Gobzema un Šlesera demonstrāciju "uzraugs" Arnolds Babris Kremļa TV kritizē NATO klātbūtni Latvijā

Vēl 2002. gadā Arnolds Babris beidza dienestu vienā no valsts drošības iestādēm – Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

Nodaļa, kurā darbojās Babris, kurš šobrīd ir uzņēmējs un pārvalda AS “Brīvais vilnis”, strādāja ar organizēto noziedzību. Babris iepriekš vairākkārt mēģinājis veidot politiskus spēkus, taču pagaidām bez sekmēm.

Pēdējo gadu laikā uzņēmējs diezgan regulāri viesojas Krievijas propagandas medijos, tostarp “Sputnik”, kur kritizē Latvijā notiekošo. Viņš pats gan norāda, ka labprāt runā ar jebkuriem medijiem.

Šad tad to ir arī darījis, piemēram, viesojoties TV kanālā “Rīga TV24”, parādoties TV3 raidījuma “Nekā personīga” sižetos.

Latvijai esot jābūt buferim starp Krieviju un rietumiem

Krievijas valsts kontrolētā TV kanāla “Rossiya-24” 20. decembra vakara raidījumā “5-Studija” Babris ar raidījuma vadītāju Staņislavu Natanzonu, runājot par šī brīža ģeopolitiskajiem saspīlējumiem, īsu brīdi apspriež NATO klātbūtni Latvijā.

Raidījuma vadītāja ievirzīts, Babris piekrita, ka Latviju, kurā ir savests “tik ievērojams ārvalstu bruņoto spēku kontingents”, virza pretī karam.

Babris pēcāk min, ka Latvijai “ir jābūt buferzonai starp rietumiem un Krieviju” – neitrālai teritorijai, kurā uzturas vien mūsu pašu Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Turpinot Kremļa propagandas mediju radīto naratīvu par Latviju kā “NATO okupētu zemi”, raidījuma vadītājs Babrim jautā: “Vai šī ir tā neatkarība, par kuru Latvija savulaik cīnījusies?”

Attālinātā saruna droši vien būtu ilgāka, ja ne tiešraidē konstatētās problēmas ar signālu, kas iztraucēja pašmāju uzņēmējam un aktīvistam atbildēt uz jautājumu.

Vēl nesen šajā TV kanālā, raidījumā “60 Minūtes” tika jokots par iespējamiem Krievijas plāniem iebrukt Baltijas valstīs un Zviedrijā.

Kara tēma Kremļa kontrolētajos medijos šobrīd, ņemot vērā situāciju ar Ukrainu, ir dominējoša.

Uzkrītoši tuvs Šleseram un Gobzemam

Raidījums “Nekā Personīga” savulaik vēstīja, ka tieši Arnolds Babris ir bijis viens no organizatoriem-palīgiem pērn 10. oktobrī notikušajai Alda Gobzema sapulcei Esplanādē, pie Raiņa pieminekļa.

Uz to bija ieradušies vairāk nekā 1000 cilvēku, pēcāk no drošiem avotiem, starp citu, izskanēja, ka liela daļa sanākušo ir saistīti ar garīdznieka Alekseja Ļedjajeva draudzi “Jaunā paaudze”. Šo draudzi savulaik politiskiem mērķiem līdzīgā veidā izmantoja Ainārs Šlesers.

Babra kā viena no organizatoriem lomu raidījumam apstiprinājis pasākuma saskaņošanas iesniegums no Rīgas domes.

Arī pagājušā gada 12. decembra “tautas sapulcē”, kuras ietvaros Rīgā, krastmalā, protestējot pret Covid-19 ierobežojumiem un valdības darbu, sapulcējās tūkstoši, Arnolds Babris, spriežot pēc visa, bija viens no akcijas koordinatoriem.

Gobzems to apmeklēja vien īsu brīdi, tolaik vēl manāmi distancējoties no šāda veida publiskām izpausmēm.

Vasaras un rudens mijā savus protesta pasākumus sāka rīkot arī politikā no jauna ienākušais Ainārs Šlesers.

Arī šajos pasākumos bija pamanāms uzņēmējs Arnolds Babris, bieži vien klātienē pildot teju vai uzrauga lomu – organizējot vārda došanu sanākušajiem, mēģinot ierobežot dažādas provokatoriskas darbības utt.

