Kas musina valsts iestāžu darbiniekus šonedēļ streikot?

“21.10.21. cīnāmies visi kopā par cilvēku tiesībām!” - šāds teksts atrodams oficiālās “Brīdinājuma streika” mājaslapas galvgalī.

Tīmekļa vietnē pausts, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāji esot novesti “zemākajā punktā kopš valsts neatkarības atgūšanas”. Cilvēki esot nospiesti pie zemes ar “absurdiem un diskriminējošiem” valdības lēmumiem.

Diskriminējot arī vairāku uzņēmumu vadība. Tā tas nedrīkstot turpināties, un tādēļ tie, kuri domā līdzīgi, tiek aicināti uz vienas dienas “brīdinājuma streiku”.

Šeit, protams, runa par valdības lēmumiem, kuri pieņemti ar domu veicināt sabiedrības imunizāciju pret Covid-19, kā arī uzņēmumiem, kuri pieprasa saviem darbiniekiem vakcinēties.

Streika komitejā un atbalstītāju vidū ir arodbiedrības, dažādu nozaru uzņēmēji, sabiedriskie aktīvisti un studentu organizācijas, rakstīts tīmekļa vietnē.

Taču šāds lakonisks un vispārīgs streika organizatoru apraksts ir pagalam nepilnīgs un noklusē lielu daļu saistošas informācijas, kas varētu mainīt potenciālo streikotāju lēmumu – piedalīties vai tomēr nepiedalīties šajā sarīkojumā.

Šoreiz tik tiešām ir iemesls rūpīgāk palūkoties uz šī streika komitejas pārstāvjiem, jo šīs kustības pamatā ir nepamatoti solījumi, ka personas, kurām nevakcinēšanās dēļ draud darba uzteikums, varēs saglabāt darbu, ja vien darīs, kā viņiem liek.

Aglonas domnieks, kuram bija kašķis ar Kalvīti

Iespējams, aglonieši atminēsies kādu pagasta padomes bijušā deputāta un kādreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša strīdēšanos vēl 2006. gadā.

Kalvītim toreiz tika pārmesta iespējama saikne un interešu konflikts saistībā ar “Cirīšu” HES un tā privatizāciju.

Būdams ekonomikas ministrs, Kalvītis personīgi parakstījis, kā arī pieņēmis lēmumu par Aglonas pašvaldībai piederošās “Cirīšu” HES hidrobūvju privatizāciju, savulaik vēstīja Latvijas Televīzija.

Toreizējais Aglonas pagasta padomes deputāts vārdā Aivars Smans piepeši vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot izvērtēt apstākļus.

Zīmīgi, ka tobrīd, saistībā ar pavisam nesaistītu un vairākus gadus vecu incidentu, tika tiesāts arī pats Smans.

Viņš tika apsūdzēts Latvijas pasu viltošanā 2000. un 2001. gadā pēc Krimināllikuma panta par dokumentu viltošanas organizēšanu.

Šī tiesāšanās ilga vairākus gadus, taču 2007. gada oktobrī kļuva zināms spriedums – Latgales apgabaltiesa atstāja spēkā Preiļu rajona tiesas spriedumu, kas paredzēja Aivaru Smanu sodīt ar 1440 latu naudas sodu, bet citu incidentā iesaistīto – Valēriju Firsovu – ar 1560 latu naudas sodu.

Pārējās lietā apsūdzētās personas tika atzītas par izpildītājiem un sodītas ar piespiedu darbiem no 55 līdz 65 stundām.

Tolaik publiski tika runāts arī par Aivara Smana kā valsts amatpersonas salīdzinoši iespaidīgajiem skaidras naudas uzkrājumiem – 520 000 ASV dolāriem un 128 000 eiro, kurus Smans deklarēja 2005. gadā, stājoties amatā.

Togad kopumā par 69 valsts amatpersonu skaidrā naudā uzkrātajiem līdzekļiem pastiprināti interesējās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Taču 2007. gada 17. decembra valsts amatpersonas deklarācijā, kuru Smans iesniedza, beidzot pildīt amata pienākumus Aglonas novada domē, redzams, ka viņam skaidrā naudā uzkrāti nu jau vien 15 000 ASV dolāru un 9000 eiro, bet ir izsniegti aizdevumi – tostarp 400 000 ASV dolāru apmērā.

Vienlaikus tā gada deklarācijā norādīts, ka Smanam cita starpā ir arī 500 000 ASV dolāru parādsaistības.

Jāpiemin gan, ka Kalvītis tolaik savu saikni ar “Cirīšu” HES un interešu konflikta esamību noliedza, uzsverot, ka KNAB jau pārbaudījis šo privatizāciju 2003. gadā un nelikumības neesot atklātas.

