Balstvakcināciju plašākām sabiedrības grupām vajadzētu sākt, ja netiek ietekmēta primārā un senioru vakcinācija
Šobrīd vakcinācijas jaudas ir ļoti noslogotas, taču brīdī, kad tās atkal būs pietiekamas, ir lietderīgi apsvērt citu iedzīvotāju grupu balstvakcināciju, pēc šodien notikušās Imunizācijas valsts padomes (IVP) sēdes norādīja tās priekšsēdētāja profesore Dace Zavadska.
Kā informēja IVP pārstāve Šarlote Konova, IVP kārtējās sēdes galvenais temats bija balstvakcinācija. Sēdē tika izstrādātas balstvakcinācijas pagaidu rekomendācijas, kas pamatojas uz pašreizējo Latvijas epidemioloģisko situāciju un šobrīd pieejamo zinātniski apstiprināto informāciju.
Sēdē esot analizēts, vai, kad un kādām sabiedrības grupām būtu nepieciešams sākt balstvakcināciju jeb trešās devas saņemšanu, tāpat tika uzsvērts, ka balstvakcinācija nevar būt obligāta, tai skaitā lai saņemtu digitālo sertifikātu.
"Vairāku pētījumu dati rāda, ka balstvakcinācija jeb trešā deva uz laiku atkal paaugstina vakcīnu efektivitāti attiecībā uz saslimstību un vīrusa transmisiju. Taču vienlaikus ir nepieciešams izvērtēt balstvakcinācijas ieguvumus un riskus, vakcinējot to sabiedrības daļu, kurai Covid-19 nerada nopietnu veselības apdraudējumu," norāda Zavadska, piebilstot, ka tāpēc pagaidām cilvēkiem, kas jaunāki par 30 gadiem un ir bez nopietnām blakusslimībām balstvakcinācija visā populācijā nebūtu rekomendējama. Izņēmums šajā vecuma grupā varētu būt augsta riska profesijas, piemēram, kurām ir ilgstošs kontakts ar slimiem vai nevakcinētiem cilvēkiem, atzīmē profesore.
Tādējādi IVP balstvakcināciju nerekomendē visiem.
Tāpat sēdē uzsvērts, ka brīdī, kad balstvakcinācija tiks sākta plašākai sabiedrībai, tās laikā nepārtraukti būtu jāprioritizē iedzīvotāju grupas, jo balstvakcinācijas programmas mērķis ir novērst hospitalizāciju, smagu saslimšanu un nāvi tajās sabiedrības grupās, kur, balstoties uz pierādījumiem, ir zināms, ka primārā imunizācija varētu vairs nenodrošināt optimālu imūno aizsardzību.
Tomēr sēdes laikā vairākkārt esot akcentēts, ka arvien absolūta prioritāte gan katra individuālās veselības, gan sabiedrības epidemioloģiskās situācijas labā ir nodrošināt nepārtrauktu un viegli pieejamu primāro vakcināciju, secīga prioritāte - sabiedrības vakcinācijai pret Covid-19 ir nodrošināt senioru un imūnsupresēto pacientu balstvakcināciju un tās ātru un vieglu pieejamību.
"Pēdējā laika pētījumu un valstu novērojumu dati pārliecinoši parāda, ka laika gaitā vakcīnu efektivitāte pret vienkāršu saslimstību un transmisiju samazinās, tajā pašā laikā saglabā augstu efektivitāti pret hospitalizāciju, smagu slimības gaitu un mirstību, kas vienmēr ir bijis vakcinācijas galvenais mērķis," skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.
Vienlaikus, viņš norāda, ka ļoti augstas saslimstības apstākļos, kā tas šobrīd vērojams Latvijā, saslimstības pieaugums un transmisija vakcinēto cilvēku vidū var ietekmēt slimības ierobežošanu, kā arī mazināt profesionālo pienākumu un citas svarīgas sociālās funkcijas.
Pēc IVP pārstāves sniegtās informācijas, vairāku pētījumu dati rāda, ka balstvakcinācija jeb trešā deva vismaz uz kādu laiku atkal paaugstina vakcīnu efektivitāti attiecībā uz saslimstību un vīrusa transmisiju. Tādēļ, gan nākot klāt zinātniskajiem datiem par balstvakcinācijas radīto ietekmi, gan vakcinācijas jaudu atbrīvošanās gadījumā ir apsverama un plānojama pakāpeniska to iedzīvotāju balstvakcinācija, kuriem pēc otrās vakcīnas devas ar "Pfizer"/"BioNTech" vai "AstraZeneca" ir pagājuši vismaz seši mēneši vai seši līdz astoņi mēneši pēc "Moderna" otrās deva saņemšanas.
Saskaņā ar IVP pausto balstvakcinācija noteikti nepieciešama arī vienu devu "Johnson&Johnson" vakcīnu saņēmušajiem. Balstvakcinācijai šajā gadījumā būtu jānotiek jau pēc diviem līdz trīs mēnešiem. Balstvakcinācijas programma būtu jāsāk ar gados vecāko iedzīvotāju grupām, pacientiem ar hroniskām slimībām vai augsta profesionāla riska darbiniekiem, secināts IVP sēdē.
Vienlaikus Zavadska vērš uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt ne tikai balstvakcinācijas ieguvumus, bet arī riskus. "Ir svarīgi un nepieciešams izvērtēt balstvakcinācijas ieguvumus un riskus, vakcinējot to sabiedrības daļu, kurai Covid-19 nerada nopietnu veselības apdraudējumu. Tāpēc pagaidām cilvēkiem, kas jaunāki par 30 gadiem un ir bez nopietnām blakusslimībām, balstvakcinācija visā populācijā nebūtu rekomendējama," atzīmē profesore.
