Pagaidu žogs uz robežas ar Baltkrieviju gandrīz ir pabeigts; rosinās ierīkot vēl papildu žoga posmu
Būvnieki gandrīz ir pabeiguši ierīkot uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagaidu dzeloņstiepļu žogu, tikmēr Iekšlietu ministrija (IeM) plāno rosināt vēl papildu 22,8 kilometrus gara žoga posma būvniecību, noskaidroja aģentūra LETA.
Nodrošinājuma valsts aģentūras preses pārstāve Vendija Pikše-Kučma apliecināja, ka jāpabeidz vēl 1,6 kilometrus gara žoga ierīkošana no gandrīz 37 kilometriem. To plānots pabeigt piektdien, 26. novembrī.
Līdz tam vēl būvniekam jāapseko, vai nav kādi bojājumi jau ierīkotajā žogā.
Atbilstoši līgumam žoga pabeigšanas termiņš bija 6. decembris.
Savukārt IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs aģentūrai LETA apstiprināja, ka saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegto informāciju ir vietas, kur būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve. Kopumā papildu žogu iecerēts izbūvēt vēl 22,8 kilometru garumā.
Kā top dzeloņdrāšu žogs uz Latvijas un Baltkrievijas robežas
IeM gatavos ziņojumu valdībai par šādu priekšlikumu, līdz ar to patlaban nav zināms, cik liels finansējums būs nepieciešams šim mērķim.
Jau ziņots, ka pēc aptuveni 3,7 miljonu eiro vērtā pagaidu žoga izbūves plānots būvēt pastāvīgo žogu. Valdība nesen atbalstīja un Saeima pieņēma Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto likumprojektu, kas paredz Latvijas austrumu robežas izbūves organizēšanu uzticēt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).
Kariņš apmeklē Latvijas-Baltkrievijas robežu
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11. augusta līdz 10. novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10. februārim.
Amatpersonas iepriekš norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.