Vienlaikus togad tika ziņots, ka SIA “Cirīšu HES” dalībnieki ir Aglonas pagasta padome, kurai uzņēmējsabiedrībā pieder 40% kapitāldaļu, un SIA “SKF un Partneri”, kurai pieder 60% kapitāldaļu.

Izskanēja arī, ka SIA “SKF un Partneri” 50% kapitāldaļu pieder SIA “Braslas HES”, kurā savukārt 30% kapitāldaļu pieder Kalvīša dzīvesbiedrei Kristīnei. Viņa tad bijusi arī viena no “Braslas HES” valdes locekļiem.

Gadus vēlāk mediji jau ziņoja par Kalvīšu ģimeni kā saistītu ar mazo HES biznesu un par mazo HES biznesu – kā visnotaļ ienesīgu rūpalu.

Šajās dienās savulaik aktīvais Aglonas domnieks Aivars Smans ir pieslējies Covid-19 aktīvistu kustībai, kura ik pa laikam “iziet ielās”, vēršoties pret “obligāto vakcināciju”.

Jūnija beigās Mārupē, privātā teritorijā notika nesaskaņots pasākums ar vairāk nekā 20 personu dalību, kurā iejaucās likumsargi, veicot aizturēšanas, pielietojot fizisku spēku un elektrošoku.

Aivars Smans bija viens no tiem, kuri sociālajos tīklos aicināja domubiedrus 20. jūnijā apciemot konkrētu adresi Mārupē, lai “parādītu savu attieksmi”, demonstratīvi dedzinot sejas aizsargmaskas.

Cita starpā Smans ar domubiedriem pagūst iestāties arī pret “homoseksuālisma propagandu”.

Šī gada 7. augustā “Baltic Pride 2021” pēdējā dienā Lucavsalā noritēja muzikāls festivāls “Ģimenes svētki”, kurā, biedrojoties ar garīdznieka Alekseja Ļedjajeva vadītās “Jaunās Paaudzes” pārstāvjiem, piedalījās arī Aivars Smans.

Pasākuma ievirze, uzverot tradicionālo ģimeni kā vērtību, skaidri nostādīja to kā atbildi LGBT kopienas rīkotajām aktivitātēm galvaspilsētā.

Smans kopā ar vairākiem domubiedriem bija manīts 4. augusta protestā Rīgas centrā, kuru iniciēja Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kā arī atbalstīja šī deputāta aktivitātes 18. augustā. Smans regulāri piedalās līdzīga veida protesta akcijās.

Bijušais drošībnieks un uzņēmējs

Vēl 2002. gadā Arnolds Babris beidza dienestu vienā no valsts drošības iestādēm – Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

Nodaļa, kurā darbojās Babris, kurš šobrīd ir uzņēmējs un pārvalda AS “Brīvais Vilnis”, strādāja ar organizēto noziedzību. Babris iepriekš vairākkārt mēģinājis veidot politiskus spēkus, taču pagaidām bez sekmēm.

Pēdējo gadu laikā uzņēmējs diezgan regulāri viesojas Krievijas propagandas medijos, tostarp “Sputnik”, kur kritizē Latvijā notiekošo. Viņš pats gan norāda, ka labprāt runā ar jebkuriem medijiem.

Šad tad to ir arī darījis, piemēram, viesojoties TV kanālā “Rīga TV24”, parādoties TV3 raidījuma “Nekā Personīga” sižetos.

Zīmīgi, ka minētais “Nekā Personīga” savulaik vēstīja, ka tieši Arnolds Babris ir bijis viens no organizatoriem pērn 10. oktobrī notikušajai Alda Gobzema sapulcei Esplanādē pie Raiņa pieminekļa.

Uz to bija ieradušies vairāk nekā 1000 cilvēku, pēcāk no drošiem avotiem, starp citu, izskanēja, ka liela daļa sanākušo ir saistīti ar garīdznieka Alekseja Ļedjajeva draudzi “Jaunā Paaudze”. Šo draudzi savulaik politiskiem mērķiem līdzīgā veidā izmantoja Ainārs Šlesers.

Babra kā viena no organizatoriem lomu raidījumam apstiprinājis pasākuma saskaņošanas iesniegums no Rīgas domes.

Arī pagājušā gada 12. decembra “tautas sapulcē”, kuras ietvaros Rīgā, krastmalā, protestējot pret Covid-19 ierobežojumiem un valdības darbu, sapulcējās tūkstoši, Arnolds Babris, spriežot pēc visa, bija viens no akcijas koordinatoriem.

Taču pirmo reizi Arnolda Babra vārds plašāk izskanēja 2001. gadā, kad tā brīža Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (“Latvijas ceļš”) viņu un vēl dažus citus nodēvēja par specdienestos strādājošiem “gaļas kontrabandistu piesedzējiem”. Apgalvojumus pierādīt gan neizdevās.

