"Piedodiet man, krievu tautieši." Girss paziņo, ka aiziet no politikas
Skandalozais krievvalodīgo un nepilsoņu aizstāvis, partijas „Par dzimto valodu" aktīvists Illarions paziņojis, ka aiziet no Latvijas politiskās skatuves. Odiozais politiķis pēdējos gados izcēlies ar ekstrēmiem paziņojumiem un pirms pāris dienām arī pieprasījis Latvijas pilsonības vietā viņam piešķirt nepilsoņa statusu.
Girss sava kolēģa, arī krievvalodīgo tiesību radikālā aizstāvja Jevgēņija Osipova, rediģētajā interneta vietnē zarya.lv publicējis paziņojumu, kurā teikts:
„Esmu nolēmis aiziet no Latvijas politikas. Šis lēmums nāca grūti, daudz grūtāk nekā iesaistīties Latvijas politikā. Bet es nevaru aiziet angļu stilā – neatvadoties. Es esmu krievs. Piedodiet man, krievu tautieši, ka es vairāku gadu laikā, kurā aizstāvēju jūsu godu un tiesības Latvijā, nespēju rast atbalstu, bez kura būtiskas pārmaiņas uz labo pusi nav iespējamas.”
Tālāk viņš arī lūdz piedošanu latviešiem, ka nav spējis latviešu sirdis un prātus ar aicinājumiem uz tautu draudzību un pret rusofobiju.
Girss uzsver, ka politikā nav meklējis izdevīgumu, bet izvirzījis tikai politiskas prasības: pilsonību nepilsoņiem, krievu valodai valsts valodas statusu, iestāties pret nacismu un pret NATO! „Atklāti un godīgi iestājos par Latvijas izaugsmi, nebaidoties no pretiniekiem un draudiem savai personiskajai drošībai,” klāsta Girss, kurš nu spiests atzīt, ka nu vairs nespēj uzrunāt tautu un cīnīties pret saviem pretiniekiem, tostarp Drošības policiju un tās atbalstītāju – partiju „Saskaņa”.
Viņš vairs Latvijā neuzstāsies kā politiķis, bet tomēr patur tiesības paust savu personisko viedokli kā „kritiķis un eksperts”. Paziņojuma noslēgumā viņš pateicas saviem atbalstītājiem, kuru diemžēl ir ļoti maz.
Girss sadedzina Latvijas pasi un dibina gūstekņu līgu
Jāteic, ka Girss, aizejot no Latvijas politikas, aiz sevis nodedzinājis teju visus tiltus, kas viņu saista ar Latviju. Girss pirms mēneša publicēja video, kurā redzams, kā viņš sadedzina savu Latvijas pilsoņa pasi.
Viņš Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniedzis oficiālu iesniegumu, atsakoties no Latvijas pilsonības un pieprasot piešķirt nepilsoņa statusu. Iesniegumā viņš uzsvēris, ka viņam „ir pretīga Latvijas pilsonība, kur latviešu neonacisma simbolikai tiek piešķirts valsts simbola statuss”. Šāds secinājums viņam radies pēc tam, kad ticis notiesāts Jevgēņijs Osipovs par „it kā valsts karoga zaimošanu”. Tas bijis „pēdējais piliens viņa pacietības traukā”. Viņš skaidroja, ka Latvijas pilsoņa pases dedzināšanas akts ir protests pret Latvijā esošo nepilsoņu politiku.
Jautāts par to, vai viņš maksās likumā noteikto sodu par tīšu personu apliecinoša dokumenta bojāšanu, Girss norādīja, ka viņam nav problēmu ar sodiem un viņš tos samaksās. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts, ka par tīšu personu apliecinoša dokumenta bojāšanu var uzlikt naudas sodu līdz trīsdesmit pieciem eiro.
Pirms tam jūnija beigās Illarions Girss Rīgā, parkā iepretim Ministru kabinetam, piedalījās vairāku prokrievisko aktīvistu jaunās biedrības „Latvijas Sirdsapziņas gūstekņu līga” dokumentu parakstīšanā. Dalībnieki uz policijas aizrādījumiem par to, ka dokumentu parakstīšana klasificējama kā sapulce vai kāds cits pulcēšanās veids, kuram būtu nepieciešams Rīgas domes saskaņojums nereaģēja. Policijai nācās pārtraukt nesankcionēto pulcēšanos.
Jāatgādina, ka Girss plašāku popularitāti ieguva pirms kādiem četriem gadiem. Tad viņš kopā ar Vladimiru Lindermanu centās apšaubīt Satversmē rakstīto, ka latviešu ir vienīgā mūsu valsts valoda.
Pirms tam viņš klusu darbojies kā jurists un biznesmeņu pārstāvis un par šo dzīves posmu viņš runā nelabprāt. Viņš kā jurists apkalpojis lielus klientus, bet pēc Girsa iesaistīšanās politikā, teju viņi visi atteikušies no viņa pakalpojumiem.
Kādā intervijā Girss izteicies, ka pirms krievu valodas referenduma rīkošanas gribējis emigrēt uz Kanādu, Austrāliju vai Jaunzēlandi, jo nevēlējies šeit, Latvijā, veidot ģimeni un „dzīt saknes”.
Illarions Girss sadedzina Latvijas pilsoņa pasi
