Paaugstināta plūdu riska apstākļos atbildīgās iestādes monitorē situāciju

Pašlaik plūdu apdraudējuma novēršanā atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānam un savām kompetencēm iesaistās pašvaldības un tās sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citas lokālās struktūrvienības, ņemot vērā LVĢMC sniegto informāciju un prognozes.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumu un Valsts civilās aizsardzības plānu plūdu katastrofas pārvalda VARAM. Palielinoties plūdu apdraudējumam, gatavībā ir 2021. gada pavasara plūdu un palu laikā izveidotā operatīvā vadības grupa, kuru vada ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics un kuras sastāvā ir pārstāvji no LVĢMC un Valsts vides dienesta.

Ministrija norāda – ja plūdu apdraudējumi nemazināsies un tie radīs apstākļus, kas apdraud cilvēku dzīvības vai veselību, nodara kaitējumu vai rada apdraudējumu videi vai īpašumam, kā arī rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus, plūdu gadījumā koordinētas rīcības nodrošināšanai starp institūcijām tiek iesaistīti arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Nacionāliem bruņotajiem spēkiem, AS "Latvenergo" un attiecīgajām pašvaldībām.

VARAM valsts sekretārs, operatīvās vadības grupas vadītājs Edvīns Balševics: "Mēs ik dienu sekojam līdzi situācijai. Ārkārtējas situācijas gadījumā esam gatavi iesaistīt visas nepieciešamās institūcijas un uzsākt Valsts civilās aizsardzības plānā paredzētos plūdu novēršanas pasākumus. Būtiska ir arī iedzīvotāju vērība, tādēļ tos, kuriem ir īpašumi netālu no upēm, aicinu ik dienu sekot līdzi LVĢMC prognozēm."

Šobrīd LVĢMC rīcībā esošā informācija liecina, ka upju notece ir strauji palielinājusies, ko ir veicinājis pagājušās nedēļas siltais laiks un nokrišņi. Līdz ar to ūdens līmenis ūdenstilpēs sāka paaugstināties. Atkusnis bija pietiekami ilgstošs, tādēļ ledus, kas upēs izveidojās tikai decembra sākumā, sāka sairt un iet. Ledus iešanas laikā ūdens līmeņu svārstības bija krasas, veidojās sastrēgumi, daudzviet applūda upju palienes un zemākās vietas.

Jau 14.decembrī applūda palienes un zemākās vietas Daugavā pie Jēkabpils. Pakāpeniski sastrēgums izskalojās, bet 20. decembrī sastrēgums saglabājas pie Pļaviņām. Šobrīd pēdējās diennakts laikā ūdens līmenis šajā posmā lēnām pazeminās. Daugavas lejteces baseina upēs – Ogrē, Lielajā Juglā, Mazajā Juglā u.c. –  arī gāja ledus, applūda palienes un zemākās vietas. 15. decembrī ledus iešana iesākās arī Lielupē, veidojās ledus sastrēgums, kas pakāpeniski virzījās uz leju. Šodien, 20. decembrī, tas atrodas lejpus Jelgavas. Gaujas baseina upēs, kas atrodas vairāk Latvijas centrālajā daļā, ledus iešana sākās 16.-17. decembrī. Gaujā lejpus Siguldas ir izveidojušies ledus sablīvējumi, kuru ietekmē arī applūst palienes un zemākās vietas.

Lai arī Kurzemes upēs atkusnis iestājās visagrāk, ledus upēs bija izveidojies tikai kā piesalas gar krastiem, tāpēc ūdens līmeņa svārstības upēs bija galvenokārt no kūstošā sniega un nokrišņiem, būtisku teritoriju applūšanu neizraisot.

LVĢMC ziņo, ka tuvākajās dienās pastiprināsies sals. Upēs atsāksies ledus veidošanās. Lēnākos upju posmos  gar krastiem veidosies piesalas, bet upju vidusdaļā un straujākos posmos sāks veidoties vižņi, to veidošanās būs intensīva. Vižņi uzkrāsies augšpus ledus segas vai sastrēgumiem, kas joprojām ir saglabājušies Lielupes lejtecē, Ogres lejtecē, Gaujas lejtecē, Pļaviņu ūdenskrātuvē un citās upēs. Tuvākajās dienās upju notece samazināsies, bet, ledus sablīvējumos uzkrājoties vižņiem, ūdens līmeņi var strauji palielināties. Augšpus jau esošajiem ledus sablīvējumiem, palienes un zemākās vietas aizvien vēl būs applūdušas, tomēr pastāv iespēja, ka atsevišķos upju posmos tuvākajās dienās applūdīs vēl jaunas teritorijas.