Togad ceļā uz darbu tika nošauts VID Ludzas rajona nodaļas direktors Vjačeslavs Ļiscovs un runāja, ka viņa rokās bijuši pierādījumi par minēto kontrabandistu plāniem.

Drīz noskaidrojās, ka slepkavībai izmantotais ierocis pie noziedzniekiem nonācis no SAB, kuru tolaik vadīja Lainis Kamaldiņš. Notikušajā esot iesaistīts arī tolaik par Latgales mafijas karali dēvētais Raitis Kononovs, ziņoja “Nekā Personīga”.

Neoficiāli iepriekš izskanējis, ka Babris ir bijis viens no tiem Latvijas specdienestu darbiniekiem, ar kuriem sadarbību atteikuši ārvalstu partnerdienesti. Viņš pats gan to noliedz, sakot, ka darbu SAB pametis pēc paša vēlmes.

Pēc karjeras SAB Babrim bijuši biznesa sakari ar bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) virsnieku Juriju Šabašovu un baņķieri Valēriju Belokoņu, kura aģenta kartītē vēstīts – darbojies VDK 5. departamentā (cīņa pret ideoloģisko sabotāžu).

Pēc 12. decembra notikumiem krastmalā Babris bija viens no tiem, kuri ieguva iespēju Rīgas pilī aprunāties ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani.

Aktīvists, kurš savulaik negribēja atdot Abreni

Streika komitejā nu vietu atradis arī Artūrs Ikvilds – aktīvists no Jelgavas, kurš līdz šim paguvis samērā īsu laiku pavadīt Alda Gobzema dibinātajā partijā “Likums un Kārtība”.

Ikvilds par aiziešanu no partijas paziņoja salīdzinoši nesen, kad kļuva skaidrs, ka stingrāku valdības noteikto, ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu rezultātā Gobzems negrasās acumirklī kārtējo reizi iziet ielās jeb startēt tā dēvēto “operāciju Rododendrs”.

Vienlaikus Ikvilds saviem sekotājiem paziņoja par plāniem masveidā ar transportlīdzekļiem bloķēt satiksmi vairāku Latvijas pilsētu tuvumā. Šī protesta akcija beigu beigās tā pa īstam nemaz nenotika.

Tās vietā Ikvilds bija manāms arī vairākos partijas “Latvija pirmajā vietā” līdera Aināra Šlesera pasākumos.

Ikvilds ir biežs dalībnieks dažādu Covid-19 aktīvistu rīkotos protesta pasākumos, nereti ar Latvijas Republikas karogu rokās.

Šeit dažs labs varētu atcerēties daudz senākus – 2007. gada – notikumus, kad sabiedrībā aktuāls bija “Abrenes atdošanas Krievijai” jautājums.

Tolaik vēl salīdzinoši jaunais, nacionāli konservatīvais politiskais spēks “Visu Latvijai!” sarīkoja atmiņā paliekošu demonstrāciju Rīgā – partijas vīri bez krekliem un ar dažādu Latvijas pilsētu nosaukumiem uz krūtīm iebilda pret to, kā tika risināts “Abrenes jautājums”.

Vēl augustā Ikvilds enerģiski aizstāvēja Saeimā izskatīto pilsoņu iniciatīvu, kuras mērķis bija noteikt vakcinēšanos pret Covid-19 kā brīvprātīgu it visiem.

Homeopāts, kurš pārdeva sarunas ar eņģeļiem

Edgars Mednis streikot-mudinātāju tīmekļa vietnē ir pieteikts kā ārsts un kādas “Latvijas mediķu alianses” pārstāvis.

Pie šī nodibinājuma vēl atgriezīsimies, taču no sākuma derētu iedziļināties tajā, kas domāts ar vārdu “ārsts”.

Pandēmijas mēnešos ne reizi vien ir pierādījies, ka “ārsts” nebūt nenozīmē cilvēku, kurš pieturas pie medicīnas zinātnes.

Konkrēti Edgara Medņa vārds plašākai sabiedrībai varētu būt zināms saistībā ar “Āgenskalna klīniku”, kur, cita starpā, tiek piedāvāti tādi pakalpojumi kā saziņa ar eņģeļiem caur gaišreģi. Cena bija 120 eiro stundā.

Arī šī iestāde bija nonākusi mediju, tostarp pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” redzeslokā saistībā ar plaši pavērtām slūžām, no kurām plūda dezinformācija par Covid-19.

Arī šī “Āgenskalna klīnika” maskas dēvēja par “genocīdu pret bērniem” un apgalvoja, ka “pandēmija nepastāv”, par ko nonāca Valsts policijas redzeslokā.

Juridiski “Āgenskalna klīnika” saucas SIA “Similia”. Saskaņā ar “Lursoft” datiem Mednis ir 100% tās īpašnieks, kā arī vadītājs.

