Par rupekli, kurš izteica draudus Pūcem, policijā jau iepriekš saņemti vairāki iesniegumi

Pirms nedēļas sociālajos tīklos plašu auditoriju sasniedza video, kurā Sondars Vecrīgā uz ielas nejauši sastapa Saeimas deputātu Pūci (A/P). Viņš politiķim sekoja, viņu rupji lamāja un to visu translēja interneta tiešraidē.

“Tici man. Tad, kad jūsu termiņš beigsies, gan jūsu radus atradīs, gan draugus. Jūs visi tiksiet tiesāti un [tiks piespriests] augstākais soda mērs. Es ceru, ka uz to laiku mēs arī atjaunosim pakāršanu jeb nošaušanu,” sekojot Pūcem, sacīja Sondars. 

Tajā pašā dienā līdzīgus izteikumus Sondars, skrienot pakaļ, veltīja finanšu ministram Jānim Reiram (JV): “Atceraties, jums nebūs laika aizbēgt. Es palūgšu no savas puses, un domāju, ļoti daudzi tautā piekritīs, piemērot jums augstāko soda mēru.”

Vēlāk savā “YouTube” kanālā Sondars rupjo izrunāšanos skaidroja ar to, ka deputāts Pūce viņu uzvilcis, jo grūstījies. To gan video nevar redzēt, un Pūce pats mums atbildēja, ka noteikti Sondaru nav grūdis. Savukārt ar Reiru, kā Sondars uzskata pats, komunicējis solīdi. 

Pēc tam, kad video kļuva populārs un deputāts uzrakstīja iesniegumu, policija uzsāka kriminālprocesu par huligānismu un papildus par narkotiku glabāšanu.

“Policisti šo personu, kas draudēja un uzvedās agresīvi, identificēja. Mēs noskaidrojām viņa atrašanās vietu, un viņš tika arī aizturēts. Pie viņa tika izņemts arī maisiņš ar augu izcelsmes vielu, kas, iespējams, ir marihuāna, bet tas tiks skaidrots ekspertīzēs,” sacīja policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte.

Aizskāris vēl daudzus

Šī nav pirmā reize, kad par “jūtūberi” Sondaru ziņo policijai. Taču līdz šim krimināllikuma pārkāpumus viņa uzvedībā nekonstatēja. 

Pirms diviem gadiem viņš uzmācīgi centās sazināties ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica”, saistībā ar publikācijām. Zvanījis, rakstījis un sūtījis ziņas, ka žurnālistēm būs jāatbild par vārdiem, ka satiks uz ielas, ka tiks klāt, apsaukājis necenzētiem vārdiem. Sondars arī ieradās “Re:Baltica” birojā ar sēru vainagu. 

“Pēc tam policija to visu izmeklēja, un secināja, ka kriminālprocesam nav pamata, jo nav bijis reāls, fizisks apdraudējums,” atceras “Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe.

Valsts policija uzskatīja un prokuratūra piekrita, ka vajāšana no Sondara puses nav notikusi un ka šādi viņš pauž savu pārliecību.

Pēc lietas izbeigšanas, ziņu sūtīšana turpinājusies, un ar viņa agresīvo izturēšanos saskārās arī citi mediji. Gada sākumā Sondars ar domubiedriem izaicinoši izturējās, ieraugot Latvijas Televīzijas automašīnu. Viņš arī traucēja LTV filmēšanas grupai, piemēram, atspoguļot politiķa Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Brīvības pieminekļa. 

Saķeršanās ar Sondaru bijusi arī Rīga TV24 žurnālistam Aivim Ceriņam: “Mūsu konflikts bija tāds, ka es nācu no pastaigas, viņš nāca pretī, es viņam lūdzu netuvoties, viņš nāca klāt, es viņu pastūmu malā un gāju tālāk. Par to bija viņa iesniegums par mani, ka es viņam esmu uzbrucis.”

Ceriņš stāsta, ka pēc tam Sondars viņam izteicis draudus gan feisbuka tiešraidēs, piemēram, par rīkles pārgriešanu, kas gan vēlāk izdzēstas, gan gribējis satikt uz ielas pirms raidījuma, gan sūtījis ziņas. Vienā no vēstulēm Sondars rakstīja, ka “tu ēterā tiksi neitralizēts, ja pastiepsi roku manā virzienā” un ka “tava p***a varēs ar tavu sīko smerdeli to tiešraidē skatīties.”

Žurnālista iesniegumu par Sondaru policija atmeta atpakaļ kā nepamatotu.

“Pēc visa šī man pat nav tik daudz nepatīkama komunikācija ar pašu agresoru, kurš rakstīja man visas tās īsziņas – pārgriez sev vēnas, kuce, utt, bet man ir ļoti nepatīkami komunicēt ar policiju,” stāsta Spriņģe.

Saziņu netraktē kā vajāšanu

Pirms divām nedēļām prokuratūra pievienojās policijas secinājumiem, ka kriminālprocess nav sākams. Rīgas austrumu prokuratūras prokurore D.Cīrule secināja, ka Sondara pielietotie izteiksmes līdzekļi un forma reizēm ir nepieklājīga, aizskaroša un morāli nepieņemama, bet šo saziņu nevar traktēt kā vajāšanu. 

“Sondara saziņa ar žurnālisti var tikt vērtēta kā nevēlama saziņa, taču dotajā gadījumā iztrūkst subjektīvā puse, proti, nodoms iedvest bailes. (..) Turklāt Krimināllikumā nav paredzēta kriminālatbildība par pieklājības normām neatbilstošu saziņu,” rakstīja prokurore.

Sondars nav visredzamākais dažādu protesta akciju dalībnieks, un ja nebūtu verbālais uzbrukums Saeimas deputātam Pūcem, iespējams, daudziem tā arī palikti nezināms, domā dezinformācijas pētniece Nika Aleksejva.

“Viņš šādas aktivitātes veic jau ilgi. Par agresiju runājot, manuprāt, tā ir kāpinājusies, jo ir redzams, ka ir nepieciešamība pievērst sev lielāku uzmanību,” pauž Aleksejeva.

Meklē dalībniekus troļļu fermai

Nedēļā pirms aizturēšanas Sondars feisbukā publicēja ziņu, ka meklē cilvēkus, kas gatavi piedalīties viņa troļļu fermas veidošanā, ar ko parasti saprot anonīmu interneta kontu uzturēšanu.

“Tā ir pirmā reize, kad mēs piefiksējam tādu ļoti atklātu uzsaukumu veidot viltus kontus un to saukt par troļļu fermu, jo parasti tas tiek organizēts un tad mēs atklājam pašus troļļus, identificējam jau šos tīklus. Šeit mēs redzam pirmo soli,” stāsta pētniece.

Ņemot vērā, ka Sondars jau iepriekš nonācis policijas redzeslokā gan par administratīviem, gan krimināla rakstura pārkāpumiem, un ir iepriekš sodīts – par ko tieši, policija neatklāj, – viņu gribēja paturēt apcietinājumā, bet tiesa nepiekrita. 

Atbildot uz “de facto” jautājumiem, Sondars pirms nedēļas sākto kriminālprocesu nodēvēja par mēģinājumu viņu iebiedēt. Viņš apgalvoja, ka draudi – likuma izpratnē – no viņa mutes nekad neesot izskanējuši. Bet politiķu, policistu un žurnālistu virzienā viņš esot izteicis reālus faktus.