Invazīvo sugu pārvaldniekā kopš maija saņemti jau teju 500 ziņojumi par invazīvajiem augiem un 309 ziņojumi par invazīvajiem dzīvniekiem.

Būtiski pieaudzis dabas tūrisma apjoms un apmeklētāju skaits īpaši aizsargājamajās teritorijās (ĪADT). Lai turpmāk varētu iegūt salīdzināmus datus, DAP papildus jau esošajiem uzstādījusi vēl 20 apmeklētāju skaitītājus dabā.

Sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu veiktie aprēķini liecina, ka apmeklējumu skaits ĪADT pārsniedz vismaz sešus miljonus gadā. Piemēram, oktobrī vien Lielā tīreļa laipā apmeklētāju skaita pieaugums, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, ir bijis 150%, pārsniedzot 15 000 apmeklējumu mēnesī.

Līdzīga aina vērojama arī dabas objektos citos reģionos - Kurzemē Kolkas Priežu takā, Vidzemē un arī Latgalē.

Ar dabas tūrismu saistīts arī viens no tipiskākajiem pārkāpumu veidiem, jo, augot pieprasījumam, tirgū parādījušies dabai nedraudzīgi piedāvājumi - beztaku pārgājieni, velo izbraucieni pa straujtecēm, individuālie pārgājieni pa teritorijām, kurās cilvēka atrašanās nav atļauta un citi.

Rezultātā vietumis konstatēta neapzināta dabas vērtību iznīcināšana, tāpēc DAP sākusi sarunas ar dabas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem šo pārkāpumu novēršanai.

Turpmākajos gados nozīmīgs izaicinājums Latvijai būs ES pasludinātā Zaļā kursa ieviešana. Proti, līdz 2030.gadam saskaņā ar ES valstu vienošanos dalībvalstīs jābūt 30% aizsargājamajām teritorijām gan jūrā, gan sauszemē.

Pašlaik Latvijas sauszemes teritorijā ir nepilni 12% aizsargājamo teritoriju, ja rēķina "Natura 2000" teritorijas, bet ja pieskaita Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu - 18%. Septiņas aizsargājamās jūras teritorijas aizņem 436 406 hektārus Latvijai piekrītošās jūras teritorijas.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ziņojumu, ka ar jaunas ES direktīvas palīdzību plānots apkarot noziegumus pret vidi, tādējādi sekmējot Eiropas Zaļā kursa apņemšanos un uzlabot vides aizsardzības efektivitāti.

Tai pašā laikā Latvijā tiek apstiprināts valsts budžets, kurā vides aizsardzībai ir atvēlēts vien 0,4% no valsts kopējā budžeta, norāda DAP. Šī ir vismazāk finansētā nozare, kā rezultātā ir pamatotas bažas par Latvijas spēju sekmīgi virzīties uz EK noteikto zaļo kursu, skaidro DAP pārstāve.

Piemēram, īstenojot regulārus monitoringus, ir iespēja gūt datus, kas ļauj pārliecināties par pieņemto lēmumu un rīcību ietekmi uz vidi. Divi visbūtiskākie monitoringi iezīmē negatīvu tendenci.

Proti, Lauku putnu indekss, kas parāda putnu skaita izmaiņas lauku ainavā, ik gadu samazinās, ļaujot secināt, ka pašreizējā lauksaimniecības politika negatīvi ietekmē vidi. Savukārt Meža putnu indekss, kas parāda putnu skaita izmaiņas mežos, pēdējos gados ir svārstīgs.