Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Saeimas 30. septembra sēde. (Foto: Ernests Dinka, Saeima)

Saeima piekrīt izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju ebreju kopienai

Politika
30. septembrī 13:27 2021. gada 30. septembrī 13:27
  Jauns.lv / LETA
Saeima šodien arī konceptuāli atbalstīja Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, kas paredz 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai desmit gadu laikā par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Balsojumā "par" likumprojektu balsoja 61 deputāts un "pret" - 13 parlamentārieši. Deputāti vienojās, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1. decembris. Parlamentam šo likumprojektu vēl būs jāizskata divos lasījumos.

Agrāk no rīta deputāti jau bija lēmuši par šī likumprojekta tālākas izvērtēšanas uzticēšanu parlamenta Budžeta komisijai.

Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas Ebreju kopienai likuma projektu izstrādāja parlamenta Budžeta komisija, un tā mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu izstrādātāji atzīmējuši, ka piedāvātais likums atspoguļo faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto rīcību.

Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940. gada 17. jūnijam.

Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.

Anotācijā uzsvērts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941. gada līdz 1945. gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju - Latvijas pilsoņu, vai aptuveni 90% no pirmskara Latvijas ebreju kopienas. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā.

Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.

Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, esot 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940. gada 16. jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018. gada 31. decembrī.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim.

Saistītās ziņas

Pret likumprojektu par kompensāciju Latvijas ebreju kopienai Saeimā atklāti iebilst tikai NA
Pieminot 70 000 mirušo: Rīgā godina ebreju tautas genocīda upuru piemiņu
Rīgas Ebreju vidusskolā 100% darbinieku ieguvuši Covid-19 sertifikātus

No Saeimas frakcijām tikai Nacionālā apvienība (NA) pauda atklātas iebildes pret Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu. NA līderis Raivis Dzintars uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks nekad šādu iniciatīvu par atlīdzinājumu nav atbalstījis un dara "visu no viņiem atkarīgo", lai padarītu šo procesu "kā minimums grūtāku".

Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) uzskata, ka šim jautājumam ir ģeopolitisks aspekts un šobrīd esot jāsaprot Latvijas pozīcija starptautiskā līmenī. Šo jautājumu būtu reizi par visām reizēm jāizbeidz, citādi to aktualizē katru gadu, un jautājums aizvien netiek atrisināts, uzskata JKP valdes loceklis.

"Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs stāstīja, ka šis likumprojekts "nāk kā valdības solījuma izpilde". Vismaz tā to vērtējot "Saskaņā". Urbanovičs teica, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks pret likumprojektu izturas ar sapratni un tam neplāno "kaitēt". "Lielākoties domāju - atbalstīsim," par "Saskaņas" pozīciju iepriekš izteicās parlamentārietis.

Arī "Attīstībai/Par!" (AP) atbalsta Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, apliecināja AP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce. Viņš uzsvēra, ka šis jautājums jau pārāk ilgi ir bijis dienaskārtībā un Latvijai ir atbildība pret mūsu pilsoņiem, kuri cieta no okupāciju režīmiem un zaudēja savus īpašumus.

Arī ASV kā Latvijas stratēģiskais partneris ilgu laiku ir izrādījušas interesi par šīs lietas atrisināšanu, atzīmēja Pūce.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) šajā jautājumā būs brīvais balsojums, iepriekš sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.

Kā ziņots, jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš - ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem neizdevās panākt politisku vienošanos.

Vienīgi 2016. gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica nelielas ar šo jautājumu saistītas daļas - piecu īpašumu - nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.

Kā iepriekš skaidroja Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP), viņš šo jautājumu iekļāvis komisijas darba kārtībā, ņemot vērā ebreju kopienas visiem Saeimas deputātiem nosūtīto vēstuli par nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Bondars skaidroja, ka likumprojektu veidojusi arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.

Politiķis norādīja, ka šāda vai līdzīga veida likumprojekta pieņemšanas jautājums ir vilcies jau gadiem un jātiek skaidrībā, vai šo pagājušā gadsimta notikumu jautājumu varam atrisināt vai nē. Bondars un viņa pārstāvētā AP atbalstot dokumentā paredzēto risinājumu, norādīja deputāts.

2019. gadā līdzīgu likumprojektu virzīja, taču vēlāk atsauca vairāki "Attīstībai/Par!" un "Jaunās Vienotības" deputāti, jo tam nepietika atbalsts Saeimā.

Citi šobrīd lasa

Cik grūtniecību drīkst būt sievietei, kurai ir bijusi ķeizargrieziena operācija
No Eirovīzijas kleitas līdz 500 eiro bērnu naudai: kas visvairāk interesējis Jauns.lv lasītājus 2021. gadā?
Atklāti iespējamie iemesli, kāpēc Rīgas dzelzceļa stacijas kafejnīcā iegruva griesti 1
Pievienot komentāru

Приезжал на кровати с одеялом и подушкой: в Сеть попало шокирующее фото Градского на съемках шоу "Голос"

Как выглядит единственный сын Веры Сотниковой, которого она родила в 19 лет от дворника