Havela balva un Vardanjans: kur beidzas cilvēktiesības un sākas politiskais PR
Kremļa rokaspuisis Rubens Vardanjans, kurš līdz 2023. gadam bija prokrieviskā separātiskā veidojuma Karabahā vadītājs, ir izvirzīts 2026. gada Vāclava Havela cilvēktiesību balvai. Pašlaik viņš izcieš sodu par terorismu un kara noziegumiem.
Runa ir par Eiropas Padomes ikgadējo cilvēktiesību balvu, ko piešķir Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (PACE). Gandrīz pirms gada šī pati struktūra runāja par Vardanjana saitēm ar Krieviju un aicināja noteikt pret viņu sankcijas. Tagad viņam faktiski var tikt dota iespēja izmantot Eiropas platformu savai leģitimācijai. Šāds solis būtu nopietna politiska kļūda, īpaši ņemot vērā Vardanjana pretrunīgo reputāciju.
Vardanjans ir pazīstams kā Krievijas ofšoru kompānijas “Troika Dialog” dibinātājs un vadītājs. Saskaņā ar OCCRP (Organized Crime and Corruption Reporting Project) pieejamo informāciju caur šo kompāniju tika pārskaitīti līdzekļi ietekmīgiem cilvēkiem Krievijas Federācijā, tostarp Putina tuvākajam lokam. 2019. gadā 22 Eiropas Parlamenta deputāti aicināja ES noteikt sankcijas pret Krievijas elites “maku”. 2022. gada janvārī Vardanjans līdz ar citiem Putinam pietuvinātiem cilvēkiem tika iekļauts jauno ASV sankciju projektā.
2023. gada janvārī britu parlamenta deputāts no Konservatīvās partijas Bobs Blekmens nāca klajā ar nepārprotamu paziņojumu: “Rubenu Vardanjanu uz Karabahu pārcēla Krievija. Mums jāsaprot, ka tas ir cilvēks, pret kuru noteiktas sankcijas saistībā ar Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā. Viņa uzņēmumi tika sekmīgi izmantoti un bija iesaistīti militārās klātbūtnes paplašināšanas procesā Ukrainā un Karabahā.” Pats Vardanjans pat nemēģina norobežoties no “Maskavas aģenta” zīmoga. Visās savās intervijās viņš demonstratīvi atsakās nosodīt Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Izvirzīšana Havela balvai izskatās pēc kārtējā Vardanjana PR komandas mēģinājuma mainīt viņa publisko tēlu un pasniegt viņu kā “cilvēktiesību aizstāvi”, nevis starptautiska mēroga noziedznieku, kāds viņš patiesībā ir. 2024. gadā Krievijas aģentu mēģināja nominēt Nobela Miera prēmijai par “miera iniciatīvu attīstīšanu”. Toreiz CNN Čehijas nodaļa rakstīja: “Kremļa propagandisti vēlas izmantot Nobela komitejas starptautisko svaru un attīrīt Vardanjanu Rietumu acīs.”
Tomēr vairāk nekā 120 Latvijas, Lietuvas, Rumānijas un Ukrainas deputātu asā reakcija, kā arī starptautiskās preses kritika neļāva īstenot šo scenāriju. Deputāti uzstāja: “Mēs uzskatām par nepieļaujamu un grotesku Miera prēmijai nominēt cilvēku, kurš atbalsta terorismu un separātismu, ir iesaistīts korupcijas skandālos, ir Krievijas agresijas sponsors postpadomju teritorijās un Ukrainas ienaidnieks.”
Tagad Eiropas institūcijām vēlreiz jāparāda konsekvence un tās nedrīkst pieļaut, ka ES platforma tiek izmantota Kremļa kara mašīnas interesēs. Vāclava Havela vārdā nosauktajai balvai jāpaliek par simbolu cīņai par cilvēktiesībām, nevis instrumentam tēla reabilitācijai cilvēkam ar apšaubāmu pagātni.
Nikolai Marchenko, starptautisko lietu žurnālists (Bulgārija)