Mājaslapā ir arī ārstniecības iestāžu reģistra kods, taču Veselības inspekcijas resursos pēc šīs informācijas klīniku sameklēt šobrīd nevar.

Vēl 2018. gadā mediji vēstīja, ka savādo un ne gluži medicīnas zinātnē balstīto pakalpojumu dēļ Veselības inspekcija izvērtēs “Āgenskalna klīnikā” notiekošo. Sarunas ar eņģeļiem un līdzīgus piedāvājumus medicīnas iestāde nedrīkst reklamēt, tolaik pauda inspekcijā.

Der iedziļināties arī jau minētajā “Latvijas mediķu aliansē”. Kā pieteikums, skan labi: “Ārsts, Latvijas mediķu alianse”.

Taču šis nodibinājums ir paša Medņa radīts un lielākoties saistīts ar viņa, kā arī citu Covid-19 aktīvistu dezinformācijā balstīto nostāju attiecībā uz pandēmiju.

“Latvijā mediķi apvienojas. Esam nodibinājuši Latvijas mediķu aliansi, kurā nu jau ir pāri par 100 dalībnieku. Un skaits strauji aug. Tie ir ārsti, māsas, zobārsti, viņu asistenti, vetārsti, fizioterapeiti, kosmetologi. Visi, kam patiesi rūp savu pacientu veselība,” Medni augustā citēja viena no zināmākajām pašmāju dezinformācijas vietnēm “Brīvības platforma”, kuru uztur rūdīts dezinformators vārdā Aivis Vasiļevskis.

Studenti-vakcīnu pretinieki un citi

Atlikušie streika komitejas pārstāvji ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rehabilitācijas fakultātes students, kustības “Ļaujiet studēt bez diskriminācijas” dalībnieks Arturs Zvaigzne.

Minēto kustību var raksturot, kā pašmāju skaļo populistu, Covid-19 aktīvistu un vakcīnu pretinieku “studentu spārnu”.

Līderību par to uzņēmusies kāda cita RSU “Sabiedrības veselība” programmas studente – Ilze Rozenberga.

Jauniešu izdarības un protesta akcijas nereti no malas uzrauga jau pieminētais Arnolds Babris, kurš, spriežot pēc sociālo tīklu informācijas, ar medicīnas studentiem-vakcīnu skeptiķiem tiekas arī sapulču formātā.

Vēl ir tā dēvētās Neatkarīgās policistu arodbiedrības dibinātājs Māris Bērziņš. Konkrētais veidojums pirms aptuveni desmit gadiem nonāca mediju redzeslokā saistībā ar strīdiem tās biedru vidū.

Ķīmijas skolotāja Jeļizaveta Korotkova vēl jūlijā medijiem ziņoja, ka ir pret piespiedu vakcinēšanos un grasās tiesāties ar darbadevēju vajadzības gadījumā.

Līdzīgās domās ir sporta pedagoģijas maģistre, sporta deju trenere Jeļena Daņiļčenko, kuras uzvārdu streika organizētāji nav spējuši pareizi uzrakstīt.

Streika komitejas rindas noslēdz par izglītības jomas pārstāvi un Barikāžu dalībnieku pieteiktais Ainārs Iesavs. Iesavs ir kāda cita Covid-19 aktīvista Artūra Berņa dibinātās sīkpartijas “Brīvai, stiprai Latvijai” valdes loceklis.

Šaubīga arodbiedrība uzdodas par glābēju

Kā tas ierasts, arī ap šo Covid-19 aktīvistu sarīkojumu apkārt spieto virkne šaubīgu personu, kuras lūko iegūt kādu labumu sev.

“Telegram” saziņas grupās, kur tiek koordinētas potenciālo streikotāju darbības, samērā aktīvs savas arodbiedrības reklamēšanā ir prokremliskās sīkpartijas “Jaunā saskaņa” līderis Jānis Kuzins.

“Arodbiedrība Trade Union FP” – “Mums jāmaksā mazāk, bet darām mēs vairāk! Neļaujam atlaist!” kļūdainā latviešu valodā teikts acīmredzami uz ātru roku izveidotā arodbiedrības reklāmas bukletā.

Šī nodibinājuma dzīvildzē var ieguldīt 10 eiro, kļūstot par tās biedru, un tad maksāt ikmēneša maksu 5 eiro apmērā. Kā redzams, juridiski nodibinājums atrodas kaimiņvalstī Lietuvā.

Šeit vērts norādīt, ka visas augstākminētās aktivitātes, tostarp maksāšana šaubīgām arodbiedrībām, tiek mērķētas uz cilvēkiem, kuri joprojām nav izlēmuši veikt Covid-19 vakcināciju un tādēļ var palikt bez darba, sākot ar 15. novembri.