Bordāns: neapliekamā minimuma palielināšana veicinās sabiedrības labklājību
foto: LETA
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Politika

Bordāns: neapliekamā minimuma palielināšana veicinās sabiedrības labklājību

Jauns.lv / LETA

Neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro veicinās sabiedrības labklājību, šodienas valdības sēdē uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns: neapliekamā minimuma palielināšana veicin...

Ministrs pauda viedokli, ka neapliekamā minimuma palielināšana veicinās lielāku patēriņu un valsts budžets no tā varētu pildīties labāk nekā iepriekš.

Bordāns sacīja, ka iepriekš ministrija ir uzturējusi iepriekš uzsāktos darbus par esošajiem budžeta līdzekļiem, piemēram, tieslietu sistēmas digitalizāciju un "e-lietas" ieviešanu.

Tieslietu ministrijas (TM) nākamā gada budžeta plānos ir padarīt valsts adrešu reģistra, nekustāma īpašuma, valsts kadastra un apgrūtināto teritoriju sistēmas datus publicēt atvērto datu veidā, proti par velti. Lai veikto atvērto datu politiku TM stiprinās arī Zvērinātu notāru darbību.

Tāpat nākamā gada budžetā ieplānots piešķirt finansējumu 100 000 eiro apmēra ārpolitikas veicināšanai, proti zaudējumu aprēķināšanas pabeigšana, ko Latvijai ir nodarījusi PSRS okupācija.

"Ar zinātniski aprēķinātiem datiem mēs spēsim atspēkot Krievijas realizēto propagandu," uzsvēra ministrs.

Kopumā TM prioritārajiem pasākumiem 2022.gadā tiks novirzīti aptuveni 5,1 miljoni eiro un aptuveni 5,5 miljoni eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem, piemēram, tiesu sniegto pakalpojumu pilnvērtīgai nodrošināšanai.

Kā ziņots, Kariņš ceturtdien paziņoja, ka četras koalīcijas partijas kopā ar Saeimas deputāta Ata Zakatistova vadīto "Stabilitātes" grupu ir politiski vienojušās par 2022.gada valsts budžetu. Viņš norādīja, ka nākamā gada budžetā ļoti svarīgi būs veicināt gan ekonomikas izaugsmi, gan iedzīvotāju labklājību, gan arī atsevišķu nozaru attīstību.

Nākamgad būšot gaidāms algu pieaugums veselības, izglītības, iekšlietu un kultūras nozarēs. Tāpat paredzēts zinātnes bāzes finansējuma pieaugums, savukārt veselības aprūpē varēs nozīmīgi paplašināt pakalpojumu pieejamību, tai skaitā onkoloģijā.

Vienlaikus koalīcija vienojusies par darbaspēka nodokļa sloga samazinājumu. Šis solis ir mērķēts uz iedzīvotājiem ar zemākām algām, proti, no 1.janvāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 350 eiro, savukārt no 1.jūlija - līdz 500 eiro.

Paredzētas arī nozīmīgas investīcijas lielo uzņēmumu jeb lielo investīciju atbalstam. Ļoti nozīmīgas investīcijas gaidāmas reģionālajā attīstībā, tostarp ceļos un pašvaldību infrastruktūrā, atklāja premjers.

Jau ziņots, ka augusta nogalē Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi, paredzot 2022.gada konsolidētā budžeta izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tika aprēķināti 8,741 miljarda eiro apmērā un 2023.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi - 8,568 miljarda eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti par 668,1 miljonu eiro 2022.gadam un par 732,3 miljoniem eiro - 2023.gadam.

Augustā tika ziņots, ka 2024.gadam izdevumi noteikti 8,543 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2023.gadam palielināti par 706,5 miljoniem eiro.