Šādu pasākumu laikā Šlesers neatteicās no intervijām ar labi zināmiem Krievijas propagandas mediju – tostarp Sputniknewslv.com – pārstāvjiem, piemēram, Andreju Tatarčuku.

Šāda saruna notika arī nesenajā 13. decembra akcijā pie Rīgas pils, kur Babris gan netika manīts.

Darbu specdienestā beidzis neskaidros apstākļos

Taču pirmo reizi Arnolda Babra vārds plašāk izskanēja 2001. gadā, kad tā brīža Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (“Latvijas ceļš”) viņu un vēl dažus citus nodēvēja par specdienestos strādājošiem “gaļas kontrabandistu piesedzējiem”. Apgalvojumus pierādīt gan neizdevās.

Togad ceļā uz darbu tika nošauts VID Ludzas rajona nodaļas direktors Vjačeslavs Ļiscovs, un runāja, ka viņa rokās bijuši pierādījumi par šo kontrabandistu plāniem.

Drīz noskaidrojās, ka slepkavībai izmantotais ierocis pie noziedzniekiem nonācis no SAB, kuru tolaik vadīja Lainis Kamaldiņš.

Notikušajā esot iesaistīts arī tolaik par Latgales mafijas karali dēvētais Raitis Kononovs, ziņoja “Nekā personīga”.

Neoficiāli iepriekš izskanējis, ka Babris ir bijis viens no tiem Latvijas specdienestu darbiniekiem, ar kuriem sadarbību atteikuši ārvalstu partnerdienesti. Viņš pats gan to noliedz, sakot, ka darbu SAB pametis pēc paša vēlmes.

Pēc karjeras SAB Babrim bijuši biznesa sakari ar bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) virsnieku Juriju Šabašovu un baņķieri Valēriju Belokoņu, kura aģenta kartītē vēstīts – darbojies VDK 5. departamentā (cīņa pret ideoloģisko sabotāžu).

Pēc 12. decembra notikumiem krastmalā Babris bija viens no tiem, kuri ieguva iespēju Rīgas pilī aprunāties ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani.

NEPLP uzrauga TV kanāla saturu

Vēl 2019. gada augustā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), veicot programmu monitoringu un pārbaudot tajās izvietotā satura atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasībām, konstatēja, ka Krievijā reģistrētajā programmā “Rossiyskiy Informatsaionnyy Kanal” jeb “Rossiya-24” ziņu raidījuma ietvaros izplatīta informācija par Latvijas Republikas prezidentu Egilu Levitu un tā saturēja naida runu.

Ziņu raidījuma vadītāja cita starpā izplatīja šādu informāciju: “Jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits esot iesaistīts nacionālo minoritāšu diskriminācijā, tajā skaitā krievu. [..]”

Tolaik NEPLP konstatēja, ka minēto programmu Latvijā izplata 19 kabeļoperatori.

Latvijas likumdošana nosaka, ka par trešajās valstīs reģistrētu programmu izplatīto saturu atbildību uzņemas kabeļoperators.

Tādēļ NEPLP attiecīgi ierosināja 19 administratīvās lietas.

“Naida runu saturošam saturam Latvijas informatīvajā telpā nav vietas, un NEPLP arī turpmāk uzraudzīs Latvijai nedraudzīgu valstu programmas,” tolaik pauda NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.

Taču TV kanāls “Rossiya-24” ir Latvijā retranslējamo programmu sarakstā.

Jauns.lv sazinājās ar NEPLP un norādīja uz TV kanāla 6. decembrī raidītā raidījuma “60 minūtes” saturu, vaicājot, vai tas tiks izvērtēts.

“NEPLP sistemātiski un regulāri veic Latvijā retranslējamo TV programmu monitoringu, lai pārbaudītu, vai tiek ievēroti normatīvajos aktos noteiktie pienākumi un ierobežojumi. Tostarp uzmanība tiek pievērsta arī programmas “Rossiya-24” raidījumiem,” vispārīgi atbildēja NEPLP, vien piebilstot, ka arī tieši šis konkrētais raidījums tiek uzraudzīts pastiprināti no NEPLP Monitoringa departamenta puses.