Bulgārijā sākušās parlamenta vēlēšanas - aptaujās vadībā prokrieviskais līderis
Bulgārijas iedzīvotāji svētdien balsos jau astotajās parlamenta vēlēšanās pēdējo piecu gadu laikā. Tajās favorīts ir prokrieviskais politiķis un bijušais valsts prezidents Rumens Radevs.
Radevs ir eiroskeptiķis un bijušais pilots, kas iebilst pret militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai Krievijas uzsāktajā karā. Viņš no Bulgārijas prezidenta amata atkāpās janvārī, lai kandidētu vēlēšanās, kas tika izsludinātas pēc tam, kad masveida protestu laikā decembrī tika gāza iepriekšējā valdība. Protesti sākās pēc tam kad Bulgārijas valdība jaunajā valsts budžetā paredzēja nodokļu paaugstināšanu un lielākas sociālās iemaksas.
Solījumi veicināt valstī stabilitāti un ievērojama mediju kampaņa ir palielinājusi Radeva popularitāti nogurušo vēlētāju vidū, kurus vairāk satrauc dzīves dārdzība pēc eiro ieviešanas un valsts nodokļu pieaugums nekā Radeva aicinājumi tuvoties Maskavai.
“Mēs patiešām, patiešām ceram, ka kaut kas valstī mainīsies un ka šie mūsu korumpētie valdnieki tiks nomainīti,” medijiem pauda 82 gadus vecā pensionāre Temenužka Vaseva. “Es uzticēšos jaunam cilvēkam politikā,” norādīja 37 gadus vecais valsts ierēdnis Georgijs Božkovs, kurš pauda satraukumu par pieaugošajiem rēķiniem. “Ja pie apvāršņa parādas kaut kas jauns, mums vajadzētu to izmēģināt.”
Piektdienas sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka Radeva partija “Progresīvā Bulgārija” vēlēšanās iegūtu ap 35% atbalstu. Ja tas apstiprināsies, tas būs viens no pārliecinošākajiem vienas partijas rezultātiem pēdējo gadu laikā, tomēr tas joprojām būs nepietiekams skaits, lai iegūtu parlamentāro vairākumu.
Šie rādītāji atspoguļo pieaugošu neapmierinātību ar ilggadējo GERB partijas dominanci, kuru vada bijušais premjerministrs Boiko Borisovs. Viņa vadītā partija pašlaik aptaujās ir otrajā vietā ar aptuveni 18% atbalstu. Tikmēr viens no iespējamajiem koalīcijas partneriem ir proeiropeiskā alianse “Mēs turpinām pārmaiņas – Demokrātiskā Bulgārija” (PP-DB), kas arī uzsver reformu nepieciešamību valstī.
Kritiķi norāda, ka Radevs daļēji ir atbildīgs par pretrunīgi vērtētiem lēmumiem, ko pieņēma pagaidu valdības, kuras viņš iecēla prezidentūras laikā kopš 2016. gada. To vidū ir 2023. gada gāzes darījums starp Turcijas valsts uzņēmumu “Botas” un Bulgārijas “Bulgargaz”, kas valstij radīja zaudējumus un pēc kura tika uzsākta izmeklēšana.
Kopš komunisma sabrukuma 1989. gadā Bulgārija ir strauji attīstījusies un 2007. gadā pievienojās Eiropas Savienībai. Dzīves ilgums valstī ir ievērojami pieaudzis, bezdarbs ir zemākais ES, unvalsts ekonomika ir kļuvusi stabilāka pēc pievienošanās eirozonai. Tomēr Bulgārijā joprojām plaši izplatīta ir korupcija, tostarp vēlēšanās, kur balsu pirkšana ir bieža parādība. Bulgārija 2025. gada “Transparency International” Korupcijas uztveres indeksā ieņēma 84. vietu — sliktāko rādītāju ES kopā ar Ungāriju.
