Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

 

"Mēs esam vainīgi, pret mums ir pretenzijas" Covid-19 sertifikāta uzrādīšana lielveikalos izvērtusies jaunā problēmā 27

Sabiedrība
2021. gada 29. novembrī 10:54 2021. gada 29. novembrī 10:54
  Jauns.lv
Apsardzes bizness Latvijā nonācis epidemioloģiskās kontroles priekšgalā. Tieši apsargi satiek pircējus veikalos un viņiem nākas uzklausīt pretenzijas no cilvēkiem, kurus pēc likuma laist iekšā nedrīkst. Turklāt nozarē ir nopietns personāla trūkums.

Tirdzniecības centrā "Rīga Plaza" pie ieejas notiek QR koda pārbaude. Daži, īpaši vecākā gadagājuma ļaudis, dokumenta vietā uzrāda pases kopiju. Viņus veikalā neielaiž.  

Viena no izplatītākajām problēmām tirdzniecības centros esot tā, ka apmeklētāji personas apliecinoša dokumenta vietā uzrāda autovadītāja tiesības. Apsargs šos cilvēkus veikalā neielaiž un tāpēc bieži izceļas konflikti, vēsta "rus.lsm.lv".

Kāds vīrietis uzrādījis autovadītāja apliecību un apsargs viņu iekšā neielaiž, tomēr viņš centies iekļūt pa citām durvīm, bet neveiksmīgi. "Citos veikalos viņus ielaiž ar autovadītāja apliecību, bet mēs esam vainīgi, pret mums ir pretenzijas," saka apsargs Edgars Pauliņš.

Apsardzes kompānijas vadība cenšas biežāk mainīt darbiniekus QR kodu pārbaudei, jo cilvēki ātri izdeg pastāvīgo konfliktu dēļ. "Daudzos gadījumos mūsu darbiniekiem jāklausās ir viss, ko apmeklētāji domā par šo situāciju. Un tas nav tik vienkārši," skaidro apsardzes kompānijas "Grifs AG" valdes loceklis Ainars Bundulis.

Epidemioloģiskās kontroles nepieciešamības dēļ praktiski visos "zaļās zonas" tirdzniecības punktos pieprasījums pēc apsargiem ir vairākkārt pieaudzis. Nozarē izjūt asu personāla deficītu.

"Pirmkārt, trūkst personāla, lai pildītu pienākumus – mēs ļaujam darbiniekiem strādāt papildus darba stundas, kas tiek apmaksātas divkārši un mums tas ir dārgi," piebilda Bundulis.

Pēc Apsardzes firmu asociācijas datiem, šobrīd nozarē trūkst no 10 līdz 20 procentiem vajadzīgā personāla. Problēmu varētu atrisināt ārvalstu darbaspēks, taču tam neesot valsts atbalsta.

"Celtnieks var atvest darbinieku no citas valsts, bet apsardzes firma nevar, jo likums paredz, ka apsargam jārunā lavtiešu valodā. Mums ir tikai atsevišķas pozīcijas, kurām var piesaistīt šādus darbiniekus, bet tas ir minimāls apjoms. Piemēram, operatīvās pults vadība," skaidro Latvijas Drošības asociācijas valdes loceklis Arnis Vērzemnieks.

Tāpat par apsargu nevar pieņemt visus pēc kārtas. Pretendentam nepieciešams apsarga sertifikāts, pat ja viņš vienkārši skenēs QR kodu. 

Citi šobrīd lasa

Olimpiskā hokeja dīvainības: pat neizkļūstot no grupas, varēs kļūt par olimpiskajiem čempioniem 2
Krievija Ukrainā regulāri organizē viltus izsaukumus par ievietotiem spridzekļiem, apgalvo drošībnieki 6
Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis
Skatīt visus komentārus